Par nozares politikas jautājumiem
Zemkopības ministrijas izstrādātais Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027. gadam paredz līdzsvarotu lauku apvidu attīstību un taisnīgu atbalstu, kā arī lielāku finansējumu Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrija nekad nav piederējusi pie “vieglajām” ministrijām. Atbildība par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarēm vienlaikus ir arī atbildība par Latvijas lauku labklājību. Kas šajos gados padarīts, kāds pamats ielikts nākotnei un ar kādu valsts atbalstu lauksaimnieki var rēķināties šajā viņiem nebūt ne vieglajā laikā?
2. novembrī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi “Ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritēriji un atbilstības minētajiem kritērijiem pamatošanas, apliecināšanas un uzraudzības kārtība”, kas nosaka ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus biodegvielām un biomasas kurināmajam un noteic procedūru, kā tiek pamatota atbilstība minētajiem kritērijiem.
MK noteikumos ietvertās prasības attiecas uz aptuveni 30 lieliem siltumenerģijas ražotājiem Latvijā. Noteikumu projekts nenoteic soda sankcijas komersantiem, ja tie izmanto minētajiem kritērijiem neatbilstošu biomasas kurināmo.
Par nozares jautājumiem
Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošajam pētniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklim, mežzinātņu doktoram Andim Lazdiņam par nozīmīgu ieguldījumu mežzinātnes attīstībā.
Ir lietas, kuras, piedāvājot savu pētījumu rezultātus, mēs varam ietekmēt. Mežzinātnes institūts arvien vairāk piedalās Eiropas Savienības iedibinātajos procesos, kas skar klimata pārmaiņu mazināšanu. Institūta pētniece Daiga Zute ir Eiropas Savienības Klimata pakta vēstniece, viņa piedalās diskusijās gan ar jauniešiem Latvijā, gan strādā dažādās starptautiskās darba grupās Eiropā.
Oktobra beigās ar “Silavas” vadošā pētnieka Āra Jansona atbalstu izveidojām Mežzinātnes dienu par novecojošu mežu lomu oglekļa piesaistē, pulcinot vairāk nekā 140 interesentus. Šim stāstam ir būtiska nozīme – īstermiņā domājoši cilvēki, protams, pamana, ka, nocērtot mežaudzi, tās platībā oglekļa piesaiste kādu laiku ir mazāka, salīdzinot ar veco, kaut novecojušo, audzi. Bet ilgtermiņā būs otrādi! Meža nozarei noturēt savu ilgtermiņa domāšanas līniju varētu būt gana liels izaicinājums.
Nenoliedzami, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa “upes” izsīkums ietekmēs pieprasījumu, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. «Ja kaut kas samazinās, tad rūpniecība vēlas iztrūkstošo apjomu iegādāties citviet un tas attiecas uz visām valstīm. Rezultātā koksnes resursu pieejamība no kokrūpnieku puses arvien vairāk tiek minēta kā faktors, kurš ietekmē attīstību visā Eiropā...
Lauksaimniekiem ir daudz neskaidrību par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prasībām no nākamā gada. Zemkopības ministrija (ZM) oktobrī Eiropas Komisijai (EK) galīgai apstiprināšanai iesniedza Latvijas KLP stratēģisko plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Daļa zemnieku lēš, ka līdzšinējie maksājumi saimniecībās samazināsies, daļa jau plāno kādus brīvprātīgus “zaļākas” saimniekošanas pasākumus varēs veikt, lai tie pieaugtu. Taču visi apvaicātie lauksaimnieki norādīja, ka informācija par Latvijas kopējās lauksaimniecības gala plānu ir novēlota.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa vārds ar Ventspils augstākās izglītības iestādi saistīts jau kopš augstskolas izveides, tādēļ laikā, kad augstskola atzīmē savus 25 pastāvēšanas gadus, aicinājām viņu uz sarunu, lai ar izpratni, bet tomēr attālinātu objektivitāti, ieskatoties pagātnē, iezīmētu nākotnes perspektīvu.
Tiem, kuri gatavi iet mežā pēc savas malkas, ieteikums sazināties ar savai dzīvesvietai tuvāko mežsaimniecību.
Šogad zinātnieki izcēla tēmas par Stenda pētniecības centra simtgades notikumiem, augsnes segas īpatnībām Platones pagastā, tomātu augļu izvēli, dējējvistu produktivitāte un olu kvalitāti, kā arī par augsnes noslāņošanos nezāļu apkarošanai. Tāpat tika apbalvoti izmēģinājumu lauku un laboratoriju skates uzvarētāji un doktorantu konkursa uzvarētāji.
Par un ap medībām
Igaunijas valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ieroču likumā, kas paredz gada laikā anulēt ieroča nēsāšanas atļaujas trešo valstu pilsoņiem, tas ir, tādiem ārvalstniekiem, kas nav Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu pilsoņi.
Grozījumi, kas vēl jāpieņem parlamentam, attieksies uz vairāk nekā 1300 Igaunijā pastāvīgi dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir ieroča nēsāšanas atļauja. Viņu vidū ir daudz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss norādījis, ka grozījumi paredz papildu risinājumu drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai valstī.
Divi plēsēji sākumā apsekoja liellopu ganības. Govis esot satraukušās un skraidījušas pa aploku pa labi un pa kreisi. Pēcāk vilki iznākuši no aploka un pa mazpilsētas ielu devušies tālāk.
Pie mājas pagalma iebrauktuves viens no vilkiem apstājās un sāka ostīt zāli vietā, kur mājas suns varētu būt iezīmējis teritoriju. Suns, Kaukāza un vācu aitu suņa metiss, izskrēja no pagalma un uzbruka vilkiem. Lielākais no plēsējiem aizmuka, bet mazākais palika cīnīties.
Par vides jautājumiem
No juridiskā aspekta jaunas ministrijas veidošanas ceļš ir šāds: vispirms nepieciešams grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, pēc tam būs jāpieņem jaunās ministrijas nolikums, tam sekos funkciju nodošana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas. Tiks grozīti arī jau esošo ministriju nolikumi. Vienlaikus pastāv iespēja, ka varētu būt jāveic izmaiņas arī citos Ministru kabineta noteikumos vai likumos, kuros atrunātas ministriju funkcijas.
...ūdensnotekas atjaunošanas darbu laikā radušies atkritumi netika savākti īpaši tam paredzētās vietās, kā arī apsaimniekošana nav veikta atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Komersanta darbību rezultātā upē nonākušais organiskais piesārņojums uz upi un tajā esošajiem dzīvajiem organismiem nav atstājis paliekošu ietekmi, tomēr, būtiski izprast, ka gadījumā, ja upē organiskais piesārņojums tiktu atstāts ilgstoši vai nokļuvis tur gada karstajā periodā, sekas tehnisko noteikumu pārkāpumam būtu paliekošas, tajā skaitā ciestu arī upē esošie zivju resursi.
Mārupes novada pašvaldības un būvvaldes rīcības rezultātā, neievērojot normatīvajos aktos skaidri noteikto dižkoku aizsardzību un ignorējot ministrijas, dabas aizsardzības institūciju, kā arī tiesas un prokuratūras pausto, viens no Latvijas dabas pieminekļiem nelikumīgi ticis neatgriezeniski iznīcināts. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām, apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, u.c. organismu grupām. Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas un ainavas vērtība un to aizsargāšana ir pienākums. Ministrija atkārtoti pieprasa pašvaldības domei paskaidrojumus tai skaitā par tās pieņemtajiem lēmumiem, uz kuru pamata tika ļauts turpināt būvdarbus.
Rīgā un tās apkārtnē būs grūti atrast otru tādu apkaimi, kura dabas un vēstures mantojuma bagātībā spētu mēroties ar Mangaļsalu. Diemžēl šī teritorija ilgu laiku nebija pieejama sabiedrībai un pazuda no mentālajām kartēm. Lai dotu iespēju interesentiem iepazīt unikālo krasta aizsardzības nocietinājumu teritoriju Mangaļsalā, Rīgas plānošanas reģions projekta “Militārais mantojums” ietvaros izveidoja audiogidu “Mangaļsalas nocietinājumi”.
Dabas foto entuziasts Leons Stiprais oktobra vidū “Delfi” ziņoja: “Diemžēl Durbes pils parka Veimuta priede iet bojā. To redz pēc nokaltušās lapotnes. Tukumnieki steidz atvadīties no šī dižkoka”. Arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc vietas apsekošanas secina – Latvijā dižākā Veimuta priede ir nokaltusi.
Veimuta priede Durbes pils parkā atzīta par resnāko savas sugas pārstāvi Latvijā un tā iekļauta Dabas aizsardzības pārvaldes dižkoku reģistrā, portālam “Delfi” stāsta Durbes pils vadītāja Ilze Strautmane.
Par mūžam neatkarīgiem “draugiem”
https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-radio-petnieciskas-zurnalistikas-dalu-vadis-gederts-gelzis.d?id=54896898
Ģedertam ir liela pieredze gan Latvijas, gan ārvalstu medijos, viņš lieliski pārzina un jūt radio formātus, līdz ar to ir visi priekšnoteikumi, lai noturētu iepriekšējos gados Latvijas Radio sasniegto augsto latiņu pētnieciskās žurnālistikas jomā....
Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus. Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.
Par interesanto
Būtiska sabiedrību interesējoša tēma ir politikas iejaukšanās tiesu varā. Pērn Latvijas Universitāte veica pētījumu, kurā 70% aptaujāto tiesnešu atzina, ka tiesu sistēmā notiek politiska iejaukšanās un ka šī iejaukšanās pamatā nāk no Tieslietu ministrijas (TM). Kā jūs to komentētu?
Ir skaidri jādefinē, kas ar to iejaukšanos tiek saprasts. Tā nekādā gadījumā nav iejaukšanās tiesu ikdienas darbā, tiesas spriešanā. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kad kāds politiķis mēģinātu kādu tiesnesi ietekmēt. Varbūt kaut kādas individuālas sarunas ir notikušas, to es nezinu. Bet šeit [pētījumā] ir runa par sistēmisko ietekmi. Un tā sistēmiskā ietekme pamatā parādās divos virzienos.
“Mudia” vienīgā īpašniece ir latviešu uzņēmēja Līva Jaunozola, kurai kopumā pieder 12 dažādi uzņēmumi. Pazīstamākas no tiem ir “Andele Mandele”, un pasākumu organizētājs “Pērļu medības”, bet visvairāk Līva Jaunozola darbojas nekustamo īpašumu biznesā. Uzņēmējas ģimenei ir pieredze Ziemupes muižas apsaimniekošanā Pāvilostā. Lielaucniekus visvairāk interesē, kādi uzņēmējas plāni attiecībā uz pili. Uzņēmuma pārstāvis nebija pilnvarots tos atklāt, tāpēc vairāk vēstīsim pēc sazināšanās ar pašu uzņēmēju. Zināms ir tikai tas, ka nākamais uzņēmuma solis būs muižas teritorijas un parka iegāde un tad – pils novērtējums, lai izveidotu darāmo darbu sarakstu.
Kurzeme savu nosaukumu ieguvusi no kuršiem, taču vēsturiski tajā dzīvojuši gan lībieši, gan skandināvi. Kurzeme vienmēr bijusi sadalīta kuršu ziemeļu daļā un somugru dienvidu daļā – kā vienotu telpu Kurzeme sevi nav sajutusi, Latvijas Radio raidījumā “Stūru stūriem” vērtēja Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā, arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Armands Vijups.
Aizrautīga lasītāja pieredze man iemācījusi, ka dažkārt interesantu vielu par kādu tēmu var izlasīt grāmatā, kas veltīta pavisai citai tēmai. Šādā kontekstā profesora Andreja Veisberga oktobrī iznākusī monogrāfija “Tulkojumi latviešu valodā. 16.–20. gadsimta ainava” ir ne tikai notikums latviešu filoloģijā, bet var noderēt arī politikas analizētājiem. Proti, pētnieks parāda, ko tikai nevar izdarīt ar teksta oriģinālu kādu ideoloģisku interešu vārdā.
Dažkārt manipulācija ir tik klaja, ka atgādina Kremļa propagandas paņēmienus (kas gan arī neizbrīna, paturot prātā kaimiņvalsts nostalģiju pret PSRS un pat konkrēti Staļina laikiem). Piemēram, 1945. gadā iznākušajā “Voltēra rakstu izlasē” vienā mierā apgalvots, ka šis 18. gadsimta domātājs esot “saucējs cīņā pret hitleriešiem”.
Dažas aktuālas karikatūras