Par IUFRO kongresu
Līdz 15. janvārim agrā reģistrācija IUFRO XXVI pasaules kongresam
Par oficiālo
Ekonomikas ministrija apkopojusi nekustamā īpašuma darījumu starpnieku (mākleru) 2023. gada uzraudzības rezultātus, secinot, ka lielākā daļa mākleru, kuri ir reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, godprātīgi ievēro normatīvajā regulējumā noteiktos pienākumus – ir apdrošinājuši savu civilo aizsardzību, kā arī noteiktajos termiņos cēluši kvalifikāciju, tā apliecinot savu profesionalitāti un godprātīgu attieksmi pret klientiem, citiem nozares komersantiem un valsti.
Normatīvie akti, kas stājas spēkā 2024. gadā....
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/iesaisties-es-tekstilizstradajumu-markesanas-noteikumu-parskatisana
Aicinām patērētājus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus līdz 2024. gada 12. martam piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Savienības tekstilizstrādājumu marķēšanas noteikumu pārskatīšanas iniciatīvu. Ar šo iniciatīvu plānots pārskatīt tekstilizstrādājumu marķēšanas noteikumus, ieviešot visaptverošas prasības tekstilizstrādājumu un ar tiem saistīto izstrādājumu fiziskajam un digitālajam marķējumam. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt patērētājiem precīzu, saprotamu un salīdzināmu informāciju, jo īpaši par tekstilizstrādājumu ietekmi uz vidi.
Valsts kontroles padome apstiprinājusi 13 jaunu lietderības un 3 atbilstības revīziju tēmas 2024. gadam, kuras tā uzsāks papildu likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpinās darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām. Jaunajās revīzijās Valsts kontrole turpinās veltīt uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas un samilzušas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un Zaļā kursa un klimata neitralitātes jautājumiem, Delfi informēja iestādē.
Par nozares jautājumiem
Šī gada janvārī apritēs gandrīz divi gadi kopš AS “Latvijas valsts meži” tika saņemts pirmais Latvijas–Baltkrievijas robežjoslas atmežošanas uzdevums no Nodrošinājuma valsts aģentūras. Šajā laikā LVM Dienvidlatgales un Ziemeļlatgales reģionu darbinieki ir plānojuši, organizējuši un vadījuši robežas atmežošanas darbus vairāk nekā 147 km garumā, kur atmežošana ir pabeigta.
Aizkraukles purva ceļš šķērso dabas liegumu “Aizkraukles purvs un meži” un beidzas pie 1970. gados izveidotas aptuveni divus hektārus lielas ūdenskrātuves, kas tika izrakta Aizkraukles kūdras ieguves vietas uguns apsardzības vajadzībām. Pēc meža autoceļa pārbūves no šīs ūdenskrātuves turpmāk varēs ņemt ūdeni ugunsgrēka gadījumā.
Par 2023. gadu zinātnē
Šogad labāko zinātnisko sasniegumu un pielietojamo pētījumu uzvarētāju laurus ir plūkuši desmit projektu īstenotāji. It īpaši atzīmējams ir fakts, ka lielāko daļu 2023. gada labāko zinātnisko sasniegumu laureātu kolektīvu vada Latvijas zinātņu akadēmijas saimes pārstāvji, kas liecina par LZA locekļu augsto kvalifikāciju un izcilo veikumu.
Par ekonomiku
Svarīgākais 2023. gada ekonomikas notikums bija augstās inflācijas apturēšana. Gada beigās patēriņa cenas Latvijā bija tikai par 1% augstākas nekā gada sākumā, kamēr pirms gada inflācija pārsniedza 20%. Eiropas valstu valdību solījumi domāt par energoefektivitāti un diversificēt piegādes maršrutus neizrādījās tukši – nafta un kvieši pasaules biržās 2023. gada nogalē maksā pat mazāk nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Daži jautājumi par Valsts kontroli...
Par vides jautājumiem
Atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā ietilpst Rīga un vairākas Pierīgas pašvaldības, bioloģiskie atkritumi bija jāsāk dalīti vākt jau no 2022. gada 1. janvāra.
Divi termiņi šķirošanai tika noteikti, jo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas gadījumā dalītā vākšana tika sākta reizē ar bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcu Getliņos, savukārt citviet šķirošanai paredzētas rūpnīcas bija jāpabeidz līdz 2023. gada beigām.
Rīgā ir plānoti jauni saistošie noteikumi. Iemesls – pēc jaunā Pašvaldību likuma esošā kārtība vietvarām ir jāpārvērtē. Turklāt jautājumi kļuvuši aktuāli arī pēc tam, kad rudenī Iļģuciemā mīklainos apstākļos nozāģēja lielu ozolu.
Upē laist un mest visādus draņķus ir slikti – tas, vismaz teorētiski, ir diezgan saprotams cilvēces saprātīgākajai daļai. Ne tik skaidrs ir tas, ka upēm kaitējumu nodara ietaises, kas šķietami ir diezgan nekaitīgas.
Par šo un to
Cilvēkiem patīk plānot savu nākotni. Daži pat teiks, ka tas ir nepieciešams. Plānošana nozīmē, ka mēs uzskatām, ka zinām, kas notiks nākotnē. Vismaz tuvākajā. Lai gan, mazliet padomājot, jāatzīst, ka prognozēt neko nevar.
Pirms kāda laika Lielbritānijā dzīvojošs krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins kāda intervijā teica par Jūrmalu, ka te esot jauki, kā mājās… Un citā intervijā veiksmīgais vīnu tirgotājs kritizēja Latvijas pilsonības politiku, kā muļķīgu, jo redz’ nepilsoņu statuss – tas nav tālredzīgi. Mēs jau esam pieraduši, ka mūs māca visi, kuriem nav slinkums. Kā Krievijai iet ar demokrātiju? Neiet, bet daļa to, kuriem neizdevās iedzīvināt labu pārvaldi savā zemē, braukā pa pasauli un māca citus…
Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās atjaunoto koncertzāli Rīga sācis klāt pelējums. Par to pārliecinājušies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kuri apsekoja zāli, kas jau astoņus gadus netiek apkurināta un slīgst tumsā. Zāles īpašnieki – Latvijas Zinātņu akadēmija – apgalvo, ka šobrīd strādājot pie zāles tālākas attīstības projekta...
Raunā, Vecgaiļu mājās, pēc saimnieces nāves vieni palikuši suns un kaķi. Suns pēc ilgas gaudošanas atrāvies no ķēdes, klaiņoja, kaķi uzticīgi gaidīja cilvēku ierašanos. Dzīvnieki ir badā, un visiem vienalga, lai gan mantojuma lietas tiek kārtotas, zināja teikt vietējie iedzīvotāji, kuri, nespēdami šo situāciju izturēt, jau vairākus mēnešus centās dzīvniekus pabarot. Vai potenciālajiem mantiniekiem īpašums ir jāpārņem valdījumā kopā ar dzīvniekiem un jāturpina par tiem rūpēties kā par savējiem?
Fosilais kurināmais savulaik padarīja iespējamu pāreju uz kapitālismu, un bez tā civilizācija, kādu mēs to pazīstam, būtu pavisam citāda. Lai arī pirmās rūpnīcas Lielbritānijā, ko pieņemts uzskatīt par industriālās revolūcijas sākumu, izmantoja atjaunojamo enerģiju, proti, ūdens dzirnavas, rūpniecība tā pa īstam uzņēma apgriezienus 19. gadsimta pirmajā pusē, kad cilvēki atskārta, ka iekārtu darbināšanai var izmantot tvaika dzinēju, kam enerģiju nodrošina lēts un efektīvs kurināmais – akmeņogles.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |