31. maijs – 6. jūnijs - Zeme un valsts

31. maijs – 6. jūnijs

Nozares lietas

https://www.youtube.com/watch?v=GaOb7jIEr1o
Šobrīd koksnes krāja ir 680 miljoni kubikmetru, turklāt pašlaik Latvijā mežu izstrādes apjomi kopumā esot mazāki nekā pieaugums. Valstij pieder arī ievērojams daudzums mežu platību, kuras šobrīd ir dažādu ministriju pārvaldībā.
 
https://www.db.lv/zinas/valsts-mezu-cirsanas-apjoma-palielinasana-budzeta-varetu-ienest-aptuveni-197-miljonus-eiro-521742
Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.
 
https://jauns.lv/raksts/bizness/657778-ekonomists-peteris-strautins-norada-uz-milzigu-problemu-daudzas-latvijas-pasvaldibas
Pēdējos desmit gados ir notikusi ekonomiska renesanse, kas lielā mērā ir viena uzņēmuma – “Stiga RM” – nopelns, kas pārņēma un pavisam citā kvalitātē atjaunoja saplākšņa ražošanu Kuldīgā. Varbūt tā ir sakritība, varbūt nē, bet arī citi uzņēmumi šajā laikā ir attīstījušies.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-ar-veja-energijas-asociacijas-parstavjiem-parrunaja-veja-parku-attistibu-valsts-mezos
Šāda mēroga projektu īstenošana valsts mežos prasa ļoti rūpīgu izvērtējumu — ne tikai attiecībā uz iespējamo pienesumu tautsaimniecībai un enerģētikas nozarei, bet arī sabiedrības interesēm. Meži ir Latvijas lepnums, tādēļ ir saprotamas sabiedrības bažas par šo projektu ietekmi uz Latvijas ainavu un ikdienas vidi. 

https://www.db.lv/zinas/latvijas-finieris-realizejis-rekordlielu-saplaksna-apjomu-521677
2024. gadā koncernā “Latvijas Finieris” realizēts rekordliels apjoms – 309 tūkstoši kubikmetru saplākšņa produkcijas (2023. gadā – 296,6), informē uzņēmums.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7624-koksnes-buvniecibas-parsteigumi-izstade-expo-2025
Baltijas paviljona apmeklētāji varēs piedalīties simboliskā meža stādīšanā, Latvijā stādot priedi, bet Lietuvā – egli vai bērzu. Pēc koka simboliskās iestādīšanas Latvijas vai Lietuvas teritorijā, izstādes apmeklētāji saņem digitālu sertifikātu, kas apliecina paveikto, kļūstot par iestādītā koka krustvecāku.

https://www.db.lv/zinas/metsa-group-pabeidz-koksnes-piegades-biznesa-pardosanu-latvija-521667
Pabeigta Metsä Group mātes uzņēmumam Metsäliitto Cooperative piederošā meitasuzņēmuma SIA Metsa Forest Latvia pārdošana Latvijas uzņēmumam SIA ACA Timber.

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Baložu kūdras bānīša ekskursijas 2025. gadā
https://www.bdklubs.lv/lv/ekskursijas

Ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?” Līgatnes dabas takās
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja

No 12. aprīļa līdz 27. jūlijam fotoizstāde “Mans putns 2025” Latvijas Nacionālajā dabas muzejā
https://www.dabasmuzejs.lv/lv/aktualitates/fotoizstade-mans-putns-2025

Visu jūniju Peoniju ziedu parāde 2025
https://staburags.lv/visu-juniju-krasni-peoniju-ziedesanas-svetki-lvm-arboretuma-kalsnava/

No 28. maija līdz 27. jūlijam prof. A. Barševska personālizstāde Peonijas
https://du.lv/aktualitates/atklata-arvida-barsevska-fotografiju-izstade-peonijas/

