Par esošiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: https://signforhunting.com/
### Aptauja par sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem Baltijas valstīs: https://survey.ut.ee/index.php/431354?lang=lv
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Daugavpils Universitātes Gada balvas zinātnē un Gada balvas pasniegšanas ceremonija 14. martā
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā: https://www.lvm.lv/jaunumi/6761-meza-nozime-cina-ar-klimata-parmainam-si-gada-tema-latvijas-meza-dienas
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Par nozarē aktuālo
Viens no pēdējā laika aktuālākajiem tematiem Latvijas mežsaimniecībā ir Eiropas Komisijas Dabas atjaunošanas regula. Uzsvars tieši uz formulējumu regula, jo tā nozīme ir juridiski saistošs normatīvs akts, kura nepildīšana paredz soda mērus.
Šīs regulas mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropas Savienības teritorijās atjaunot dzīvotnes un būtiski uzlabotu ekosistēmu un sugu stāvokli.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/vides-aizstavji-proteste-pret-latvijas-valsts-mezu-kailcirti-dobeles-novada-mezu-masiva.a499320/
“Jā, protams, tas izskanēja publiskajā apspriešanā, bet ir jāsaprot – ne visos mežos, ne visos meža veidos varam kvalitatīvi saimniekot ar izlases cirtēm. Jo paliek pienākums šo teritoriju atjaunot. Pie attiecīgā sugu sastāva un struktūrām un vēsturiskās meža apsaimniekošanas mēs nevaram to nodrošināt,” stāsta LVM Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns.
“Jā, protams, tas izskanēja publiskajā apspriešanā, bet ir jāsaprot – ne visos mežos, ne visos meža veidos varam kvalitatīvi saimniekot ar izlases cirtēm. Jo paliek pienākums šo teritoriju atjaunot. Pie attiecīgā sugu sastāva un struktūrām un vēsturiskās meža apsaimniekošanas mēs nevaram to nodrošināt,” stāsta LVM Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns.
https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/radio-vilks-daba/ka-veidojas-viena-no-latvijas-bagatibam-kudra.a173877/
Kā veidojas viena no Latvijas bagātībām – kūdra? Vai pārgājieni pa purvu ir bīstami? Par to raidījumā saruna ar pētniecības institūta Silava pētnieci un LU geoloģijas doktori Ilzi Ozolu.
Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu.
Ļoti iespējams, politiskā kontrole nepieciešama aizgājušās padomes uzņemtā kursa dēļ uz LVM noslēgto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu ekonomiskā izdevīguma izvērtēšanu. Līdz ar to arī pašreizējai LVM valdei var draudēt atlaišana. Šādus secinājumus “Neatkarīgajai” ļauj izdarīt gan amatpersonu līdzšinējie publiskie izteikumi, gan arī kuluāru sarunas kokrūpnieku aprindās.
Aizvadītajā trešdienā Zemkopības ministrijā bija jātiekas “Latvijas valsts mežu” kapitāldaļu turētājam un uzņēmuma padomei. Taču uz tikšanos ieradās tikai padomes priekšsēdētājs – Edmunds Beļskis. “Šobrīd palicis tikai kapteinis. Jo attiecīgi ir saņemti pārējo padomes locekļu lūgumi atstādināties, jo viņi bija tā lēmuši,” LTV raidījumam “de facto” sacīja Beļskis. Uz jautājumu, vai uz viņa kolēģiem padomē ticis izdarīts politisks vai cita veida spiediens, Beļskis atbild, ka viņam nav tādu ziņu.
Par valstiskiem jautājumiem
7. martā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātē – LBTU (iepriekš – LLU) viesojās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kurš tikās ar universitātes un Meža fakultātes vadību, kā arī studējošajiem, lai stāstītu par savu profesionālās karjeras attīstības ceļu un diskutētu par drošības jautājumiem.
Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma kāpēc? vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas.
Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem. GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti paziņoti 2023. gada 7. martā konkursa Gala ceremonijā.
Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.
Noslēgumam tuvojas vairāk kā 20 gadus garais posms, kad Kuldīga mērķtiecīgi virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam – visi dokumenti Latvijas nominācijas “Kuldīga/ Goldingena Kurzemē” vērtēšanai iesniegti, prasības izpildītas – nu jāgaida ICOMOS ekspertu lēmums, kas ir rekomendācija UNESCO komitejas dalībvalstīm un komitejas dalībvalstu balsojumam. Plānots, ka par Kuldīgas uzņemšanu tiks lemts UNESCO pasaules komitejas sanāksmē, kas notiks šī gada septembrī Saūda Arābijā.
Par pārmaiņām satiksmē un Rīgā
Rail Baltica projekta īstenošana ir Satiksmes ministrijas (SM) prioritāte. 2023. gada budžetā tam paredzēti 116,9 miljonus eiro, no tiem 53,9 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Nozīmīgākie plānotie darbi – esošās Rail Baltica projekta infrastruktūras būvniecības turpinājums un jaunu būvdarbu uzsākšana ārpus Rīgas, kā arī Rail Baltica pamattrases posmu un punktveida objektu projektēšana.
Piepilsētas bateriju elektrovilcienu (BEMU vilcieni) iegāde plānota, lai nodrošinātu labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. BEMU vilcieni nodrošinās pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās, tādējādi uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat bateriju elektrovilcienu priekšrocības izjutīs dzelzceļa sliedēm tuvumā dzīvojošie, jo šādi mūsdienīgi vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti ceturtdien, 9. martā, atbalstīja ieceri piešķirt 551 760 eiro būvprojekta izstrādei, kas ļautu plašāk integrēt dzelzceļu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.
Par vides jautājumiem
Kustība “Lielā Talka” sadarbībā ar 10 pašvaldībām šogad Lielās Talkas dienā, 22. aprīlī, organizēs atsevišķas latvāņu apkarošanas talkas. Pieteikušās pašvaldības – Augšdaugavas, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Rēzeknes, Ropažu, Siguldas, Talsu un Ventspils novadi. Detalizēta informācija par latvāņu talkām būs pieejama arī pašvaldību mājaslapās un laikrakstos.
Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā.
Biedrība “Zemnieku saeima” sadarbībā ar Gaļas liellopu audzētāju biedrību 3. martā atklāja kampaņu “Izglāb pļavu”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu biodaudzveidības saglabāšanai, informēja “Zemnieku saeimā”.
Elejā pie valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) (69,34.-70,2. km) līdz marta vidum turpinās aizsargājamās koku alejas sakopšana.
Tūjas pludmalē konstatēts šogad pirmais roņu mazulis, kas liecina par roņu sezonas sākšanos Latvijas piekrastē. Kā ik gadu, Dabas aizsardzības pārvalde aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem.
Par dažādiem interesantiem jautājumiem
Pareizāk būtu teikt, ka mēs ziņu virsrakstos redzam politiķu pieņemtos lēmumus, kas nebūt nesakrīt ar sabiedrībā nepārprotami dominējošo vērtējumu (pretējā gadījumā Rietumos partijām nebūtu tik salīdzinoši labi panākumi, kas vēršas pret imigrantiem – sākot ar ASV un Franciju, beidzot ar Itāliju un Zviedriju).
Valmieras novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības “Zilūži” īpašnieks. Saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību un piena produktu, tai skaitā saldējuma, ražošanu, kurus plašāka sabiedrība pazīst pēc zīmola “Grasbergs”.
...ko tas nozīmē dzīvē? Piemēram, to, ka Latvijas vēstures institūtā pēdējos gados ir atlaista virkne vēsturnieku! Ja kādam šķiet, ka mēs ikdienā uz priekšu dzenam pagātnes izpētes vagu viduslaikos, agrajos jaunajos laikos, jaunajos laikos un jaunākajos laikos, respektīvi, pētām pagātni no brīža, kad šeit parādījās rakstītie vēstures avoti, līdz valsts atjaunošanai 1991. gadā, tad – ziniet, ka nekas tāds nenotiek!
Mums ir nepieciešams Latvijas padomju laika vēstures izklāsts vismaz līdz 1985. gadam, līdz Gorbačova laikam, perestroikai. Vai mēs to dabūsim? Nē, nedabūsim, jo mums nav pētnieku un nav finansējuma mūsdienīgam pētījumam par padomju okupācijas pagātni.
Pagaidām Slokā, Lielupes ielokā, kur gadsimtiem ilgi ražots papīrs un celuloze, izskatās kā karā cietušajā Ukrainā. Un tieši uzņēmīgi ukraiņi nolēmuši šo vietu sakopt, lai bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā izveidotu lielāko festivālu vietu Latvijā.
Pat ja Upīts nav bijis represiju organizētāju un veicēju pirmajās rindās, viņa publiskā stāja okupācijas gados nešaubīgi apliecina: šie upuri, viņaprāt, nepieciešami, lai atbrīvotie darbaļaudis spētu uzcelt gaišo cilvēces nākotnes ēku – komunismu. Par rakstnieka privātajiem uzskatiem, īpaši vēlākos gados, klīst dažādas baumas, tomēr viņš ir pārāk spītīgs un lepns, bet varbūt arī pārāk labi izjūt konjunktūru, lai atzītos, ka kļūdījies savā pārliecībā.
Aktuālais karikatūrās
