Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
Līdz 8. aprīlim Eiropas Komisijas sagatavota aptauja par adminstratīvā sloga samazināšanu lauksaimniekiem
Līdz 15. aprīlim pieteikšanās gada balvai vides aizsardzībā – Zaļā izcilība 2024
2024. gada 18.-19. aprīlī Daugavpils Universitātes 66. starptautiskā zinātniskā konference
20. aprīlī 6. Vimbu svētki Bauskā
20. Latvijas stādu parāde 4. un 5. maijā Siguldā
Līdz 12. maijam iespēja pieteikt kandidātus Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam.
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
Par oficiālo
Vienlaikus Armands Krauze uzskata, ka pirmdien, 8. aprīlī, gaidāmais Satversmes tiesas spriedums būs unikāls, tomēr viņš kā agronoms gan neizprot, kāda saistība koka diametram ir ar tīru vidi. “Manuprāt, par rūpnīcu, no kuras nāk melni izmeši un piesārņo gaisu, būtu atbilstošāka tiesas prāva.”
Valsts meža dienests informē, ka no 1. aprīļa ir stājušies spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu mežaudžu A, B un C aizsardzības zonās, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatību mežos. Ierobežojumi noteikti laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. augustam.
“Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde” (Programma) veicinās pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanā, kā arī radīs jaunas zināšanas un praktiski pielietojamus risinājumus sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai.
2024. gada 2. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Andri Ķēniņu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatā.
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais projekts LatViaNature iesniedzis pieteikumu prestižajai Eiropas Komisijas balvai Natura 2000 Award par pilotprogrammām “Dzīvais mežs” un “Ziedu pļavas”, LLKC/ Pasaules dabas fonda ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas demonstrāciju teritorijām un pārvaldes/Pasaules dabas fonda izglītojošām talkām. No 96 pieteikumiem izvirzīti 27 finālisti, tostarp LatViaNature projekta pieteikums. Piecus finālistus paziņos 29. maijā.
Par nozares jautājumiem
5. aprīlī Jaunkalsnavas pagastā notika a/s “Latvijas valsts meži” Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa svinīga atklāšana.
Pirmās darbu vēl ziemas izskaņā uzsāka LVM kokaudzētavas ar sezonāli apkurināmajām siltumnīcām: Mazsilu, Strenču, Podiņu un Mežvidu. Pašlaik rit aktīvi darbi visās desmit LVM kokaudzētavās un līdz marta beigām jauno stādu izaudzēšanai sasētas jau 13,5 miljoni priedes ietvarstādu sējvietas un 7,5 miljoni egles ar uzlaboto sakņu sistēmas stādu sējvietas no kopumā 92,4 miljoniem šogad plānotajām.
2024. gada 4. aprīlī SIA “Rīgas meži” parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu. Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.
Klimata politikas būtiska sastāvdaļa ir klimata neitralitāte, kas gudri skan, bet būtībā ir skaidrojama ļoti vienkārši – ikviena valsts, kam saistoša zaļā vienošanās, ir atbildīga, lai starpība starp siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un piesaisti būtu tuva nullei. Šāda mērķa sasniegšanai ir daudzi ceļi, kuri vienkāršoti ir apvienojami divās pieejās un to mijiedarbībā – mazināt SEG emisijas un veicināt oglekļa piesaisti.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.
Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.
“Rīgas meži” ir veiksmīgi pārveduši staltbriežu ganāmpulku no savas teritorijas Tīnūžu pagastā, Ogres pievārtē uz briežu dārzu Vidzemē. Ievērojot dzīvnieku labturības un drošības nosacījumus, uz Vidzemi pārvesti 45 staltbrieži. Par dzīvnieku pārvietošanu, kā arī ganāmpulka un novietnes likvidācijas faktu uzņēmums sniedzis informāciju Lauksaimniecības datu centram.
Lejasciemietis Vilnis Kantiševs, startējot Gulbenes novada pašvaldības grantu konkursā “Uzņēmīgi Gulbenes novadā”, saņēmis finansiālu atbalstu, lai varētu iegādāties modernu malkas sagatavošanas iekārtu.
Daudzās novada privātmājās malka joprojām ir galvenais siltumenerģijas ieguves avots. Tas ir atjaunojams resurss, un, lai gan ir neērtības tās lietošanā, tomēr šobrīd arī vislētākais. Daudzi māju īpašnieki to iegādājas trīs metru garumā, lai vēlāk pašu spēkiem to “pārvērstu” nepieciešamā garuma pagalēs. Tiem, kam nav varēšanas, gribēšanas vai laika veikt šo darbu, arī ir domāts jaunais pakalpojums.
Par jauno mežzinātnieku balvu
Jauno mežzinātnieku balva izveidota, lai veicinātu Latvijas meža nozarē un mežsaimniecībā balstītas zinātniskās domas attīstību, Latvijas sabiedrības zināšanas par mežsaimniecību, kā arī sekmētu jauno mežzinātnieku motivāciju.
Par kvalitāti un attīstību
Pirms gada “Nekā personīga” izpētīja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs ieceļ pamatā vienus un tos pašus cilvēkus. Nereti arī ministriju vadošos ierēdņus un citu iestāžu vadītājus. To revīzijā norādīja arī Valsts kontrole. Tā apšaubīja, ka ierēdņi vienlīdz kvalitatīvi pagūst strādāt vairākās darba vietās vienlaikus. Valsts kontrole uzskatīja, ka tas ir veids, kā ierēdņiem palielina atalgojumam pamata darba vietā un ieteica no šādas kroplīgas prakses atteikties. Taču gada laikā nekas īpaši nav mainījies.
Mēs realizējam projektu ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, un jāsaka, ka neesam vienīgā pašvaldība, pie kuras KNAB ieradies. Šeit kopumā ir liela neizpratne, jo valsts ir izveidojusi programmu uzņēmējdarbības attīstībai. Pašvaldības šo programmu ir izmantojušas, un uzraugošās institūcijas, piemēram, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, visus šos darbus ir akceptējusi.
Par slēgto tiltu
Iespējamas bīstamības dēļ naktī uz piektdienu, 5. aprīli, Torņakalnā slēgs transporta un gājēju satiksmi viaduktā pār dzelzceļu Altonavas ielā, posmā no Tēriņu ielas līdz O. Vācieša ielai. Sabiedriskā transporta kustība tiks novirzīta pa citu maršrutu. Par tālāko tilta ekspluatāciju lēmumu pieņems pēc padziļinātas ekspertīzes veikšanas.
Par salīdzināšanu
Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela.
Par vēsturisko
Savukārt austrumslāvi kā autohtoni, kā vietējā grupa tiešām Latvijā nekad nav mituši, ja neņem vērā slāvu sirotājus un tirgotājus. “Ja kaut kas tāds būtu atklāts, tad padomju laikā šāds fakts taču būtu pacelts kulta līmenī. Bet nekā tāda nav. Gluži otrādi – baltu kopības savulaik dzīvoja gan tagadējās Krievijas, gan Baltkrievijas teritorijās,” piebilst vēsturnieks.
Aktuālais karikatūrās