Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
No 11. aprīļa līdz 2. jūnijam vides akcija “Dod riepām otru dzīvi”
20. Latvijas stādu parāde 4. un 5. maijā Siguldā
https://www.zemeunvalsts.lv/20-latvijas-stadu-parade-sogad-notiks-4-un-5-maija
5. un 18. maijā, 31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
Līdz 12. maijam iespēja pieteikt kandidātus Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam.
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zm-aicina-latvijas-lauksaimniekus-un-partikas-razotajus-lidz-12-maijam-izvirzit-savu-kandidaturu-es-balvai-biologiskaja-razosana
16. maijā Latvijas mežzinātnes diena “Stāsti par Latvijas Nacionālo meža monitoringu”
https://www.silava.lv/aktualitates/16-maija-latvijas-mezzinatnes-diena-stasti-par-latvijas-nacionalo-meza-monitoringu
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7345-latvijas-meza-dienas-aicina-pieteikties-sadarbibas-partnerus
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7345-latvijas-meza-dienas-aicina-pieteikties-sadarbibas-partnerus
Par oficiālo
Zemkopības ministrs arī turpināja aicināt EK mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem, ko patlaban uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un tajā balstītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni 2023.-2027. gadam. ES lauksaimniecības un pārtikas nozaru stiprināšanai ir jāpārskata un jāmazina daudzie nosacījumi, kas pēdējos gados dalībvalstīm nepārdomāti ir uzlikti par pienākumu.
Saskaroties ar sekām, kas radās pēc C19 radītās krīzes, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ un tālāko straujo inflāciju, pašvaldībām radās grūtības ar iesākto augstas gatavības investīciju projektu īstenošanas pabeigšanu, ņemot vērā radītos satricinājumus arī būvniecības nozarē. Līdz ar to atsevišķi 2022. gadā Ministru kabinetā atbalstītie projekti saskārās ar grūtībām to pabeigšanai vai iepriekš plānotā apjoma īstenošanai līdz 2023. gada beigām no pašvaldībām neatkarīgu iemeslu dēļ.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās ES fondu programmas otrajā kārtā, kur projektus īstenos pašvaldības, paredzēts, ka tiks izstrādāti aizsardzības un atjaunošanas pasākumi Natura 2000 teritorijām 11 250 hektāru platībā.
Apstiprinātas izmaiņas Valsts vides dienesta (VVD) struktūrā. Struktūras izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku darba organizāciju kontroles, administratīvās vadības un juridiskā nodrošinājuma jomās, kā arī paaugstināt VVD sniegto pakalpojumu kvalitāti.
30. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par infrastruktūru izbūvēšanu un atjaunošanu nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās, lai novērstu plūdu risku, mazinātu applūšanu un krasta eroziju.
Par nozares jautājumiem
Valsts meža dienests ar 2024. gada 3. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.
Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.
Kopš marta sākumā notikušā mežu nozares profesionāļu protesta, kad plašai sabiedrībai tika darīta zināma situācija, kāda izveidojusies tāpēc, ka pret Eiropas Savienību un Latviju noteiktas nesamērīgas vides aizsardzības prasības, ir pagājuši divi mēneši.
Vienlaikus Latvijā koka mēbeles 2024. gada pirmajos divos mēnešos ievestas 11,589 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 18,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu.
Meža ceļi nodrošina meža vērtības pieaugumu, tāpat ir jāņem vērā, ka meža masīvu, kuram nav piekļuves, ir sarežģītāk un dārgāk apsaimniekot.
Par ekonomiku
Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ārkārtīgi straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 000 nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.
Par nejēdzībām (ne-jēdzībām)
Informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums.
...performance nav protests (..), taču ir kā atgādinājums, ka ikviens lēmums ietekmēs cilvēku un tāpēc tiešākā vai pastarpinātā veidā arī citu dzīvo būtņu t. sk. koku dzīvi.
Par vides jautājumiem
Lapkoku praulgrauzis apdzīvo vecus, dobumainus platlapju kokus, kādi aug ikvienā Latvijas novadā, arī Rīgā. Praulgraužu kāpuru attīstība dobumos notiek līdz pat trim gadiem, bet pieaugusi vabole ir aktīva tikai dažas nedēļas vasaras otrajā pusē. Lapkoku praulgrauža populācijas aizsardzībai Latvijā veido mikroliegumus.
“Latvijas valsts mežu” vides eksperti un vides plānošanas speciālisti 2023. gadā valsts mežos ne vien fiksējuši jaunas retu sugu atradnes, bet arī turpinājuši veikt aizsargājamo sugu monitoringu, lai nodrošinātu šīm un citām sugām labvēlīgus dzīves apstākļus ilgtermiņā, sekmējot bioloģisko daudzveidību.
Līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēdz četru upju – Gaujas, Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvas. Noteiktās grīvas ir norobežotas, turpat izvietotas informatīvas zīmes un stendi. Šajā periodā atpūtnieki, laivotāji, suņu saimnieki un makšķernieki aicināti atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas un ļaut putniem izaudzināt mazuļus.
Dabas aizsardzības pārvalde projektā LatViaNature sagatavojusi 10 īsfilmu sēriju par bioloģiski vērtīgu mežu – “Vecās Piepes stāsti” –, kas balstīti zinātniskos datos un vadošo dabas ekspertu zināšanās un viedās Piepes balsī būs saprotami ikvienam.
Mucas, metāllūžņi, pudeles, veci riteņi un daudz kas cits atrasts zemūdens talkā Jelgavā. Vairāk nekā 20 ūdenslīdēju sešās stundās no Driksas upes izvilka gultnē vairākus gadu desmitus glabājušos dažādus priekšmetus, piepildot pilnu būvgružu konteineru.
Šobrīd ir skaidrs, ka zemestrīce, ja tāda ir bijusi, ir lokāla mēroga, jo pazīmes par to vērojamas tikai vienā novērojumu stacijā. Līdz ar to paredzamā notikuma magnitūda visdrīzāk ir zem 3, kas nozīmē, ka postījumi ēkām vai infrastruktūrai saistībā ar zemestrīci nebūtu novērojami.
Par šo un to = interesanto
Ar bitēm Māris strādā jau 25 gadus. Viņa saimniecība atrodas Saldus novada Zvārdes pagastā. Mežā, kas robežojas ar dabas liegumu.
Pirms vairākiem mēnešiem Dundaga zaudēja savu pienotavu – vienu no senākajām Latvijā, kas drīz būtu svinējusi savu simtgadi. Šopavasar tā nonāca izsolē. Pirmais mēģinājums noslēdzās bez rezultāta. Šobrīd izsludināta otrā izsole, bet nu jau ar lejupejošu soli. Tās sākumcena ir 245 000 eiro.
Atmiņā spilgti iespiedies šāds gadījums: vienā no Vecrīgas kafejnīcām netālu no parlamenta ienāk Saeimas deputāts. Ievēlēts no Latgales, bet pašreizējā sasaukumā viņa nav. Pēc brīža ienāk kādas vadošas energokompānijas vadītājs. Abi sasveicinās. Apmēram piecas minūtes klusējot sēž pie viena galdiņa mazliet man aiz muguras, tad uzņēmējs atvadās un aiziet. Elementāra loģika vedina teikt, ka cilvēki nenorunā tikšanos, lai sasveicinātos un atvadītos.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/27.04.2024-mekle-attistibas-iespejas-pamestajam-muizam-zudosam-kulturas-mantojumam.a552091/
Gleznainā uzkalnā starp diviem ezeriem Bērzgales ciema centrā atrodas Bērzgales muiža. Tās telpās jau vairāk nekā 10 gadu valda klusums, taču senāk te kūsāja kultūras dzīve. Kā jau daudzviet, arī šeit vietējie vizuāli pievilcīgo ēku negrib pakļaut iznīcībai un tajā saredz potenciālo lauku teritorijas virzītājspēku.
Man pašai, piemēram, šobrīd vēl tādā tikai pavisam vēl ieceres stadijā ir arī valsts pētījumu programmas ietvaros par to, kādas bija metaforas, piemēram, 60. gadu dokumentālajās filmās un vai un kā viņus vispār šodienas skatītāji uztver. Tur ļoti skaidrs, ka tās, kas mums ir, kaut kādi izteikumi, rādījumi, ko savulaik mēs uzreiz sapratām un nolasījām, ka tagad jauni cilvēki pilnīgi neuztver. Par to, protams, ir jārunā, faktiski varbūt pat tāda kā vārdnīca tam jāveido.
Par aktuālo karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |