9.-15. augusts - Zeme un valsts

9.-15. augusts

Nozarē

https://www.la.lv/armands-krauze-iestajas-lai-jaunus-dabas-liegumus-privatam-zemem-varetu-uzlikt-tikai-ar-ipasnieka-atlauju
Jaunus biotopus, dabas liegumus un apgrūtinājumus vajadzētu atļaut uzlikt tikai ar zemes īpašnieka piekrišanu. Latvijā ir pietiekami daudz tādu meža īpašnieku, kuri tam labprāt piekristu. Piemēram, rīdzinieki, kuriem ir mežu īpašumi tālu ārpus galvaspilsētas, vai mežu īpašnieki lauku teritorijās, ja viņi piekrīt, ka šādus apgrūtinājumus var uzlikt.

https://www.finieris.com/lv/riga-wood-demonstres-berza-saplaksna-inovacijas-izstade-wood-2025-somija/
“Riga Wood” un AS “Latvijas Finieris” piedalīsies izstādē “Wood 2025”, kas no 3. līdz 5. septembrim norisināsies Jiveskilē, Somijā. Šī izstāde ir viens no lielākajiem kokrūpniecības nozares tirdzniecības pasākumiem

https://www.finieris.com/lv/turpinas-latvijas-finiera-jaunas-sveku-rupnicas-buvnieciba-riga/
Augusta sākumā gandrīz pilnībā pabeigti darbi ēkas pirmajā stāvā, kur atradīsies gan ražošanas, gan darba telpas. Vienlaikus uzsākta iekārtu un lielizmēra tvertņu montāža otrajā stāvā. Pēc šī posma pabeigšanas paredzēts izbūvēt pārsegumu starp otro un trešo stāvu, kā arī veikt noslēdzošos darbus ēkas augšdaļā. 

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/izsniegtie-koku-cirsanas-apliecinajumi-2025-gada-pirmaja-pusgada
Valsts meža dienests, administrējot koksnes resursu ieguvi mežā, 2025. gada pirmajos sešos mēnešos izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai 50446 cirsmās.

https://lasi.lv/par-svarigo/projekti/andis-purs-mezsaimnieku-merkis-ir-stradat-gudri-lidzsvarojot-saimnieciskas-vides-un-socialas-intereses.31244
...laiki, kad galvenais mērķis bija apgūt Eiropas naudu, ir pagājuši. Tagad meža īpašnieki mērķtiecīgi izmanto atbalstu, lai īstenotu ilgtspējīgu jeb gudru meža apsaimniekošanu.

https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-08-13/lbtu-finansu-prorektors-linards-sisenis-iepazistas-ar-ukrainas-pieredzi-civilaja
Biloceirkvas Nacionālā agrārā universitāte pauda ieinteresētību LBTU specializētajās studiju programmās lauksaimniecībā, veterinārmedicīnā un mežsaimniecībā. Puses vienojās par sadarbības līguma noslēgšanu, kā arī izteica apņēmību tuvākajā nākotnē paplašināt mācībspēku un studentu iespējas.

https://www.tvnet.lv/8302745/sliktajiem-laikapstakliem-nebus-butiskas-ietekmes-uz-mezizstrades-un-kokrupniecibas-nozaru-darbibu
Piemēram, ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi, tostarp uz vājas nestspējas augsnēm mežizstrādātāji izmanto kompaktākas klases meža tehniku, bet tradicionālajām mašīnām tiek izmantotas platās ķēdes, lai netiktu bojāta augsne un nebūtu jāveic papildu risu līdzināšana.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7704-lietavas-appludina-tukstosiem-stadu-podinu-kokaudzetavas-teritorija
Par lielo nokrišņu apjomu liecina arī šogad neizmantotās kokaudzētavā uzstādītas laistīšanas iekārtas. Pērn līdz augustam šim nolūkam tika izmantoti jau 13,7 tūkstoši kubikmetru ūdens, kamēr šogad iekārtas vēl nav ne reizi iedarbinātas.

https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-faili/valsts-mezi-jasaglaba-vai-jacert-vel-vairak-lai-pelnitu-tagad/
Valsts mežu politikas un privāto interešu saaugšana turpinājusies gadiem. Pēdējos gados meža nozari piemeklējuši vairāki satricinājumi. Sankcijas pret baltkrievu kokmateriāliem un Krievijas iebrukums Ukrainā šķeldas cenu uzdzina debesīs.

Oficiāli

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-turpina-iesakto-reformu-vides-jomas-sakartosana-pilniba-parskatot-piesarnojoso-darbibu-sarakstu
Klimata un enerģētikas ministrija gada sākumā uzsāka īstenot visaptverošu reformu vides prasību jomā, lai pilnveidotu vēsturiski izveidoto regulējumu, kas aktuālajos apstākļos vairs nenodrošina pilnvērtīgu līdzsvaru starp vides aizsardzību, cilvēku labbūtību un tautsaimniecības attīstības vajadzību. Reformas kopējais mērķis – prasību standartizācija un stingrāka uzraudzība.

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Līdz 31. augustam izstāde “Latvijas koka būvniecības objektu foto instalācija” LVM Klientu centrā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7660-lvm-rigas-klientu-centra-skatama-koka-buvniecibai-veltita-izstade

Baložu kūdras bānīša ekskursijas 2025. gadā
https://www.bdklubs.lv/lv/ekskursijas

Ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?” Līgatnes dabas takās
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja

No 21. jūnija Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā “Botania” Salaspilī pastāvīgi skatāma AS “Latvijas Finieris” un sadarbības partneru veidotā izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam”
https://www.finieris.com/lv/izstade-no-berza-seklas-lidz-betulinam-turpmak-bus-skatama-latvijas-nacionala-botaniska-darza-vides-izglitibas-centra-botania/

No 28. jūnija līdz 14. septembrim Mājas kafejnīcu dienas
https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120077698/saksies-ikgadejais-latvijas-garsu-celojums-majas-kafejnicu-dienas-2025
https://majaskafejnicas.lv/

20.-22. augustā Dārzkopības institūta organizētā starptautiski zinātniskā konference “Ilgtspējīga dārzkopība no auga līdz produktam: izaicinājumi mērenajā klimatā – 2025”
https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv/conference

20.-24. augustā izstāde “Tomāti un garšaugi 2025”
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/dabas-muzeja-vares-apskatit-simtiem-krasnu-tomatu

23. un 24. augustā Amatu plenērs Jūrmalas Brīvdabas muzejā
https://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/63206-jurmalas-brivdabas-muzeja-norisinasies-amatu-pleners

23. augustā Sēņu diena Līgatnes dabas takās
 
 
4. septembrī “Zaļā klase” Rēzeknes novada Sarkaņkalnā
http://www.sarkankalns.lv/pasakumi/zala-klase/

12. septembrī “Meža zinības Zilajos kalnos”, Ogres Zilie kalni

15.-19. septembrī starptautiska zinātniska konference EuroDendro
 
18. septembrī starptautiska konference “Integrētā meža apsaimniekošana vides, sabiedrības un ekonomikas līdzsvaram”
https://rigasmezi.lv/jaunumi/latvijas-un-arvalstu-vadosie-eksperti-pirmo-reizi-diskutes-par-lidzsvarotu-nakotnes-mezsaimniecibu
 
 
30. oktobrī LMSP 10. Starptautiskā konference “Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā” LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
 
Ekonomika

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-zemes-fonds-10-gados-lauksaimniekiem-iznomajis-44-000-ha-zemes
Jau desmit gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Altum pārvaldītais Latvijas Zemes fonds, kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

https://www.db.lv/zinas/kur-pazud-darba-daritaji-522581
Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. 

https://www.db.lv/zinas/laflora-energy-projekta-iesaistiti-vairak-neka-14-vietejie-uznemumi-522622
Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.08.2025-somijas-uznemums-iesniedz-es-priekslikumu-par-maksliga-intelekta-gigarupnicas-izveidi-latvija.a610452/
Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latviju un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta gigarūpnīcas izveidi Latvijā.

Vide

https://www.zemeunvalsts.lv/nekustamais-ipasums-ipasi-aizsargajama-dabas-teritorija
Iegādājoties nekustamo īpašumu, jāveic tā juridiskā izpēte un jāpārliecinās, vai tam nav noteikti apgrūtinājumi, tostarp – vai īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/notiek-osu-kaitekla-monitorings-latvijas-novados-igaunijas-krievijas-un-baltkrievijas-pierobeza-un-starptautisku-tirdzniecibas-celu-tuvuma
Valsts augu aizsardzības dienests turpina veikt ošu apsekojumus un izlikt slazdus, lai noteiktu augu karantīnas organisma – ošu smaragdzaļās krāšņvaboles Agrilus planipennis iespējamo klātbūtni. Apsekojumi Latvijā notiek jau vienpadsmito gadu.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7707-lvm-kopa-ar-ventspils-novada-pasvaldibu-stiprina-piekrastes-aizsardzibu
Baltijas jūras piekraste Ventspils novadā ir vairāk nekā 100 kilometrus gara. Tās krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta 300 metru platumā, ir izveidota, lai samazinātu piesārņojumu, novērstu erozijas riskus...

https://www.zemeunvalsts.lv/ogres-ieleja-atklata-latvija-jauna-vabolu-suga
Tumšā piepjložņa ir kā dzīvs termometrs – tā parāda, cik labi dabas procesi notiek bez cilvēka iejaukšanās. Šāda atradne Latvijā ir patiesi nozīmīga.

https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/vide/63322-izstrada-jaunu-babites-ezera-dabas-aizsardzibas-planu
Biedrība “Baltijas krasti” sākusi dabas lieguma “Babītes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrādi, liecina publikācija oficiālajā vietnē. Dabas aizsardzības plānu nākamajiem 12 gadiem izstrādā personu apvienība SIA “Reģionālie projekti” un biedrība “Baltijas krasti”.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7708-neprasta-piepe-vienkrasas-cerena
Par vienkrāsas cerēnas mītni lielākoties kalpo nedzīva koksne. Sēne mēdz apdzīvot gan vēl stāvošus stumbrus un to zarus, gan dažāda izmēra kritalas, gan celmus, īpaši tā iecienījusi bērzu celmus. 

Zinātne

https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-08-13/isteno-petijumu-par-inovativu-un-klimatam-pielagotu-meza-apsaimniekosanu-latvija
Programmā plānots mazināt zināšanu trūkumu par daudzfunkcionālu mežsaimniecību, veicot standartizētus pētījumus par koku augšanu, bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Iegūtie dati tiks integrēti ar Eiropas klimata viedās mežsaimniecības iniciatīvām un scenāriju modelēšanu.

Zinātne un citējamība

https://www.makroekonomika.lv/raksti/latvijas-zinatnei-nepieciesams-dopinga-lietojuma-regulejums
Trīs gadu laikā ik pa laikam atceroties šo kuriozo gadījumu, vien pasmējos par to, ka kaut kur interneta dzīļu arhīvos laikam joprojām varētu būt pieejams jocīgs raksts, kurā esmu norādīts kā recenzents; tādējādi kādam lasītājam varētu rasties ilūzija, ka esmu rekomendējis šo rakstu publicēšanai. Taču par to īpaši neuztraucos, jo domāju, ka mūsdienās cilvēki ir pārāk aizņemti, lai lasītu tik nekvalitatīvus rakstus.

https://www.makroekonomika.lv/raksti/kas-slepjas-aiz-rekordaugsta-latvijas-zinatnisko-rakstu-skaita-pieauguma
...mans ieteikums ir nevis kritizēt kādas zinātniskās institūcijas vai augstskolas, bet izstrādāt un ieviest praksē skaidru zinātnisko publikāciju kvalitātes regulējumu – sākot ar tenūrprofesūru, kur piešķirtais finansējums ir starptautiski konkurētspējīgs, taču zinātnisko publikāciju kvalitātes regulējums, šķiet, vēl joprojām nav sasniedzis pasaules labāko praksi. 

Aktuālais karikatūrās

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/slinkais-bankomats-14339916

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/saulesbralu-pulkstenis-14339854

https://www.lasi.lv/maja-gimene/majas-viesis/zime-gatis-sluka-no-defekta-par-efektu.31148

Pievienot komentāru