Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Mežzinātnes pēcpusdiena 29. septembrī
### 29. septembrī Zinātnieku nakts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā
### 29. septembrī – 1. oktobrī Ķemeru Nacionālā parka ceļotāju dienas
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/kemeru-nacionala-parka-celotaju-dienas-mudina-jauniem-atklajumiem
### 30. septembrī – 1. oktobrī Eiropas putnu vērošanas dienas
### 7. oktobrī Ābolu svētki Dobelē
### 12. oktobrī starptautiska konference Vecie meži klimata politikas kontekstā: kas ir un kas nav vecs mežs?
### 14. oktobrī Talsos mežizstrādes uzņēmuma Priedes AG Pasaules spēkavīru čempionāts
### 27. oktobrī Alojā, uzņēmējdarbības centrā SALA LMSP Meža programmas seminārs medniekiem
### Septembrī un oktobrī Līgatnes dabas taku Zīļu lasīšanas akcija. ...aicinām iesaistīties ozolzīļu vākšanas akcijā un sagādāt kārumus ziemai Līgatnes Dabas takās dzīvojošiem iemītniekiem - mežacūkām, vāverēm, stirnām, alņiem un arī lāčiem. Ozolzīles tiek uzskatītas par meža konfektēm un dzīvniekiem šis rūgtnenais kārums ļoti garšo.
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
Par valstiskiem jautājumiem (oficiāli)
Izskatot 2024. gada valsts budžeta prioritāros pasākumus, t.i., papildfinansējuma piešķiršanu, Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu piešķirt papildu valsts budžeta līdzekļus 6,4 miljonus eiro investīciju un eksporta veicināšanas pasākumiem, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam.
Valdība apstiprinājusi valsts finansējumu Zemkopības ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2024. gadā, tiem atvēlot papildu 16,8 miljonus eiro. No tiem 12 miljoni eiro tiks novirzīti atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seko novēršanai, savukārt 3 miljoni eiro būs investīciju atbalsts augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Būvnormatīvs papildināts ar jaunām prasībām attiecībā uz ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, virsspiediena sistēmai un durvīm īslaicīgas īres dzīvokļos. Svarīgi uzsvērt, ka normatīvā regulējuma izmaiņas nerada pienākumu ēku īpašniekiem uzreiz nodrošināt savu ēku atbilstību jaunākām prasībām, bet tās būs jāievēro, attiecīgās ēkas atjaunojot un pārbūvējot. Atjaunojot un daļēji pārbūvējot būvi, būvnormatīvu tehniskās prasības būs jāpiemēro attiecībā uz atjaunojamo un pārbūvējamo daļu. Jaunās prasības arī nebūs attiecināmas uz būvniecības iecerēm, kurām būvprojekts ir jau akceptēts.
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/pasvaldibam-bus-pieejams-e-macibu-kurss-par-klimata-parmainu-mazinasanu-un-pielagosanos-tam?utm_source=https%3A%2F%2Fwebmail.garmtech.net%2F
E-mācību kursa apjoms ir 11 akadēmiskās stundas e-vidē. Kursa saturā ir iekļautas tēmas par klimatu un klimata pārmaiņām, par klimata politiku un tās īstenošanas instrumentiem, kā arī par klimata politikas ieviešanu reģionālā un vietējā līmenī, ietverot labās prakses piemērus un zināšanu pašpārbaudes uzdevumus. E-mācību kursu apguvušajiem un noslēguma pārbaudes testu veiksmīgi nokārtojušajiem pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem tiks izsniegti sertifikāti.
Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē (Report on the State of the Digital Decade) norādīts, ka Latvijas veikums digitālo publisko pakalpojumu jomā veicina Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu. Latvija sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām dalībvalstīm. Visos šīs jomas rādītājos Latvija darbojas virs ES vidējā līmeņa un labi apgūst un sniedz inovatīvus digitālos publiskos pakalpojumus.
Forumā pārstāvji no valsts, pašvaldību, nevaldības un privātajām organizācijām, kā arī pieaicinātie ārvalstu eksperti iepazīstinās dalībniekus ar bioreģiona izveides kontekstu un nozīmīgumu, kā arī dalīsies ar praktiskiem piemēriem par bioreģionu darbību Eiropā un pasaulē. Pasākuma noslēgumā, apliecinot savu atbalstu kopīgiem spēkiem veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā.
Par nozares jautājumiem
Lai piedalītos iepirkumā, pretendenta turējumā ir jābūt vismaz vienam kravas cauruļvedējam vai kravas seglu vilcējam, kas ražots atbilstoši “EURO III drošo” vai augstākām kravas automobiļu ekoloģijas un drošības sertifikāta prasībām.
Aizvadītās nedēļas izskaņā Tallinā norisinājās “Baltijas Zīmolu forums” jeb “Baltic Brand Forum”, kura laikā tika paziņoti mīlētākie, zaļākie, cilvēcīgākie, meklētākie, visstraujāk augošie un drosmīgākie zīmoli Baltijā. Jau sesto gadu a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izdevies saglabāt līderpozīcijas kā Latvijas zaļākajam zīmolam, kur sabiedrības pārstāvji vērtē zīmolu “zaļumu” jeb draudzīgumu videi.
https://www.tvnet.lv/7861739/noskaties-astonzobu-mizgrauza-del-sogad-izcirsti-teju-5000-hektaru-meza
Šogad egļu kaitēkļa dēļ Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli. Speciālisti atzīst, ka invadēti ir teju visi egļu meži Vidzemē. Šajā gadā līdz septembrim vien kaitēkļa dēļ izdotas atļaujas 5000 hektāru izciršanai, tas ir viens procents no visiem Latvijas egļu mežiem.
Patlaban topošās rūpnīcas teritorijā Tukuma novadā ir pabeigta gandrīz 15 tk m² lielas ražošanas ēkas pamatu ielikšana un pievedceļu izveide, ieklāts asfalts koklaukumam un izbūvēts mūra karkass biroja ēkai un daļēji arī katlumājai, nodrošināta ūdens un elektroapgāde.
Pieņemot meža autoceļa būvniecības darbus, meža infrastruktūras speciālists ar drona palīdzību var ātrāk un ērtāk pārbaudīt dabā uzbūvētā meža infrastruktūras objekta atbilstību būvprojektam. Līdz šim labākie palīgi bija mērlente, lāzertālmērs un matemātikas zināšanas par bisektrisi un citiem ģeometrijas likumiem.
Par spīti ekstrēmi sausajam pavasarim un vasaras sākumam, SIA “Rīgas meži” gandrīz 62 tūkstoši hektāru plašajās teritorijās ugunsnedrošais laikposms pagājis salīdzinoši mierīgi. Šajā sezonā (1. maijs – 23. septembris) fiksēti 83 ugunsgrēki nepilnu 19 ha platībā; vairums no tiem – vien dažu desmitu kvadrātmetru platībā.
Par sadarbību
Lai attīstītu un stiprinātu starpvalstu sadarbību mežsaimniecības jomā, 2023. gada 28. septembrī a/s “Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrija parakstīja saprašanās un sadarbības memorandu ar Ukrainas Valsts specializēto saimniecisko uzņēmumu “Ukrainas meži” (ДП “Ліси України”).
Par izglītības un zinātnes jautājumiem
Šī gada 1. septembrī LVMI “Silava” ir uzsākts pētījums Augsnes biodaudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saistība dažādos zemes izmantošanas veidos: no virzītājspēku, slodžu un klimata pārmaiņu noturības identifikācijas līdz ekonomiskajam vērtējumaa (BIOservicES), kura īstenošanā iesaistītas 22 institūcijas no 11 valstīm: ASV, Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Nīderlandes, Rumānijas, Spānijas, Šveices un Vācijas.