7. jūnijā festivāla “Zobens un lemess” lekciju teltī lasījumu cikls “Par brīvību!”
Zemgaļi, zemessargi, strēlnieki, nacionālie partizāni Zemgalē. Dažādi laikmeti, viena zeme, vienojošā stīga atšķirīgos kontekstos – brīvības motīvs
https://www.zobensunlemess.lv/
 
 
19. jūlijā Dienvidkurzemes novada Mednieku svētki
https://www.medibam.lv/34305-2
 
14. un 15. augustā pirmais skolotāju izaugsmes forums DABĀ
https://www.lvm.lv/jaunumi/7587-skolotaj-piesakies-izaugsmes-forumam-daba
 
20.-22. augustā Dārzkopības institūta organizētā starptautiski zinātniskā konference “Ilgtspējīga dārzkopība no auga līdz produktam: izaicinājumi mērenajā klimatā – 2025”
https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv/conference
 
4. septembrī “Zaļā klase” Rēzeknes novada Sarkaņkalnā
http://www.sarkankalns.lv/pasakumi/zala-klase/

12. septembrī “Meža zinības Zilajos kalnos”, Ogres Zilie kalni

15.-19. septembrī starptautiska zinātniska konference EuroDendro

Par oficiālo

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/lauksaimnieciskas-izglitibas-iestades-vares-bez-administrativiem-skersliem-realizet-izaudzetos-graudus-un-darzenus-par-tirgus-cenam
Grozījumi likumā attiecas uz lauksaimniecības zinātniskajām institūcijām un izglītības iestādēm kuras īsteno ar lauksaimniecību saistītas profesionālās izglītības programmas, t.sk. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Bulduru tehnikumu un Malnavas koledžu.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/kem-aicina-uz-sabiedrisko-apspriesanu-lai-iepazistinatu-ar-sociala-klimata-fonda-planu
Latvijai ir pieejami dažādi atbalsta, t.sk. finanšu atbalsta instrumenti klimata pārmaiņu seku mazināšanai un ekonomikas virzībai uz klimatneitralitāti, kas ir domāti, lai veicinātu mūsu valsts konkurētspēju, samazinātu izmaksas, paaugstinātu produktivitāti un atbalstītu vietējo ekonomisko aktivitāti. 

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-pirmo-reizi-konstatets-augsti-patogenas-putnu-gripas-h5n1-uzliesmojums-majputnu-novietne
Ogres novada Birzgales pagasta novietnē ar 190 mājputniem konstatēts augsti patogēnās putnu gripas H5N1 apakštipa uzliesmojums.

Zinātnē

https://www.silava.lv/aktualitates/paula-zeltina-promocijas-darbs-par-prizu-eglu-un-berzu-augsanas-modelesanu-izmantojot-genetiski-uzlabotu-stadmaterialu
30. maijā Tartu, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniskais asistents Pauls Zeltiņš veiksmīgi aizstāvēja promocijas darbu.

https://www.silava.lv/aktualitates/lvmi-silava-jauna-podkasta-epizode-mezs-pec-liesmam-ugunsgreku-vesture-sekas-un-priedes-speks-atjaunoties
Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.

https://kki.lv/aktualitates/lvkki-top-papirs-kas-nebaidas-no-udens-un-draudzejas-ar-dabu
...hitozāns, ko iegūst no Agaricus bisporus (šampinjonu) biomasas, ir viens no retajiem dabiskajiem polimēriem ar pozitīvu lādiņu. Šī unikālā īpašība padara to par efektīvu barjeru pret baktērijām un mitrumu – priekšrocība, kas neraksturīga pat daudziem sintētiskiem materiāliem. 

Dažādā kustība

https://zz.lv/bridina-par-lielgabarita-parvadajumiem-marsruta-riga-kalnciems-visas-vasaras-garuma/
Turpmāko trīs mēnešu laikā maršrutā Rīga-Kalnciems tiks veikti regulāri lielgabarīta kravu pārvadājumi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.06.2025-zemakais-punkts-latvijas-tranzita-nozare-sasniegts-ostas-mekle-jaunus-attistibas-virzienus.a602053/
Kopumā dzelzceļā un ostās mums tā situācija ir ļoti bēdīga. Faktiski mums kravu apjomi šobrīd ir nonākuši vēsturiski zemākajā līmenī, jo tik mazs kravu apjoms mums dzelzceļā un ostās nav bijis.

Par medībām

https://www.medibam.lv/redaktores-sleja-linda-dombrovska-lemumi-paliek-speka-ari-tad-kad-politiki-jau-ir-devusies-talak
Tāpēc ceru uz turpmāku atbildīgu sadarbību, uz ieklausīšanos, nevis diktātu. Tur, kur notiek normāla komunikācija starp valsti, medniekiem un meža īpašniekiem, tur arī rodas risinājumi. Tur, kur nav vēlmes sadarboties, valda pārmetumi, neuzticība un stagnācija.

https://www.medibam.lv/pajauta-medibu-inspektoram-whatsapp-grupas-nodeveji-kad-gaidit-inspektoru-tornu-meritaji
Tikšanās ar Valsts meža dienesta vecāko inspektoru Juri Veispalu

https://jauns.lv/raksts/zinas/657072-vilki-eiropa-vairs-nav-stingri-aizsargati-vai-tas-nozime-ka-latvija-tos-drikstes-medit-vairak-skaidro-petnieks-janis-ozolins
Neatkarīgi no šī jautājuma Latvijas mednieki ik pa laikam, atsaucoties uz letāliem vilku uzbrukumu gadījumiem mājdzīvniekiem lauku teritorijās, īpaši Rēzeknes pusē, piemin, ka vilku nomedīšanas kvotas būtu nepieciešams palielināt.

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/saksies-stirnu-azu-medibu-sezona-0
Šā gada 1. jūnijā sākās stirnu āžu medību sezona, savukārt stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona sāksies 15. augustā. Stirnu medību sezona turpināsies līdz 30. novembrim.

Par dižozolu

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2025-marupes-dizozola-nozagesanas-lieta-uznemumam-piespriez-ipasuma-konfiskaciju-un-27-500-eiro-piedzinu.a602095/
2022. gadā Mārupē nozāģētā dižozola lietā Rīgas rajona tiesa juridiskajai personai piespriedusi valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju par videi nodarīto kaitējumu un piespiedu ietekmēšanas līdzekli – mantas konfiskāciju.

Par negaisiem un drošību

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/sacies-perkona-negaisu-laiks-atgadinam-par-drosibas-pasakumiem
Pērkona negaisa laikā jāievēro vairāki drošības pasākumi, kas attiecas uz personīgo elektroierīču lietošanu. Ja ēka nav aprīkota ar zibens un pārsprieguma aizsardzības sistēmām, negaisa laikā elektroierīces darbināt ir bīstami, turklāt nebūs pietiekami vien ar ierīces izslēgšanu, tā ir jāatvieno no rozetes! 

Par vidi

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/pasakumi-biologiskas-daudzveidibas-veicinasanai-un-saglabasanai-2233-pasakums-4-karta

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/turpmakas-10-nedelas-nedrikst-uztureties-ummja-ezera-0
Saudzējot reto, trauslo un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju, no 1. jūnija līdz 15. augustam Ādažu novada dabas parkā “Piejūra” esošajā Ummja ezerā (ūdenī) noteikts sezonāls cilvēku atrašanās liegums.

https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/latvija-isteno-nozimigu-vides-sakartosanas-projektu-ar-sveices-finansialu-atbalstu
Ar Šveices finansiālu atbalstu tapusi atbalsta programma, lai nodrošinātu sakārtotu, tīru un drošu apkārtējo vidi vēsturiski piesārņotajā vietā Aizkrauklē.

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/informativa-sanaksme-par-dabas-aizsardzibas-plana-izstrades-uzsaksanu-dabas-liegumam-sedas-purvs
Latvijas Universitātes Medicīnas un Dabas zinātņu fakultātes Bioloģijas institūts pēc Valmieras novada pašvaldības pasūtījuma un Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāta veicamo darbu uzdevuma ir uzsācis dabas aizsardzības plāna izstrādi dabas liegumam “Sedas purvs” turpmākajiem 12 gadiem.

Par dzelzceļiem un mazliet par koksni

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2025-incupes-iedzivotaji-cinas-par-jaunas-dzelzcela-stacijas-izbuvi.a601354/
Patlaban līnijā Rīga-Saulkrasti vilciens pietur stacijā Inčupe, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām grūti pieejamā apkārtnē. Tāpēc apkaimes iedzīvotāji bija cerējuši uz jaunas, vieglāk pieejamas stacijas izbūvi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.06.2025-no-koka-sak-buvet-pagaidu-paaugstinatos-vilciena-peronus.a601858/
Torņakalna dzelzceļa stacijā trešdien, 4. jūnijā, īpaša strādnieku aktivitāte. Šī ir pirmā no 16 dzelceļa stacijām, kurā būvēs pagaidu paaugstinātos vilciena peronus. Viens no trim, kas te paredzēti, ir gatavs un jau šajā dienā sāka apkalpot pasažierus.

Par dīvainībām

https://satori.lv/article/galas-nodoklis
Vides aizsardzības tradīcijā, kuru, šķiet, drīzāk pārstāv iniciatīvas autori, parasti netiek atzītas individuālo dzīvnieku tiesības, tai skaitā uz dzīvību. Iespējams, tāpēc, ka vide tiek skatīta kā process, kurā ciešanas, nāve un nogalināšana ir neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc prasība būt veģetārietim vai vegānam lielākoties nav tik strikta, bet izriet no jau pieminētā graujošā iespaida, ko videi rada gaļas industrija.

Dažādi

https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/foto-kazdanga-uzstada-300-gadus-vecu-priedes-dori-vesturisks-bisu-majoklis-klust-par-turisma-objektu/
Kazdangā nebijis notikums – uz muižu aizveda 300 gadus vecas priedes daļu, kurā bijusi dore. Nu pie pils ir vēsturisks objekts, kas sasaucas ar vietējā bitenieka Vaclova Jonkus dravu turpat blakus parkā.

https://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/61850-jolanta-borite-gribam-panakt-lai-cilveki-turaida-atgrieztos-vel-un-vel
Man tā šķita lieliska iespēja – pēc darba Siguldas novada pašvaldībā tagad nonākt Gaujas otrā krastā, lai attīstītu muzeja darbību un lomu novada kontekstā un panāktu to, ka šī ir vieta, kur cilvēki grib atgriezties vēl un vēl.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/01.06.2025-ja-problemas-nerisina-notiek-spradziens-vesturniece-skaidro-1905-gada-revolucijas-notikumus-latvija.a600545/
Šajā gadījumā tas bija nacionālais jautājums. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī Krievija it kā atjēdzās, ka tā pievienojusi tik daudz teritoriju, ka paši krievi šajā milzīgajā valstī ir palikuši mazākumā, un līdz ar to sākās milzīga pārkrievošanas politika.

https://zz.lv/visur-iedzivotaju-modinasana-ar-padomem-neizdodas/
Kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentiem veicām aptauju, kurā secinājām, ka iedzīvotāji kļuvuši mazaktīvi. Jā, viņi piedalās vēlēšanās – procentuāli tā ir maza cilvēku daļa, taču sabiedriskajās aktivitātēs iesaistās vēl mazāk.

Aktuālais karikatūrās

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/udensmeritaji-14336929

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/kandidates-mazakuma-14336989

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/izbraukuma-balsosana-14336804

Pievienot komentāru