28. oktobris – 3. novembris - Zeme un valsts

28. oktobris – 3. novembris

Daugavpils Universitātei 102. dzimšanas diena!
 
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
 
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 8. Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
https://www.zemeunvalsts.lv/8-starptautiska-konference-izmainas-un-risinajumi-vides-politika-ilgtspejigai-klimatneitralai-ekonomikas-attistibai-
 
### 30. novembrī LBTU aulā Meža nozares konference 2023
 
### 5. novembrī Ķepu detektīvs Līgatnes dabas takās
 
### 16. novembrī izzinoša pastaiga dabas liegumā “Augstroze”
 
### 25. novembrī pianista Andreja Osokina un aktiera Gundara Āboliņa literāri muzikāla kompozīcija Sajūtu spēles Jaunmoku pils Kolonnu zālē
 
Par nozares un saistīto nozaru politikas jautājumiem

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/svariga-informacija-lauksaimniekiem
Informācijas apkopojums

https://www.lsm.lv/kas-notiek-latvija/
27. oktobra diskusijā Kas jādara Evikas Siliņas valdībai? Lauksaimniecība, mežsaimniecība piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze, viņa priekštecis Didzis Šmits, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Mārtiņš Trons, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.
 
Par nozares jautājumiem
 
ZM apbalvojumus piešķir par ilggadēju, sekmīgu un mērķtiecīgu darbu lauksaimniecībā, pārtikas apritē, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un valsts pārvaldē. Tos piešķir arī cilvēkiem, kuri aktīvi iesaistās Latvijas lauku attīstībā un alternatīvajos lauku attīstības veidos, veicinot nodarbinātību reģionos.
 
Lai arī šajā dienā būvlaukumā bez zābakiem un lietusmēteļiem nevarēja iztikt, gaisā virmoja pacilājums un prieks – LVM Rietumvidzemes reģiona darbinieki ar nepacietību jau gaida brīdi, kad varēs pārcelties uz jauno ēku. Kapsulas iemūrēšanas mirklī ceļa vārdus topošajai ēkai veltīja LVM padomes un valdes locekļi, būvnieka – SIA “Selva Būve” – un Valmieras novada domes pārstāvji.
 
Noslēgušies Valsts meža dienesta izsludinātie egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās ierobežojumi. Kopumā pasākumi vērtējami pozitīvi, ir novērots neliels svaigi invadēto egļu audžu apjoma samazinājums, tomēr dienesta speciālisti uzskata, ka aizsardzības pasākumi būs jāturpina arī nākamgad.
 
Novembrī aprit 12 gadi, kopš darbu Siguldas novada Mālpils pagastā sāka dāņu uzņēmuma Kvist krēslu ražotne Latvijā. 
 
Par konkurenci
 
...konstatējot pazīmes, kas norāda uz saskaņotu pretendentu rīcību piedāvājumu sagatavošanā un iesniegšanā, ar aizdomām par iespējamu aizliegtu vienošanos starp iepirkuma pretendentiem “Latvijas valsts meži” vērsās Konkurences padomē...
 
Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.
 
Par satiksmi (arī ar kaimiņiem)
 
Latvijas dzelzceļa tirgū ienāk lietuvieši Vai drīz Latvijā pasažierus pārvadās lietuviešu kompānija?
 
Lidosta Rīga izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu – pretendentu pirmskvalifikāciju – jauna pasažieru termināļa būvniecībai, kuras izmaksas lēstas 167 miljonu eiro apmērā, informēja lidostā. 
 
Par medībām
 
Ir iznākusi mobilās lietotnes Mednis 2.0.0. versija, kurā veikti vairāki tehnoloģiski uzlabojumi. Jaunākajā lietotnes versijā medniekiem ir pieejama informācija par medību iecirkņos reģistrētajiem postījumiem pēdējo 3 mēnešu (90 dienu) laikā.
 
“Kā ir ar viesmedībām un Medni? Kāda ir kārtība ar medību pieteikšanu viesmedniekam? Vai var pieteikt medību vadītājam un medīt tā kā kādreiz? Kā ar viesmednieka medījuma norakstīšanu? Kā tas jādara, ja nomedīts limitētais medījamais dzīvnieks, kā jārīkojas, ja nomedīta mežacūka, citi nelimitēti medījamie dzīvnieki?” Šādus jautājumus savā e-pasta kastītē saņēmis žurnāls Medības.
 
Dzinējmedību sezona sākusies! Ar Gati Panavu runājam par sezonas sākumu, dažām interesantām situācijām medībās, par to, kur labāk tēmēt staltbriedim, par inspektoru veiktajām pārbaudēm, par asinspēdas meklēšanu un šaušanu ar gludstobra ieroci!
 
Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā.
 
Par vidi un klimatu, un satraukumu 
 
Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām Latvijai dzīve jāpārkārto tā, lai mēs būtu klimata neitrāli – visu oglekli, ko izlaižam atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.
 
Doma, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicina oglekļa piesaisti, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas, ir maldinoši vienkārša: veci meži oglekli piesaista lēnāk nekā jauni, tāpēc labāk audzēt jaunus mežus, nevis saglabāt vecos.
 
Par vidi
 
Lai palielinātu kontroles efektivitāti īpaši aizsargājamajās teritorijās un paaugstinātu inspektoru darba drošību, Dabas aizsardzības pārvalde papildinājusi materiāli tehnisko bāzi, kas ļaus veikt kontroli Lubāna ezerā un citviet arī no attāluma.
 
Projekta laikā tika ievākti dažādi ligzdojošo putnu dati, bet mērķtiecīgi tika meklētas īpaši aizsargājamas sugas un ūdensputni tādās teritorijās, par kurām visvairāk trūka datu. Šāda datu ieguve palīdz gūt pilnvērtīgu informāciju par Latvijā sastopamajām īpaši aizsargājamajām un mikrolieguma putnu sugām, kas ir svarīgi kvalitatīva Putnu direktīvas 12. panta ziņojuma sagatavošanai.
 
Daugavpils Universitātes aģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi oktobrī uzsāka Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Invazīvo sugu monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izmantojot vides DNS metodi”.
 
VVD regulāri saskarās ar situācijām, kad teritoriju nomnieki rada ne vien vides piegružojumu, bet jau vides piesārņojumu. Šāda nomnieku rīcība rada potenciālus riskus un sarežģījumus tālākai īpašuma attīstīšanai, ja teritorija tiek iekļauta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Neveicot piesārņojuma ierobežošanas un likvidēšanas pasākumus savlaicīgi, paredzamās izmaksas piesārņojuma izpētei un apsaimniekošanai būtiski pieaug.
 
Teju desmit tūkstoši mājsaimniecību Rīgā notekūdeņus apsaimnieko lokāli, piemēram, izmanto sausās tualetes vai mājas notekūdeņus novada akā. Kopš 2021. gada sākuma ir izdevies šādu mājsaimniecību skaitu samazināt par trešdaļu. Taču joprojām ir iedzīvotāji, kas gaida, kad infrastruktūru izbūvēs arī pie viņu mājas.
 
Par 160 gadiem
 
2023. gadā aprit 160 gadi, kopš lauksaimniekiem Latvijas teritorijā ir iespēja iegūt augstāko izglītību.
 
Par ekonomiku
 
Vai valdība varētu izdarīt kaut ko, kas ļautu Latvijas ekonomikai pārskatāmā nākotnē sasniegt kaimiņu Lietuvas un Igaunijas, bet pēc tam arī Vācijas ienākumu līmeni? Ja jā, tad ko tieši? Ja nē – kas tā ir par Latvijas īpatnību, kas nosaka hronisko ekonomisko atpalicību no kaimiņvalstīm? Nedaudz pārfrazējot Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Robertu Lukasu, diez vai pastāv kādi citi jautājumi, atbildes uz kuriem Latvijas sabiedrības materiālai labklājībai spētu dot vēl lielāku pienesumu.
 
...ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē, klimata pārmaiņas, kas apgrūtina produktu audzēšanu dienvidu valstīs, zemes īpašniekiem Latvijā paveras ļoti labas iespējas pelnīt ar pārtikas produktu audzēšanu.
 
Par interesanto
 
Sagatavošanās Rudbāržu muižas renovācijas uzsākšanai un izpētes darbs prasījis ilgāku laiku, nekā sākotnēji bija cerēts, tāpēc mācības pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola ēkā varētu uzsākt 2026. gada septembrī. Pagaidām skola ar militāru ievirzi savu darbību turpina Kandavā, un šobrīd tajā mācās 94 audzēkņi. Rudbāržu muižas atjaunošanas un pārbūves process varētu sākties nākamgad, un tam paredzēti 13 miljoni eiro. Līdz pārbūves darbu uzsākšanai bijušās pamatskolas ēka tiek apkurināta, kā arī uzturēta tās apkārtne.
 
Nesvarīgo informāciju bez žēlastības šķiroju prom un nelaižu vispār sev klāt. Ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, lai pietiktu spēka, tāpēc diezgan daudz un mērķtiecīgi ar to darbojos, lai es būtu ar augstām darba spējām, jo man ārkārtīgi intensīva, interesanta un piesātināta darba ikdiena. Vērtējot savu rīcību un organizācijas ietekmi, es cenšos saskatīt lielo bildi un saprast, kas notiks tālāk. Attīstībai vissvarīgākais ir atvērts prāts un drosmīgi, lieli sapņi, jo patiesi var notikt daudz labāk, kā mēs spējam iedomāties.
 
Zemnieki, kuri nodarbojas ar aitkopību Latvijā, neredz perspektīvu šai nozarei, jo peļņa ir maza un darbs jāiegulda liels. Šobrīd Latvijā ar šo rūpalu nodarbojas aptuveni 200 saimniecību, kurām lielākās problēmas sagādā tas, ka stereotipu dēļ šī gaļa nav iecienīta, trūkst cirpēju, kā arī vilna īsti Latvijā nav vajadzīga. Postu nodara arī vilki.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 
 

 

Pievienot komentāru