Latvija turpina palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru savā elektroenerģijas bilancē, kas veido aptuveni 3/4 no saražotās elektroenerģijas apjoma. Pašlaik lielāko daļu saražotās elektroenerģijas Latvija iegūst no hidroenerģijas un biomasas. Tas nodrošina stabilu pamatu, lai valsts varētu vēl vairāk samazināt emisijas visā tautsaimniecībā un sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus.

 

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Vienlaikus Finanšu ministrijas vadībā tiek plānots sakārtot sistēmu ilgtermiņā, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā. 

 

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes locekļa amatā konkursa kārtībā apstiprināts Māris Muižnieks, kurš līdz šim veica ZMNĪ pagaidu valdes locekļa pienākumus. Kopumā konkursam pieteicās 32 pretendenti. 

 

Zemkopības ministrija ir uzrunājusi Eiropas Komisiju (EK), lai virzītu Latvijas intereses un redzējumu par iespējām vienkāršot ES regulējumu attiecībā uz ražotāju organizācijām (RO), kas stimulētu to aktīvāku izveidi un atvieglotu RO darbību, īpaši mazajām un jaunajām RO. RO ir organizācijas, ko kopīgi veido ražotāji, lai veicinātu atsevišķu lauksaimniecības nozaru konkurētspēju un samazinātu ražotāju izmaksas, izmantojot ES sniegtu atbalstu.

 

Mums ir būtiski, lai pašvaldības jau no paša sākuma būtu iesaistītas skolu ēdināšanas sistēmas uzlabošanā. Aicinu pašvaldības savās stratēģijās iekļaut mērķus un principus, kas veicina vietējo lauksaimniecības un pārtikas produktu izmantošanu iepirkumos, kā arī turpināt īstenot pasākumus, kas vērsti uz zaļajā publiskajā iepirkumā iegādātu paaugstinātas kvalitātes vietējās izcelsmes pārtikas produktu īpatsvara pieauguma veicināšanu pašvaldību ēdināšanas iestādēs.

 

 

80% no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā: 141,34 miljoni eiro tiks izmaksāti dividendēs un 35,33 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

 

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības. Tā secināts Valsts kontroles lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem.

 

“Latvijas Finieris” sācis vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” (Siguldas novadā) attīstības projektu. Ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem tajā paredzēts izmantot unikālus koka būvniecības risinājumus.

 

Vairāk nekā 7 miljoni eiro būs pieejami purvu ekosistēmu atjaunošanai, paredz šodien valdības pieņemtie Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošanas noteikumi.

 

 

Valsts meža dienesta speciālisti, veicot ugunsgrēka vietas apskati, atklāja, ka mežs aizdedzies vairākās vietās vienlaicīgi, un tas rada pārliecību, ka ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir ļaunprātīga dedzināšana. Par to informēta Valsts policija. Šādi ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi tika konstatēti arī 2023. gadā.

 

 

Turpinoties karstiem un sausiem laikapstākļiem, augu kaitēkļi turpinās strauji izplatīties. Daudzviet laukaugu sējumos šobrīd plaši izplatīti tauriņziežu smecernieki, spradži, laputis un tripši. Augļu un ogulāju dārzos izplatījušies plūmju augļu tinēji, ogulāju lapu tinēji, aveņu ziedu smecernieki un laputis.

 

...topogrāfiskās kartes datu atjaunošana ir nozīmīga, jo tās plaši izmanto valsts aizsardzībā, būvniecībā un mežu apsaimniekošanā. Šogad kartogrāfijas nozarei Latvijā plānotās kopējās izmaksas no valsts budžeta ir 4,4 miljoni eiro. 

 

...lai problēmsituācija tiktu novērsta iespējami operatīvāk, svarīgi ir saprast, kuras ir tās iestādes, kas atbild par konkrēto jautājumu, piemēram, traucējošiem trokšņiem, smakām vai redzamu piesārņojumu gaisā, ūdenī vai mežos.

 

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) pie Jelgavas pils sākusi veidot parkveida pļavu. Šobrīd aculieciniekiem teritorija, kas stiepjas pils parkā gar Lielo ielu, varētu šķist kā parasts nepļauts zālājs, taču tas darīts nolūkā veidot daudzveidīgu zelmeni ar parkveida pļavām raksturīgām augu sugām.

 

 

1. jūnijā sāksies stirnu āžu medību sezona. Savukārt stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona sāksies 15. augustā. Stirnu medību sezona turpināsies līdz 30. novembrim.

 

Par aktualitātēm medību saimniecībā, precīzāk – nesen aizvadīto Latvijas Nacionālo medību trofeju izstādi Jaunmokās. Secinājumi ir patiesībā ļoti bēdīgi! Vai ir kaut kas, ko varam darīt?

 

 

Vispirms gan jāatzīmē, ka daļa kaislību, iespējams, saistīta ar Latvijas valsts pārvaldes nedziedināmo vēlmi ģenerēt papīru kalnus. Proti, vispār ir trīs teksti.