Par 16. decembrī paredzēto konferenci LBTU
16. decembrī no plkst. 10.00 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Aulā norisināsies zinātniskā konference “Inovācijas bioekonomikā”, kurā aicināti piedalīties zinātnieki, politikas veidotāji un interesenti no visas Eiropas, lai uzzinātu par aktualitātēm nozarē un labās prakses piemēriem dažādos bioekonomikas sektoros. Konferences laikā būs iespēja iepazīties gan ar Latvijas, gan citu valstu pieredzes stāstiem. To varēs vērot arī tiešraidē LBTU Youtube kanālā un universitātes mājaslapā.
Par nozarē svarīgo
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centrs laika posmā no 2022. gada 19. oktobra līdz 25. novembrim aicināja būvniecības speciālistus (būvprojektu izstrādātājus, būvdarbu veicējus un vadītājus, būvuzraugus un būvekspertus, arhitektus) piedalīties bezmaksas apmācību semināru ciklā “Koka būvkonstrukciju projektēšana un būvju būvniecības risinājumi”.
Apmācību semināros dažādu būvniecības nozaru speciālistiem bija iespēja paaugstināt kompetenci par koka izmantošanu būvniecībā (par tēmām Koksnes izstrādājumi būvniecībai – ražošana, īpašības un kvalitātes kritēriji; Koka būvkonstrukciju īpašības un izvirzītās pamatprasības un Koka ēku projektēšana), tādējādi veicinot koka izmantošanu dažādos būvniecības projektos. Kopā tika organizēti 15 apmācību semināri, kuros piedalījās 366 dalībnieki, kas liecina par speciālistu ieinteresētību koka izmantošanā būvniecībā.
Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveidots prezidijs, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.
Labas korporatīvās pārvaldības veicināšana ir nozīmīga valsts pārvaldē, privātajā sektorā, kā arī nevalstisko organizāciju darbā, jo tā nodrošina pieņemto lēmumu caurspīdīgumu, ilgtspējīgu attīstību, visu ieinteresēto pušu viedokļu uzklausīšanu un sabalansētu to ievērošanu, ievērojot tiesiskumu.
LVMI Silava direktors, mežzinātņu doktors Jurģis Jansons par zinātnes saziņu ar sabiedrību – panākumiem un izaicinājumiem, tās auditoriju, kā arī par mežzinātnes nozīmi nozarē.
Meža nozares organizācijas – Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrība un AS “Latvijas valsts meži” – kategoriski noraida laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2. decembra žurnālista Rituma Rozenberga rakstā pausto uzbrukumu neatkarīgai Latvijas koksnes uzmērīšanas sistēmai.
“Rīgas Meži” 2022.gada nogalē plāno uzsākt mežistrādes darbus netālu no Kalngales (“Rīgas Mežu” Gaujas mežniecības Kalngales apgaita, Ādažu novads, Carnikavas pagasts). Darbi notiks atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam”, kurā liela nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgajām, dabas un rekreācijas teritorijām, kā arī samazinātas mežsaimniecisko darbu platības.
Par Zelta čiekuru
“Zelta čiekurs” ir gadskārtēja meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā. Balva dibināta, lai apzinātu Latvijas labākos meža darbiniekus un pateiktos viņiem par paveikto, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar Latvijas labākajiem mežsaimniekiem, kokrūpniekiem, nozares zinātniekiem un pedagogiem. Balva šogad tiek pasniegta deviņpadsmito reizi. Konkursa pastāvēšanas laikā Meža nozares gada balva ir pasniegta turpat 200 Latvijas mežsaimnieku, nozares pētnieku, uzņēmēju un biedrību.
Par ekonomikas un politikas procesiem
Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.
Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023.-2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programmas 2021.-2027. gadam (programma) vadošā iestāde, aicina interesentus no š.g. 28.novembra līdz 2023. gada 29. marta plkst. 17:00 pieteikties programmas pirmajā projektu konkursā.
Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) 29,2 miljonu eiro apmērā ar maksimālo atbalsta intensitāti 80% apmērā no projekta attiecināmajiem izdevumiem.
Par un ap nozari
2022. gada novembrī Prudentia sadarbībā ar Nasdaq birojiem Baltijas valstīs publiskajai apspriešanai piedāvājusi Igaunijas, Latvijas un Baltijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstus. Šīs iniciatīvas pamatā ir projektu veidotāju vēlme rosināt sarunas un nostiprināt izpratni par uzņēmumu vērtību kā nozīmīgu atskaites punktu tālākai attīstībai.
Skrīveru dendroloģiskais parks ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas vēstures, dendroloģijas, muižu parku ainavu un kultūras mantojums, kurš laika gaitā ir mainījies. Lai nodrošinātu parka attīstītu ilgtermiņā, tā darbība jāsaista ar zinātni un sabiedrības rekreācijas un izziņas funkciju īstenošanu.
Valdība otrdien, 6. decembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Lauksaimniecības konsultatīvās padomes nolikums”, nosakot kritērijus nevalstiskajām organizācijām, kas iekļaujamas konsultatīvajā padomē.
2022./2023. gada medību sezonā Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 280 dzīvnieku apmērā. Saskaņā ar Valsts meža dienesta rīkojumu no brīža, kad līdz pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei atlikuši 10 dzīvnieki, vilku medības atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās Valsts meža dienesta virsmežniecības inženieri medību jautājumos. Tas nepieciešams, lai pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms netiktu pārsniegts.
Laika gaitā ir notikušas vairākas reformas, tikai nekur nav gadījies redzēt vērtējumu, vai tās arī ko labu devušas. Bet mežs, neskaitot cilvēkus, taču ir lielākā mūsu valsts bagātība. Tas nes arī ievērojamu papildinājumu budžetam, tāpēc, manuprāt, atsaucoties uz taupīšanu, nevajadzētu nepārtraukti reformēt un optimizēt dienestu, kura pienākums ir šīs vērtības sargāt, saglabāt un saimnieciski pareizi izmantot.
Lai arī runātais valdības deklarācijas izstrādes darba grupās tiek turēts lielā noslēpumā, šur tur nobirst pa kādai informācijas druskai. Jaunās Vienotības politiķi, tostarp Evika Siliņa, mēģinot koalīcijas partnerus pārliecināt par vajadzību respektēt ideju par valsts kapitālsabiedrību iekļaušanu biržā.
Ja Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts pakļausies kolēģiem no premjera partijas, tad jau drīzumā tādi peļņu nesoši uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”, “Augstsprieguma tīkls” u.c. nonāks biržas sarakstā.
Par interesanto
Rīgā Brasas tilta būvdarbi turpinās arī ziemā. Šī nozīmīgā infrastruktūras objekta pabeigšana laikā uztrauc ne vien daudzus rīdziniekus, bet arī neskaitāmus nākamvasar gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībniekus un apmeklētājus. Tādēļ nolemts būvdarbos neizsludināt tehnoloģisko pārtraukumu ziemā.
currenttime.tv (Radio Brīvā Eiropa, Radio Brīvība un Amerikas Balss nosacīts pēctecis) sagatavojis interesantu sižetu par Baložu bānīti.
Žūksnis aktuālu karikatūru
Izmantota Pixabay fotogrāfija