Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### 2. septembrī Turaidas muzejrezervāta Mežaparkā brīvdabas pasākums “Ozoli dižojas Turaidā”
### 2. septembrī Sēņu diena Līgatnes dabas takās
### Līdz 11. septembrim var izvirzīt pretendentus Meža nozares Gada balvai “Zelta čiekurs”
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
Par nozares jautājumiem
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos sešu mēnešu darbības rezultātus. LVM pusgada peļņa pirms nodokļu nomaksas sasniedza 161,1 miljonu eiro, kas ir par 28 miljoniem eiro jeb 21% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – 2023. gada pirmajā pusgadā vidējā apaļkoksnes sortimentu realizācijas cena sasniedza 90,76 €/m³, pārsniedzot 2022. gada attiecīgā perioda vidējo cenu par 16,28 €/m³.
Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus eiro, kas ir par 20, 6% jeb 454, 59 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā 2022. gadā — iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā, koka taras segmentos.
Lai stiprinātu vienu no a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) darbības prioritātēm – pircēju uzticamību koksnes produktu pārdošanas procesam e-vidē –, jau otro gadu LVM pārdošanas procesu ir vērtējusi starptautiska revīzijas, juridisko, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu organizācija.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors ar 2. septembri atceļ mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, kas tika noteikti saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Vienlaikus līdz 31. oktobrim jāturpina mizgrauža ierobežošanas un egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi visā Latvijā.
Laika periodā no 2023. gada 2. septembra līdz 31. oktobrim ir noteikti aizsardzības pasākumi mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir egle. Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem, konstatējot šī gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātus kokus, ir jāvēršas Valsts meža dienestā, kas paātrinātā kārtībā izsniegs apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās epizodes nav nekāda ārkārtas traģēdija, kā to dažkārt masu medijos mēģina pasniegt,– tā situāciju Latvijas mežos raksturo Kristaps Vilks, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists un entomologs ar lielu pieredzi. Un tomēr: aizvien katru nedēļu medijos lasāms un TV sižetos skatāms par mizgrauža nodarīto postu egļu audzēm. Cik situācija Latvijā nopietna? Vai paliksim bez egļu mežiem?
“Rīgas mežu” pirmā pusgada finanšu rezultātus būtiski ietekmēja izmaiņas Latvijas un pasaules ekonomikā, t.sk. samazinājās pieprasījums arī pēc kokmateriāliem. Tas radīja gan apaļkoka, gan zāģmateriālu cenu kritumu, tāpat tirgū saglabājās nenoteiktība, turpināja pieaugt starpbanku aizdevumu procentu likmes, kas mazināja arī investīciju, tostarp, būvniecības tempus.
Izmaiņas nosaukumā reģistrētas zviedru Bergs Timber AB piederošajai SIA Byko-Lat, informē Lursoft Klientu portfelis. 1993. gadā reģistrētais zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmums pārsaukts par SIA Bitus Latvia.
Par ekonomikas jautājumiem
Iepriekš minētie jautājumi kļūs arvien aktuālāki, Eiropai virzoties uz augstāku elektrifikācijas līmeni, kā arī dziļāku energosistēmas integrāciju – kad sistēmu plāno un ekspluatē kopumā, savienojot dažādus enerģijas nesējus, infrastruktūras un patēriņa sektorus. Šī savienotā un elastīgā sistēma būs efektīvāka un samazinās izmaksas sabiedrībai.
2. ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti “taupīgi”.
Cenu līmenis kopš marta gandrīz nav mainījies, un šis līdzenums turpināsies šī gada atlikušajos mēnešos un arī nākamgad. Turpretim algu pieaugums turpinās, neskatoties uz neiepriecinošiem IKP rādītājiem, jo darba tirgus līdzsvars ir algota darba veicējiem labvēlīgs. Šī gada beigās reālo algu kāpums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%.
Investējot sešus miljonus eiro Latvijas kapitāla, Valmieras novada Brenguļos uzbūvēta līdz šim valstī lielākā saules elektrostacija (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju teju 4000 mājsaimniecībām. Brenguļu SES ir šobrīd vērienīgākais pilnībā īstenotais saules elektrostacijas projekts Latvijā, turklāt tajā īpaši liela uzmanība pievērsta vides aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Rīgas dome šodien nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai lokālplānojuma projektu teritorijai Daugavgrīvas ielā 31, starp Zunda kanālu un Daugavgrīvas ielu.
Par valstiskiem jautājumiem
IZM pārstāve informēja par plānoto skolu tīkla sakārtošanas procesu ar mērķi nodrošināt izglītības kvalitāti un līdzvērtīgas iespējas izglītības programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas, uzlabot izglītības sistēmas infrastruktūras, cilvēkkapitāla un finanšu resursu pārvaldību. Tāpat tika diskutēts par izvirzīto izglītības iestāžu kvalitātes novērtēšanas kritēriju pamatotību, attiecināmību un izpildi, to sasaisti ar skolu akreditācijas procesu, efektīvu izglītības iestāžu finansēšanas modeli un valsts un pašvaldības atbildības dalījumu, ieviešot jauno modeli. Tika atzīmēts, ka IZM un pašvaldību konsultāciju procesā ir panākts zināms progress situācijas izpratnē un atbilstīgu risinājumu izveidošanā. Tomēr principā neatrisināts paliek vidusskolu posma risinājums, tostarp sasaiste ar dažādo ministriju pārziņā esošo profesionālās izglītības sistēmu.
Mērķtiecīgi meklējot pēc šobrīd pabojātā vārda dinamika, kādā 1972. gadā Purvīša jubilejai veltītā slejā laikrakstā “Literatūra un Māksla” uzgāju slavinošas rindas, kuras apgriezti proporcionāli varētu attiecināt uz principā jau krietni pirms prezidenta vēlēšanām aizsākto un vēl šodien aktuālo valdības veidošanas procesu – “Gleznotājs lieliski prot uztvert un parādīt dabas procesu dinamiku statiski uzbūvētā gleznā.”
Par medībām
Šā gada 1. septembrī sākas aļņu un pieaugušo staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus – līdz medību sezonas noslēgumam 31. martā.
Par vides jautājumiem
Interesanta pieredze
Slīteres Nacionālajā parkā Šlīteres dabas takas koka laipa 122 metru garumā ir sliktā stāvoklī. Iekams tā tiek atjaunota, padarīta apmeklētājiem droša un ērti lietojama, Dabas aizsardzības pārvalde uz laiku šo taku līdzās Šlīteres bākai slēdz.
Pateicoties aktīvai iedzīvotāju iesaistei, jūlija beigās Valsts vides dienests (VVD) konstatēja paaugstinātu organisko vielu koncentrāciju Iecavas upē. Pēc situācijas izpētes un laboratorisko analīžu rezultātu saņemšanas konstatēts, ka upei blakus esošā Iecavas spirta rūpnīca noteiktā laika periodā, dzesēšanas iekārtas bojājumu rezultātā, upē novadījusi ~20 000 m³ neattīrīta ūdens, aprēķināts videi nodarītais kaitējums €2540 apmērā.
Septiņus gadus jauns raksts, bet šogad īpaši aktuāls
Katrs, kam dārzā aug kaut viena ābele vai bumbiere, būs saskāries ar šo tik ļoti izplatīto, dažādus dārza augļus bojājošo slimību, tā ir augļu parastā puve – Monilinia fructigena. Tā var bojāt vēl arī tādus dārza augļu kokus kā plūmes, saldos un skābos ķiršus. Nav tāda dārzkopja, vai tas būtu amatieris vai profesionālis, kas nebūtu saskāries ar šīs slimības radītām sekām.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja botāniķe, Botānikas un mikoloģijas nodaļas vadītāja Lauma Miķelsone-Šibeika atradusi Latvijai jaunu krustaiņu sugu – Senecio inaequidens. Atradums iegūts šovasar ekspedīcijas laikā Rīgā, Krievu salas apkārtnē.
Mazliet skumji par nezinīšu svarīgumu plašākā sabiedrībā
Muzikālā izrāde Visi putni skaisti dzied ir dramaturģes un režisores Kristas Burānes personīgi emocionāls vēstījums par Latvijas dabas daudzveidības kritisko stāvokli, kas radies pēc pērn Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem par koku ciršanu.
Regulējumi ir diezgan skaidri, īpaši virsmaktīvām lietām ir ļoti konkrēti regulējumi par bionoārdāmību, tas nozīmē, cik tad tās būs vai nebūs draudzīgas apkārtējai videi, vai mēs drīkstam vai nedrīkstam šīs vielas izmantot noteiktā vidē. Ja neizpildās noteikti klasifikācijas vai testu rezultāti, pēc idejas šīm vielām nevajadzētu atrasties sadzīves ķīmijā...
Kartupeļi latviešiem ir svarīga pārtikas sastāvdaļa, bet vai varam iedomāties, ka Latvijā vairs vispār neaugs kartupeļi vai to raža samazināsies par 50%? Šausmas! Bet tā ir realitāte, ja Latvijā parādīsies kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum.
Par politiskiem jautājumiem
Latvieši nāca runāt, cik grūti ir dzīvot krieviskā vidē. Jaunās māmiņas brauc dzemdēt uz Jēkabpili, jo personāls Daugavpils slimnīcā nerunā latviski, bet viņas nesaprot krieviski. Jaunajam rezidentam bez krievu valodas slimnīcā strādāt ir teju neiespējami. Viņiem šķiet, ka dome Andreja Elksniņa vadībā nerūpējas par Daugavpils latviskumu, pietiekami nefinansē valodas kursus, latviešu kultūru, bet ar finansējumu nevalstiskajām organizācijām un izteikumiem par karu liek manīt, ka patiesībā dod priekšroku prokrieviskai pilsētai.
...neizskatās, ka mums ir resursi, tai skaitā intelektuālie, un politiskā griba kaut kā būtiski mainīt Latvijas virzību. Manuprāt, atliek tikai viens – mainīties pa daļām, pa lauciņiem, pa jomām. Ar to es nedomāju, ka aktieriem, filozofiem vai uzņēmējiem nav vietas politikā. Tieši otrādi. Bet mana izjūta šobrīd ir tāda, ka mēs esam Latvijas attīstības periodā, kur pārmaiņas uz labu drīzāk ir gaidāmas teātrī, universitātē vai uzņēmumos, nevis valstī kopumā. Cerams, ka es kļūdos.
Par konkurenci
Dzērienu ražotājs Valmiermuižas alus nesen sociālo tīklu vidē pievērsa uzmanību dāņiem piederošā, konkurējošā uzņēmuma Bauskas alus jaunās produkcijas – limonāžu – līdzībai ar jau tirgū atpazīstamajiem Gardu Muti zelteriem. Valmiermuižas alus publicēja fotogrāfiju, kurā abi produkti izvietoti blakus, un lūdza sabiedrību izteikt viedokli.
Par interesanto
Raunas pils un tās apkārtne, kas joprojām glabā kādus neatklātus noslēpumus; Raunas Staburags kā unikāls dabas piemineklis, kas piesaista atpūtniekus, un tāpat arī vēsturnieku un valodniekus diskusijas par to, ko tad nozīmē pats vārds rauna – tik krāšņa ir šī vieta Latvijas kartē. Varbūt ne bez iemesla ir pašu raunēniešu teiciens, ka Visuma centrs ir Rauna.
Igauņu uzņēmējs Raimonds Perns (Raimond Pärn) jau grausta statusā nonākušo Svētupes muižu noskatīja, pa Tallinas šoseju dodoties pie biznesa partneriem Rīgā, un 2018. gadā tā nonāca viņa īpašumā. Kopš tā laika paveikts daudz, galvenokārt par paša līdzekļiem, un Limbažu novadā esošais muižas komplekss atguvis dzīvību.
Vienā no epizodēm nacionālo partizānu vadītājs vaicā, kāpēc dzejnieks raksta okupantiem. “Es tāds neesmu,” viņš atbild, “bet mana ģimene, mana slimā māte bija pakļauta briesmām, man nebija citas izejas,” Kosts teic. “Ak tad tava ģimene tev šķita svarīgāka par visām mūsu ģimenēm, ja?” vaicā partizānu komandieris. Komandieris aizgājis mežā, jo arī viņu centusies savervēt VDK.
Tēma ko ielaist, ko ne? nav sveša arī Baltijā. Piemēram, Lietuvas varas iestādes diezgan regulāri apšauba no Lukašenko režīma it kā aizbēgušo Baltkrievijas pilsoņu stāstus. Manuprāt, mēs šajās diskusijās turpināsim iet pa apli, kamēr neatzīsim diezgan vienkāršo patiesību: neviena grupa, kurā ir vairāk par, teiksim, pieciem cilvēkiem, nav viengabalaina. Ne visi Krievijā palikušie ir putinisti...
Aveņu audzētājiem, tāpat kā citiem ogu un augļu audzētājiem, šī sezona nesusi zaudējumus. Jelgavas novada Vircavas pagasta saimniecībā Mūsu avenes lēš, ka 80% ražas šovasar jānoraksta zaudējumos. Tomēr saimniecība no šo ogu audzēšanas nedomā atteikties, jo pieprasījums aug ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |