Nedēļas apskats
Aptauja
Klāt novembris... Kas būtu labākais, ko tas mums varētu atnest...
Skaistā rudens turpinājumu
Zinošu un stabilu valdību, kas zina, kā
Mieru draugiem Ukrainā
Daudz mazu, personisku veiksmju, kas pārtaptu Lielā Veiksmē
28. septembris – 4. oktobris
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
5. un 6. oktobrī Ceļotāju dienas Ķemeru Nacionālajā parkā
6. oktobrī Starptautiskā Ģeodaudzveidības diena
9. oktobrī zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”
10.-11. oktobris, starptautiska konference “Old-growth forests: policy and practice” (“Vecie meži: politikas un prakse”)
11. oktobrī konference “Mēbeļu ražošanas industrija Latvijā un pasaulē. Šodien un rīt”
Līdz 11. oktobrim iespēja pieteikties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajā atklātajā konkursā “Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2025.-2028.gadā, slēdzot vispārīgo vienošanos”
12. oktobrī pēdējā Baložu kūdras bānīša ekskursija šosezon (šogad, šoruden)
12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
Līdz 15. oktobrim iespēja pieteikties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajā atklātajā konkursā “Mašinizēta meža sēšana, augsnes gatavošana joslās ar disku arklu un augsnes gatavošana, veidojot pacilas ar rotējošo pacilotāju, 2025.-2029. gadā”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
Zemkopības ministrs Armands Krauze Vācijā, Bonnā, kopā ar citiem Eiropas valstu ministriem piedalījās meža nozares konferencē “Forest Europe”. Tikšanās mērķis bija stiprināt meža nozares sadarbību Eiropas līmenī, kā arī dalīties ar jaunākajiem atklājumiem un attīstības piemēriem ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanā Eiropā.
Nevalstisko organizāciju darbībai ir būtiska loma mūsu valsts ilgtspējīgā attīstībā, tostarp ne tikai lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķus, bet arī šaurāk un konkrētāk katrā no jomām.
10. oktobrī, AS “Latvijas Finieris” prezentēs saules paneļu parku pie meitas uzņēmuma “VEREMS” RSEZ SIA Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
2024. gadā izaicinājums bija arī atmežošanas regula, kuras mērķis ir novērst atmežošanu pasaulē vietās, kur ieviestas palmu eļļas vai kaučuka koka plantācijas, bet regula galvenokārt ietekmējusi Eiropu, jo tās prasību ievērošanai ir liels birokrātiskais slogs.
Augļkopības nozares apbalvojumu “Ābolu ordenis”, kuru piešķir par augstu profesionālo meistarību, kas ir sekmējusi nozares atpazīstamību un attīstību, šogad saņems Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docente Ilze Grāvīte, aģentūru LETA informēja Dobeles novada pašvaldībā.
Lai pilnveidotu zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, Latvijas Bioloģijas skolotāju asociācijas biedri septembra izskaņā devās pārgājienā dabā kopā ar AS “Latvijas valsts meži” ekspertiem, iepazīstot cirsmu plānošanas procesu un īstenotos dabas aizsardzības pasākumus Latvijas valsts mežos.
AS “Latvijas valsts meži” Jaunjelgavas ozolu sēklu plantācijā noslēgusies sēklu ieguve. Savākti 438 kg ozolzīļu, kas tiks iesētas LVM Valmieras kokaudzētavā un ļaus realizēt 40 līdz 50 tūkstošus selekcionētu ozola stādu.
Monta “Latvijas Finiera” komandai ir pievienojusies nesen. Sākusi darbu ziemā, kad kokaudzētavā ir miers, darba dinamika un rosība nav bijusi redzama.
Par oficiālo
Saskaņā ar valdības lēmumu arī turpmāk plānots saglabāt PVN samazināto likmi 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem līdz 2028. gada beigām.
Līdz 2029. gadam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) neapliks valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, saglabājot lauksaimniekiem šo nodokļa atvieglojumu vēl uz pieciem gadiem.
Domes sēdē tika piedāvāta kompromisa vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Tāpat tiek piedāvāts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas dotāciju par 14 miljoniem eiro.
Lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko un citu vērtību aizsardzību, ir sagatavotas izmaiņas Gaujas Nacionālā parka regulējošajos normatīvajos aktos – likumā un noteikumos, kas galvenokārt pārskata funkcionālo zonējumu Latvijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā, vienkāršojot tajā esošo īpašumu apsaimniekošanu.
Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, starp kurām vislielākais kritums bija Latvijā (par 0,6% jeb 11,1 tūkstoti), secināts Centrālās statistikas pārvaldes publicētajā informatīvajā apskatā “Demogrāfija”.
Par klimata likumu
Nav noslēpums, ka Latvijā klimata pārmaiņu problemātika nav pašā sabiedrības uzmanības degpunktā. Globālā sasilšana mūsu platuma grādos ir drīzāk vēlama nekā nevēlama. Līdz ar to cilvēku vairākums tā dēvēto klimata krīzi neuztver kā kaut ko personiski apdraudošu.
Par ekonomiku
No 1. oktobra Finanšu nozares asociācijas vadītāja amatā stājas Uldis Cērps, kurš ir atzīts starptautiska mēroga finanšu eksperts un ar plašu pieredzi pasaules finanšu un banku sektorā.
...no 2015. līdz 2019. gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa – videi draudzīgās profesijās. Pētot detalizētāk, secināms, ka aptuveni pusē šo profesiju zaļākas ekonomikas dēļ mainās darbam nepieciešamās prasmes, savukārt 40% gadījumu zaļā pāreja palielina pieprasījumu pēc konkrētā amata.
Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus, īstenojot “saraušanās politiku”, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.
Jau ilgāk nekā gadu internetā klejo sociālās vietnes X anonīma konta World of Statistics attēls, ka komunālie pakalpojumi Latvijā ir starp dārgākajiem Eiropā (un pasaulē). Balstoties uz Numbeo aptaujas datiem rādīts, ka ikmēneša komunālie rēķini (ieskaitot elektrību, apkuri, ūdensapgādi un atkritumu izvešanu) par 85 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā ir tuvu 300 ASV dolāriem mēnesī, kas ir vairāk nekā Parīzē, Londonā vai Berlīnē.
Kļūt ilgtspējīgākiem, mainīt domāšanu un ierastās uzņēmuma prakses nav viegls ceļš. Tā ir apzināta rīcība, kas prasa motivāciju, kultūras maiņu, stratēģiju izstrādi, pienācīgu plānošanu un būtiskākais – īstenošanu.
Par medībām
1. oktobrī sākās kārtējā dzinējmedību sezona, taču Valsts meža dienests aicina medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits. Tāpat dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības un atgādina, ka arī dzinējmedībās nomedītos dzīvniekus nepieciešams reģistrēt mobilajā lietotnē “Mednis”.
Par vides jautājumiem
Lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko un citu vērtību aizsardzību, ir sagatavotas izmaiņas Gaujas Nacionālā parka regulējošajos normatīvajos aktos – likumā un noteikumos, kas galvenokārt pārskata funkcionālo zonējumu Latvijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā, vienkāršojot tajā esošo īpašumu apsaimniekošanu.
Uzvara medniekiem un histērija antimedniekiem – tā varētu raksturot rezultātus Eiropas Komisijas Pastāvīgo pārstāvju komitejas 25. septembra balsojumam par vilka aizsardzības statusa maiņu.
Viens no šādiem augiem ir ambrozija. “Šobrīd augs ik gadu sporādiski sastopams visā Latvijā, lai gan stabila populācija vēl nav izveidojusies,” stāsta Latvijas Universitātes vadošā pētniece Olga Sozinova un skaidro, ka starptautiskā pētījumā tika analizēta ambrozijas izplatība dažādos klimata scenārijos, un Latvijas teritorija tika atzīta par sarkano zonu, kur varētu notikt strauja auga izplatība.
...vairāk nekā divu gadus AS “Latvijas valsts meži” meža infrastruktūras darbinieki Vidusdaugavas reģiona Seces meža iecirknī cīnījās ar bebru ietekmi uz meža autoceļu – dambi pie caurtekas, kas nosprostoja ūdens plūsmu. Dambis veidoja ūdens uzpludinājumu, kas ietekmēja blakus esošās meža platības un veicināja regulāru meža autoceļa applūšanu.
Dažādi un interesanti
Un, starp citu, es domāju, ka konkurence palīdzības jomā [Ukrainai] gan ir ļoti noderīga. Vajag, lai valstis konkurē savā starpā, kura būs saraksta augšgalā kā ieroču piegādātāja Ukrainai. Ja palīdzi Ukrainai, tas nozīmē, ka tu esi laba valsts.
2025. gads nesīs pārmaiņas visās Latvijas pašvaldībās, jo tām būs jāizpilda Pašvaldību likumā paredzētā prasība savā teritorijā ieviest līdzdalības budžetu. Katrā pašvaldībā reizi gadā iedzīvotāji noteiktā kārtībā varēs iesniegt idejas, nobalsot par tām, un visvairāk atbalstītos ierosinājumus pašvaldībai būs pienākums divu gadu laikā īstenot.
Kam jānotiek, lai viena ruda kaķa dēļ rīdzinieki un ne tikai rīdzinieki dotos uz Slokas un Nometņu ielas krustojumu Āgenskalnā? Izrādās, šis kaķis jāuzglezno uz ugunsmūra.
Neapgalvoju, ka tas attiecas arī uz mežiem mūsu platuma grādos – runa vienkārši ir par to, ka ekosistēmas funkcionē sarežģītāk, nekā mums liekas. Principā šis, atļaušos ironiju, šokējošais atklājums ir apmēram desmit gadus “jauns”, savukārt politisko lēmumu pieņēmēju kautrā klusēšana nozīmē, ka pētnieku darbs, kas varētu palīdzēt atrast ekonomiski izsvērtus risinājumus, nav pieprasīts.
Vēsturei vajadzētu būt bezkaislīgam notikumu un faktu kopumam, bet to interpretēšana gan ir cilvēku ziņā. Salaspils memoriāls dažādos laikos ticis izmantots, lai faktus akcentētu un pat piegudrotu pēc politiski diktētas nepieciešamības. Iespējams, mūsdienās šai vēstures lappusei ir visneitrālākā nokrāsa. Bet kā bija iepriekš?
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |