Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
9.-15. decembris
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
Ziemassvētku laikā Jaunmoku pils aicina uz svētku sajūtu koncertiem un tirdziņu
16. decembrī ikviens dabas draugs (no plkst. 11.00 līdz 14.00) ir aicināts Slīteres Nacionālajā parkā doties kopīgā izziņas pārgājienā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, lai trenētos pamanīt un atpazīt dzīvnieku atstātās pēdas dabā. Visi interesenti tiek aicināti pulcēties neilgi pirms plkst. 11.00 Mazirbē pie Lībiešu tautas nama.
Par oficiālo
valdība pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās”, kurā norādīts: augstas kvalitātes lauksaimniecības zemes, kas ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, ir saglabājamas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, atstājot spēkā šīm zemēm ierobežojumus sadrumstalošanai un zemes izmantošanas mērķu maiņai. Nav pieļaujama zemes izmantošanas kategoriju maiņa, kas bojātu augsnes virskārtu, mazinātu augsnes kvalitāti un izraisītu lauksaimniecībā izmantojamās zemes degradāciju.
Par nozarē aktuālo
“Eksporta čempiona” balvu tradicionāli pasniedza “Eksporta un inovācijas balvas” patrons, Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Šogad šo apbalvojumu saņēma uzņēmums “Latvijas Finieris”, kuram aizvadītajā gādā izdevās kāpināt eksporta apgrozījumu par 27%.
Šogad pirmo reizi tika pasniegta “Inovācijas čempiona” balva arī valsts kapitāla uzņēmumu grupā, ko saņēma “Latvijas valsts meži” par inovācijām loģistikas, datu apstrādes un dronu tehnoloģiju jomā.
Šī gada augusta vētru postījumi AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajā teritorijā sasniedza vairāk nekā 100 tūkstošus kubikmetru gāztas vai lauztas koksnes, bet tūristu iecienītajā atpūtas vietā Zemgales pusē – LVM dabas parkā Tērvetē – tika nolauzti un izgāzti tūkstošiem koku, mainot ierasto parka ainavu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātnisko rakstu sērijā klajā laists jauns rakstu krājums “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām”.
Teju 300 lappušu biezais izdevums tiks atvērts 14. decembrī.
Rakstu krājums tapis kā 2022. gada septembrī LNVM notikušās starpdisciplinārās konferences pētījumu apkopojums. Konferencē “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām” tika izgaismotas vienmēr dinamiskās attiecības starp cilvēku un koku un mežu ilgā vēstures nogrieznī, parādot gan šīs tēmas sadzīviskos, likumiskos un saimnieciskos aspektus, gan arī uz to raugoties no ekoloģiskajiem, estētiskajiem un mākslinieciskajiem skatupunktiem.
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” noslēdzis 2023. gada kūdras ieguves sezonu, iegūstot 105 tūkst. tonnu kūdras, kas ir pietiekams apjoms, lai nodrošinātu klientu pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras un ļautu saglabāt patreizējo kūdras substrātu cenu līmeni vietējā tirgū.
Pēc Rīgas mežu pārstāvju minētā, līdzīga apjoma sniegliece un snieglauze mežos tika novērota pirms vairāk nekā desmit gadiem. Uzņēmumā arī atzīmē, ka tiek sekots līdzi situācijai un potenciāli bīstamie gadījumi tiek novērsti. Piemēram, Rīgas mežos un Gaujas mežniecībā, kur gar Mālpils ceļa malu bija liekti un arī lūzuši koki, bīstami saliekušies koki ir nozāģēti.
Jelgavas koka mēbeļu un komponenšu ražotāja “Wooden Deals” radītā koka taburete “Valter” uzvarējusi prestižajā Vācijas dizaina konkursā “German Design Award 2024”, kurā ik gadu tiek pasniegtas balvas inovatīvākajiem dizaina risinājumiem. Jelgavā radītā koka taburete uzvarējusi kategorijas “Izcils produkta dizains” apakškategorijā “Mēbeles”.
Par ekonomiku
Diez vai mūsu un Šveices mērķi sakrīt. Es teiktu, ka Šveicei drīzāk vajadzētu kaut ko dinamiskāku, jo viņu dzīve ir pārāk mierīga. Savukārt Latvijā dinamisma nav trūcis, mums derētu valsti sakārtot tā, lai viss darbotos efektīvi un normāli. Tad varētu domāt par nākamajiem mērķiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.
Oktobra ārējās tirdzniecības dati uz iepriekšējo mēnešu fona izskatās samērā labi, eksporta kritums ir kļuvis mazāks, taču būtībā nekas daudz nav mainījies. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība oktobrī saruka par 12,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pārliecinošu eksporta izaugsmi, visticamāk, ieraudzīsim vien 2025.gadā, bet tam nepieciešama ārvalstu uzņēmumu piesaiste un arī kvalitatīva pēdējās jūdzes infrastruktūra – ceļi, ielas, elektrības pieslēgumi, lai uzņēmumi varētu attīstīties.
Ir nepieciešama sakārtota un droša banku sistēma, lai investoram būtu vēlme valstī investēt. Tāpat ir nepieciešamas lielas investīcijas zaļā enerģijā, jo Krievijas agresija skaidri norāda, ka valstij ir jākļūst neatkarīgākai enerģijas jomā...
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vērtēja, vai ārzemju studentu piesaistes aizsegā nenotiek slēpta migrācija. “Neoficiālās sarunās cilvēki izsaka bažas, ka šeit zem tā slēpjas liela nereģistrēta migrācija, ka šeit atbrauc mācīties, samaksā studiju maksu, bet nemācās,” sacīja Saeimas Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Par vides jautājumiem
Nedēļas nogalē sāksies atkusnis, kas strauji turpināsies arī nākamajā nedēļā. Saskaņā ar aktuālo ilgtermiņa laika apstākļu prognožu informāciju stabila sala apstākļu atgriešanās mūsu reģionā periodā līdz gadumijai ir maz iespējama.
Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) ir atkārtoti sertificēts Eiropas ilgtspējīgas tūrisma hartas saņemšanai, tādējādi turpinot saglabāt savu vietu starp Eiropas ilgtspējīga tūrisma galamērķiem, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Šobrīd jau skaidrs, ka Dubaijas tikšanās, visticamāk, beigsies bez būtiskiem rezultātiem. Viens no iemesliem šai bezrezultativitātei ir tas pats, kura dēļ nav vienprātības daudzos citos lielajos jautājumos. Vai tas būtu Ukrainas karš, Tuvo Austrumu konflikts vai Krievijas sportistu piedalīšanās olimpiskajās spēlēs. Pastāv fundamentālas atšķirības pasaules uztverē starp globālajiem Dienvidiem/Austrumiem un Ziemeļiem/Rietumiem.
lsm.lv · 08.12.2023 kapec nevar teikt dzivnieki un putni jeb zoologis…
Pamazām tuvojas gadumija un arī kārtējā dažādu gada tituldzīvnieku pasludināšana. Tikmēr jāmēģina tikt skaidrībā ar Latvijā izplatītu juceklīgo zooloģisko terminoloģiju un to, kāpēc svarīgi neputroties.
Sintētiskā bioloģija ir zinātnes joma, kurā kombinē inženieriju un bioloģiju. Piemēram, var paņemt kāda organisma, tajā skaitā auga, DNS proteīnu un no tā sintezēt jaunas vielas, ko pēc tam var izmantot medicīnā, lauksaimniecībā un citās nozarēs.
Rudenī un ziemā namu apsaimniekotājus iedzīvotāji arvien biežāk lūdz risināt ļoti nepatīkamo problēmu, kas saistīta ar žurku invāzijas apkarošanu. Iestājoties vēsākam laikam, grauzēji un citi kaitēkļi sāk meklēt siltus un drošus nostūrus un bieži vien patvērumu rod dzīvojamās ēkās, īpaši daudzdzīvokļu namos. Grauzēji ir ne tikai neērti cilvēkiem, bet arī bīstami veselībai, jo izplatās dažādas slimības.
Par medībām
Valsts meža dienests informē, ka šobrīd notiek darbs, lai noskaidrotu visus lietas apstākļus, saistībā ar sestdien, 9.decembrī konstatētajām nelikumīgajām medībām Saldus novadā.
9. decembrī Valsts meža dienests (VMD) saņēmis informāciju par 292 vilku nomedīšanu, līdz ar to vilku medības šajā medību sezonā turpmāk atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās VMD virsmežniecības inženieri medību jautājumos, informēja dienestā.
Par stulbumu
Svētdien sociālajos medijos izplatījās video, kurā redzams, kā no braucošas automašīnas tiek šauts pa meža dzīvniekiem. Saistībā ar video redzamo Valsts policija sākusi kriminālprocesu.
Par negaidītiem pārsteigumiem
Lai gan valdībā tika iesniegts informatīvais ziņojums par Rail Baltica nākotni un arī ziņojums par līguma slēgšanu ar būvnieku par pamattrasi, tomēr tie vēl netika skatīti, premjerei norādot, ka tie nav iesniegti savlaicīgi.
Visus šos gadus Rail Baltica projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada.
...projekts ievelkas laikā, un izrādās, ka pēkšņi tas ir kļuvis trīs līdz četras reizes dārgāks. Noskatoties Jāņa Dombura raidījumu, rodas daži secinājumi.
Par pārsteigumiem
15. decembrī, pirmo reizi pasažierus pārvadās jaunie Škoda elektrovilcieni, taču kopumā šogad mērķis ir maršrutos laist 18 vai 19 jaunos vilcienus. To Latvijas Radio intervijā sacīja pasažieru pārvadātāja Vivi (iepriekš – Pasažieru vilciens) valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Par raibum raibo
Visi vēji, kādi vien pāri Latvijas zemei pūtuši, nav gājuši garām arī Aizputei. Padomju Latvijas industrializācijas laikā mazā Aizpute kļuva par lielāko specializēto atslēgu ražotāju Padomju Savienībā. Tolaik 1000 strādājošo trijās maiņās saražoja ap 55 tūkstošiem slēdzeņu diennaktī. Viss mainījās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad uzņēmumam draudēja tāds pats liktenis kā simtiem vissavienības pakļautības uzņēmumu citviet Latvijā. Aizputē izturēja – spītējot vējiem, mums joprojām turas savas “Kurzemes atslēgas”.
Kurzemnieks no Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma (KTTT) darbiniekiem saņēma garu atklāto vēstuli (visu nav iespējams publicēt) savas direktores aizstāvībai.
Tā adresēta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdei Agitai Zariņai-Stūrei, Saeimas deputātiem, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktorei Ditai Traidās. Līdz avīzes sūtīšanai uz tipogrāfiju vēstuli bija parakstījuši 60 tehnikuma darbinieki, desmit darba devēji un prakšu vadītāji, ar redakciju sazinājās vairāki tehnikuma audzēkņi, direktores aizstāvībai lūdzot atbalstu.
Runājot par lielākajiem darba izaicinājumiem un grūtībām, viņš teica: “Lai cik tas muļķīgi nebūtu, tā ir iekšējā komunikācija [starp pašvaldības darbiniekiem]. Pašvaldība ir liela, speciālistu ir daudz. Lai arī mēs visi strādājam pēc vieniem normatīviem un pašvaldības iedzīvotāju labā, tomēr cilvēki ir dažādi un ar dažādiem viedokļiem. Lai arī ir viens normatīvs, mēdz atšķirties interpretācijas par atsevišķām lietām.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |