Nedēļas apskats
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
25. februāris – 3. marts
Par esošiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: signforhunting.com
### Daugavpils Universitātes Gada balvas zinātnē un Gada balvas pasniegšanas ceremonija 14. martā
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Aktuālais no “Latvijas valsts mežiem”
Piektdien, 3. martā, a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) akcionāru sapulcē apstiprināta jauna pagaidu padome, ņemot vērā, ka līdzšinējā padome pieņēmusi lēmumu vairs neturpināt darbu. LVM pagaidu padomē iecelti: Mārtiņš Līdums, Zane Driķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste un Edvīns Zakovics.
A/s “Latvijas valsts meži” pagaidu padomi plānots iecelt piektdien, pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš akcionāru sapulcē pārstāv ministriju.
Viņš informēja, ka ir sagatavots saraksts ar potenciālajiem kandidātiem, kuri varētu ieņemt "Latvijas valsts mežu" padomes locekļu amatus.
Vēl pirms neilga laika vienā no lielākajiem valsts uzņēmumiem – “Latvijas valsts meži” – padomē strādāja četri cilvēki. Šobrīd visa padome, tai skaitā tās priekšsēdētājs, uzrakstījuši atlūgumus.
Lai diskutētu par Eiropas klimata politiku un tās ietekmi uz mežsaimniecības nozari, februārī a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes loceklis Toms Reiziņš un korporatīvo attiecību vadītāja Daiga Grīnfelde Briselē tikās ar Eiropas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvjiem – vadītāju Elainu Makpartleinu un izpilddirektoru prof. Marko Behtu, kā arī Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas EUSTAFOR izpilddirektoru Pjotru Borkovski.
Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).
un
LVM padome uzdeva valdei sagatavot ziņojumu akcionāru sapulcei saistībā ar prokurora brīdinājumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveidošanas procedūras pārkāpumu nepieļaujamību.
Par nozares jautājumiem
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons, a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis un ilgtermiņa plānošanas vadītājs Viktors Gulbis visi kā viens uzsver – panākumu atslēga ir līdzsvars starp ekonomiku, oglekļa piesaisti, kas ir svarīgs klimatneitralitātes komponents, un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Drošākais veids, kā šo līdzsvaru panākt un arīdzan noturēt, – sadarboties ar zinātni un mežsaimniecības stratēģijas balstīt zinātnisko pētījumu rezultātos, jo no tiem izriet secinājumi, ko un kā mēs ar mežu varam darīt jau šodien, lai ilgtermiņā samazinātu riskus, ātrāk nonāktu līdz ražai un arī palīdzētu zemeslodei.
Latvijā jau daudzus gadus sistemātiski tiek uzlabotas metodes, lai novērtētu kokaudzes potenciālu uzkrāt oglekli, un aprēķinātu, cik daudz oglekļa dioksīda (CO2) ir akumulēts Latvijas mežos. Pieaugošā interese par oglekļa uzkrāšanos kokaugu biomasā un klimata gudru mežu apsaimniekošanu, pamato nepieciešamību nepārtraukti atjaunot informāciju par Latvijas mežaudžu stāvokli un to augšanas gaitu. Kokiem augot, atmosfērā esošais oglekļa dioksīds tiek piesaistīts un absorbēts koksnē, saknēs, mizā, zaros un lapās, tāpēc mežiem ir nozīmīga loma kopējā oglekļa bilancē.
Kokrūpniecības nozarē jau sen ir akūts darbaspēkā trūkums, bet lielāka iespēja darbaspēku atrast ir nevis piesaistot jauniešus, bet gan pārkvalificējot esošos darbiniekus, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Viņš atzīmēja, ka esošajiem darbiniekiem būtu jāpilnveido prasmes saistībā ar automatizāciju un robotizāciju. Tāpat nozarei būtu iespējams pārvilināt darbiniekus no kādas citas nozares ar algu un darba apstākļiem.
Savukārt DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode Latvijas Radio intervijā norādīja, ka pārvalde ir saņēmusi iesniegumus par meža masīva iekļaušanu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sastāvā.
Taču DAP pārstāve uzsvēra, ka uz šo situāciju “jāskatās kompleksāk”, sakot: “Uzreiz kaut ko aizliegt nav pamatoti.”
Strode sacīja, ka iesniegumu un situācijas izvērtēšanas un atrisināšanas process noteikti nav izdarāms dažu mēnešu vai pusgada laika, bet, visticamāk, “pāris gadu” laikā. DAP esot sācis sarunas ar LVM, lai meklētu risinājumus šīs teritorijas apsaimniekošanai, atzīmēja Strode.
Par ekonomiku
Satiksmes ministrijas (SM) 2023.gada budžetā 261 milj. eiro jeb 35% no kopējā ministrijas finansējuma paredzēti iedzīvotāju ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Finansējums plānots jaunu elektrovilcienu iegādei, dzelzceļa infrastruktūras darbības nodrošināšanai, dotācijām reģionālajiem autobusiem, kā arī braukšanas atvieglojumu piemērošanai.
Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.
Par vides lietām
...izsludina projektu konkursu aktivitātē “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošana dabas daudzveidības saglabāšanai”. Konkursa mērķis ir sniegt finanšu atbalstu projektiem, kuru īstenošanas rezultātā tiek izstrādāts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) dabas aizsardzības plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu un mērķu sasniegšanu tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota.
Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) projektā “LIVE LAKE” izstrādājusi metodiskos materiālus, kas publiski pieejami ikvienam interesentam un jo īpaši noderīgi var būt dabaszinību skolotājiem un interešu pulciņu vadītājiem, lai bērni un skolēni labāk izprastu ezera ekosistēmu, spētu atpazīt dažādus augus un saldūdens iemītniekus. Ar metodikas palīdzību var patstāvīgi īstenot izzinošas nodarbības dabā.
Par medībām
Kopš 2014. gada ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un dažādās pasaules valstīs tiek īstenoti apjomīgi pasākumi, iesaistīti milzu finanšu resursi, lai apturētu slimības izplatīšanos. Padomes direktīva nosaka, ka Āfrikas cūku mēris ir A sarakstā iekļauta slimība ar lielu ekonomisku nozīmi. Starptautiskais epizootikas birojs (OIE) ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas atzīta tehnisko uzziņu organizācija dzīvnieku veselības jomā. Tas ir sastādījis sarakstu, kurā uzskaitītas dzīvnieku epidēmiskās slimības ar lielu ekonomisku nozīmi...
Par interesanto un aktuālo
Līdz 2023. gada 30. martam (ieskaitot) valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki vai valdītāji aicināti iesniegt pieteikumus atklātā konkursa 1. kārtā valsts finansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai un restaurācijai.
Plānotais sadalāmā finansējuma apjoms ir 520 000 EUR, no kuriem 120 000 EUR paredzēti pašvaldībām. Maksimālais piešķiramais finansējuma apmērs vienam pieteikumam ir līdz 30 000 EUR. Finansējums jāapgūst līdz 2023. gada 1. decembrim.
Jelgava “Financial Times” ikmēneša izdevuma “FDi Magazine” rīkotajā “FDI Intelligence” pētījuma kategorijā “Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni” jau vairākus gadus uzrāda augstu rezultātu. Šogad mikropilsētu grupā (iedzīvotāju skaits līdz 100 000) Jelgavas ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija ierindota 5. vietā, pērn šajā topā pilsēta ieņēma 6. vietu.
...atbilde uz šī teksta virsrakstā formulēto jautājumu ir noraidoša – nē, šādi konflikti ir neizbēgami. Viegli, protams, pamācīt, bet – vienkārši jābūt tam gataviem. Vai arī – “ziloņkaula tornis”. Abi varianti cienījami.
Pirmā lieta – sadarbība. Mums, īpaši tādiem maziem, lai arī cik grūti, mums ir jāsadarbojas. Tajos laikos, kad mēs esam kaut ko sasnieguši, tad esam bijuši kopā ar tiem pašiem leišiem, igauņiem. Lai arī paplēsušies, tomēr Neatkarības kara laikā mēs spējām kaut kādā veidā šeit vienoties un tikt galā. 30. gadu beigās, 40. gads – gandrīz nesarunājāmies, līgumus bijām saslēguši, reāli nekas nenotika. Un tad mūs tā pa vienam… Ar somiem arī nesarunājāmies. Nu, tāds bija tas laiks, varam teikt, bet no tā mēs varam mācīties. Tagad situācija ir daudz labāka, bet mums visu laiku ir jāuztur attiecības. Piemēram, ir ļoti labi, ko es redzu, ka augstākās vadības līmenī, vismaz personīgi prezidentiem jāpazīst citam citu.
Aktuālais karikatūrās