Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi.
### 5. augustā Slīteres Nacionālā parka ceļotāju diena
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/aicina-uz-sliteres-nacionala-parka-celotaju-dienu
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/aicina-uz-sliteres-nacionala-parka-celotaju-dienu
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Meklējam koku ar stāstu!
### 11. augustā Maizes svētki Vārmes muižā
https://www.zemeunvalsts.lv/11-augusta-maizes-svetki-varmes-muiza
https://www.zemeunvalsts.lv/11-augusta-maizes-svetki-varmes-muiza
### 26. augustā Tomātu svētki Brenguļos
https://www.valmierasnovads.lv/events/tomatu-svetki-brengulos/
https://www.valmierasnovads.lv/events/tomatu-svetki-brengulos/
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
https://majaskafejnicas.lv/
https://majaskafejnicas.lv/
Par valstiskiem jautājumiem
No š.g. 25.-28.jūlijam Kenijas galvaspilsētā Nairobi notika Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vēlēšanas. Četras dienas ilgajā 59. sesijā dalībvalstu valdības ievēlēja jauno IPCC biroju. IPCC darba grupas “Ietekmes, pielāgošanās, un ievainojamības jautājumos” viceprezidentes amatā tika ievēlēta Latvijas pārstāve Dr. Zinta Zommers. Savukārt IPCC vadīs priekšsēdētājs Džims Skī (Jim Skea) no Lielbritānijas ar 40 gadu ilgu pieredzi klimata un zinātnes jautājumos.
Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2023. gada 28. jūlija sēdes Nr. 7 lēmumu izsludina projektu konkursu aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ar mērķi sniegt finanšu atbalstu sabiedrības izglītošanas projektiem mediju vidē sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas izpratni par vides un/vai dabas aizsardzības nozīmi veselīgā ekosistēmā un paradumu maiņu ikdienas sadzīvē.
Izcērtot lielu mežu platību, Augšdaugavas novadā iecerēts veidot industriālo parku – Saeima šādam solim jau devusi konceptuālu piekrišanu. Taču ar vides jomu saistītie pārstāvji aicina nesteigties pieņemt likumu un rosina sākotnēji veikt lokālplānojumu šai teritorijai vai izvērtēt alternatīvu vietu izmantošanu šāda parka izveidei.
Kauns laist iekšā pat aizturētos, spaiņos no caurā jumta tek lietus ūdens, vecas, atlupušas tapetes, grūti aizveramas čīkstošas durvis – tāda aina paveras Valsts policijas iecirknī Valmierā. Iekšlietu ministrija uzlabojumus sola vien pēc vairākiem gadiem...
Par nozares jautājumiem
Pirms 30 gadiem, 1993. gada 3. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu tika dibināts Valsts meža dienests.
LVM periodiski saskaras ar īslaicīgu pakalpojumu sniedzēju nepieejamību. Svārstības ietekmē gan sezonalitāte – laika apstākļi un darbaspēka iesaiste citu nozaru sezonas darbos, gan tirgus situācija – pakalpojumu pieprasījums meža nozares sektorā, kas saistīts ar koksnes resursu cenām un pieprasījumu no to pircēju puses.
Ir vismaz vairāki simti hektāru jaunaudžu, kur sausuma dēļ no stādiem nav izaudzis pilnīgi nekas. Dati vēl tikai ienāk, bet domāju, ka būs pat vairāk nekā tūkstotis hektāru, kas būs pamatīgi bojāti – iznīkusi daļa no kociņiem. Līdzīgs ilgstošs sausums Latvijā bija arī 2018. gadā, tikai toreiz tas bija vasaras beigās. Šogad, nelaimīgā kārtā, sausums pārņēma Latviju tieši tad, kad tikko stādītie kociņi mēģināja iesakņoties – tādēļ bojājumu, iespējams, būs vairāk nekā 2018. gadā.
2022. gadā SIA Kronus neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par 42% un sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē 124,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 10,59 milj. eiro.
Ar mūsdienīgu domāšanu un apsaimniekošanu bērziem pirmo ražu var vākt jau pēc 15 gadiem, priedei un eglei arī būs kādi 15-17 gadi. Mēs kokus parasti stādām mazliet biezāk, lai pa vidu nesaaugtu visādi parazītaugi, kas nomāc kokus. Retinām ar mazu intensitāti, un tad jau pēc 15 gadiem kaut ko var sākt darīt.
Tie, kuri nav saistīti ar mežsaimniecību, parasti dzird “šausmu stāstus” par mūsu valsts “zaļo zeltu”: pirmkārt, vides sargi skaļi protestē pret mežu izciršanu un klāsta, ka visa Latvija gluži vai pārvērtusies lielā kailcirtē; otrkārt, visus tos mežus, kas vēl, palikuši izpirkuši skandināvi!
Par ekonomikas jautājumiem
Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.
2022. gadā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju, apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 gigavatiem. Ekspertiem arī lūdza izpētīt, kuri piekrastes posmi būtu piemērotākie šādam nolūkam, un izrādījies, ka Latvijas ūdeņos vislabākās vietas ir posmā starp Pāvilostu un Jūrkalni.
Smiltenes pašvaldība pārtraukusi iepirkumu par divu tiltu pārbūvi novadā, secinot, ka iecerētie darbi būs pārāk dārgi.
“Mēs tagad redzam arī pēdējo gadu pieredzi, ka ne vienmēr tu to pārtiku vari no citurienes atvest. Šodien skatāmies – tas pats ar graudiem. Valstis vienu brīdi paļāvās un bija arī tādas teorijas: priekš kam, citur var saražot lētāk un tā lauksaimniecība jau neatmaksājas! Un tu vari vairāk nopelnīt ar rūpniecību, ar informācijas tehnoloģijām, bet tā ir stratēģiski svarīga nozare. Jo, ja tev nojūk kaut kādas piegādes, tad tu tomēr valstī spēsi kaut ko savu saražot – un tas ir svarīgi.”
Mēs aicinām ļaut kontrolēti, terminēti iebraukt Latvijā trešo valstu darbaspēkam, lai viņi strādātu konkrētos uzņēmumos. Tas nebūtu tā: gribu, braucu, dzīvoju un tad varbūt meklēju darbu. Mēs, uzņēmēji, atbildētu par šiem cilvēkiem, lai viņi pēc noteiktā termiņa – vai tie būtu seši vai deviņi mēneši – brauktu atpakaļ uz savām mājām.
Jā, kā tad ir?
Par vides jautājumiem
Pieaugot pieprasījumam pēc dažādu pasākumu un aktivitāšu rīkošanas dabā, tostarp, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi informatīvus ceļvežus jeb infografikas, kas aktivitāšu organizatoriem palīdzēs orientēties nepieciešamo saskaņojumu un atļauju saņemšanā.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur vienuviet sastopami dažādi kāpu biotopi – pelēkās kāpas un mežainās piejūras kāpas. Tās ir nozīmīga dzīvotne daudzām retām sugām, piemēram, smiltāja neļķei Dianthus arenarius un pļavas silpurenei Pulsatilla pratensis, un arī neatņemama Latvijas piejūras ainavas sastāvdaļa.
Augusts Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē sācies svinīgi – sagaidīts un sveikts gada 100 000. apmeklētājs!
Ar niedru regulāru pļaušanu un gultnes tīrīšanu tiek uzlabots vispārējais ūdenstilpes ekoloģiskais stāvoklis. Niedres tiek pļautas ar īpašu tehniku, kuras konstrukcija nodrošina ūdensaugu pļaušanu gan dziļumā, gan seklumā pie paša krasta.
Cerībā saglabāt ūpju populāciju Latvijā putniem uzstādītas mucu ligzdvietas kokos, kur tiem būtu vieglāk patverties no tūristu pūļiem. Tomēr ūpji nemetas veidot tur ligzdas, jo grib paskatīties, vai šī vieta droša. Ornitologiem arī neklājas viegli ar šo putnu apsekošanu un pamanīšanu...
Briežu dārza izveide Ogres pievārtē sākās 2004. gadā; vispirms tika iekārtota 100 hektārus liela iežogota platība, bet pēc tam tajā ielaida briežus. Mērķis bija izveidot ģenētiski augstvērtīgu staltbriežu populāciju, savairotos dzīvniekus pēc tam izlaižot Pierīgas mežos.
...pēdējā laikā publiski izplatītā informācija par uzņēmuma apsaimniekoto staltbriežu ganāmpulku neatbilst patiesībai.
Par ceļiem, kas top labāki
Valsts autoceļu tīklā turpinās būvdarbu sezona, un kopumā darbi norit 71 posmā. Lielākie satiksmes ierobežojumi ir Vidzemes pusē...
No 3. augusta ir ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) sākumposmā no Rīgas robežas līdz Katlakalnam, tās būs spēkā līdz septembra beigām.
Transporta kustība būs organizēta pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Par prieku Liepājā un Rīgā
No pirmdienas vilcieni starp Rīgu un Liepāju kursē katru dienu, un gan vilcienā pirmdienas vakarā no Rīgas, gan otrdien agri no Liepājas nodrošinātajā vagonu sastāvā saskaitīti aptuveni 200 pasažieri, ko akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” atzīst par labu rādītāju.
Pēc daudzu gadu pārtraukuma darbdienas rīta agrumā Liepājā skatāma absolūti normālas dzīves aina – pie dzelzceļa stacijas piestāj tramvajs, izkāpj pārdesmit cilvēku un dodas uz vilcienu, lai tālāk brauktu uz Rīgu.
Par to, kas interesants un varētu interesēt
Lai gan vasara un arī tūrisma sezona jau ir pilnbriedā, šī būs tikai pirmā pilnā darba nedēļa vēsturiskajai Līgatnes pārceltuvei Cēsu novadā, kas cilvēkus uz Pārgaujas apvienības Straupes pagastu un otrādi tikai ar straumes spēku ved arī ziemā. Slēgts kopš februāra beigām, prāmis pavasarī neatjaunoja darbību, jo bija sabojāts palos. To neizdevās palaist ne Jāņos, ne jūlija sākumā.
Latvijas politikā ārpolitika un drošība stāv pāri visam. Pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas par Valsts prezidentu, skatoties kalendārā, nepārprotami iezīmējās nākamais galvenais notikums – NATO samits Viļņā, un bija skaidrs, ka līdz tam lielas politiskas svārstības diez vai notiks. NATO samits tomēr ir ļoti svarīgs gan Latvijas, gan Baltijas drošībai. Acīmredzot bija arī kāda vienošanās, ka līdz tam laiva netiek šūpota.
Kamēr eksperti un daļa publikas apspriež jaunus ārējā apdraudējuma elementus – vai tie būtu vāgnerieši Baltkrievijas teritorijā vai Krievijas manevri Baltijas jūrā –, atliek pavadīt dažas stundas pašmāju informācijas plūsmās, lai apjēgtu, ka nozīmīgs apdraudējums esam mēs paši. Proti, vienīgais, ko var secināt, lasot medijus un sociālās platformas, – nu, viss ir slikti. Par politiķiem un politiku sen jau viss skaidrs, bet redzam, ka viss ir slikti arī, ja runa ir par kādu koncertu, pārvietošanos ar skrejriteņiem vai veikalā nopērkamo.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2023-velas-apvienot-dienvidkurzemes-novada-senlietu-kratuves-vairaki-simti-ciravnieku-iebilst.a518682/
Dienvidkurzemes novads vēlas likvidēt Cīravas un vēl piecu citu pagastu senlietu krātuves, apvienojot tās vienā lielākā ekspozīcijā Virgas muižā. Cīravas iedzīvotāji ir pret šādu soli.
Apkopojums par oligarhiem, kas atbalsta karu Ukrainā
Aktuālais karikatūrās
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-pa-rigas-meziem-tik-stalti-nestaiga.4151
 |
 |
 |
 |
 |
 |