27. septembrī publicēts jaunākais Times Higher Education Pasaules universitāšu reitings 2024, kurā starp 1904 labākajām pasaules universitātēm nosauktas četras universitātes no Latvijas, tostarp Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas prestižajā reitingā iekļuvusi piekto gadu pēc kārtas. Šogad pirmo reizi reitingā izmantota jauna universitāšu vērtēšanas metodoloģija.
Par ekonomikas jautājumiem
Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0,6%), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9,0%). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.
Pēdējo nedēļu laikā sagadījusies virkne notikumu, kas liecina gan par to, ka Eiropas valstis sāk apzināties Zaļā kursa radītās problēmas un cenšas koriģēt dažādus plānus reālisma virzienā, gan arī to, cik ļoti zaļo ideju kvēlākos aizstāvjus biedē šīs tendences.
https://www.tvnet.lv/7861853/uznemums-turpina-centienus-dreilinos-izveidot-atkritumu-dedzinasanas-rupnicu
Uzņēmums Vides resursu centrs, kura lielākais īpašnieks ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Clean R, turpina centienus uzbūvēt sadzīves atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Dreiliņos, turklāt tajā pašā vietā, kurai Ropažu novada pašvaldības deputāti vienreiz šai iecerei nepiekrita.
Par pārvietošanos
Aizvadītajā vasarā Francijā stājies spēkā likums, kas aizliedz lidojumus starp pilsētām, ja šo ceļu mazāk nekā divarpus stundās var mērot ar vilcienu. Šādas iniciatīvas mērķis ir CO₂ izmešu un citu emisiju samazināšana. Arī citas Eiropas valstis sper izlēmīgus soļus šajā virzienā, mudinot avio transporta vietā izvēlēties vilcienus.
Ministrs arī paudis viedokli, ka Rail Baltica pārvaldībā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Kā iepriekš ziņots, Rail Baltica projekta projektēšanas posmā ir novērojama kavēšanās, un projektēšanas darbi atpaliek no plānotā laika grafika. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas posmā, kur jāpārskata risinājumi gan projekta, gan pilsētas pusē.
Trešdien, 27.septembrī, sākas celiņu atjaunošana skvērā pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas, SIA Rīgas meži apsaimniekotajā teritorijā. Tāpēc līdz oktobra vidum skvērs būs norobežots un gājēju kustība nebūs iespējama.
Dzelzceļa projekta Rail Baltica projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma Idom nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā. Vēlāk gan ziņojums atsaukts.
Par un ap politiku
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par normālu, garlaicīgu Eiropas valsti.
Man nepatīk arī visādas tur NVO ar savu pārspīlēto un kareivīgo taisnības izjūtu. Reizēm jau viņiem ir taisnība, bet vienalga aizdomīgi. Kurš vispār viņiem maksā? Man nepatīk latviešu uzņēmēji, jo man ir stipras aizdomas, ka godīgi jau viņi nez vai ir bagāti kļuvuši. Ja viņi nav bagāti, knapi savelk galus, tad man viņi patīk mazliet labāk, bet vispār nepatīk. Man nepatīk arī ierēdņi, viņi neko nejēdz, sēž tikai un saņem savas lielās algas. Vispār jūs visi man nepatīkat.
Pieļauju, ka vairumam Delfi lasītāju nav personīgas pieredzes dalībā pionieru organizācijā. Un, kā saka, neesat arī neko zaudējuši. Lai kā būtu, šīs padomju sistēmas jaunatnes organizācijas darbībā netrūka rituālu un ceremoniju. Piemēram, sarkanais kaklauts simbolizēja triju paaudžu – komunistu, komjauniešu un pionieru – vienotību.
Kad nu jau jaunievēlētā premjere Evika Siliņa freidiski pārteicās, sakot, ka daļai koalīcijas nevar uzticēties, viņai bija aptuveni 33% taisnības. Skarbā īstenība ir tā, ka patiesībā nevienam no jaunās koalīcijas nevienu amatu uzticēt nedrīkst!
Par vides jautājumiem
Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka visiem lauksaimniekiem, kuri pieteikušies uz agrovides atbalstu pasākumā LA10.5. “Zālāju biotopu apsaimniekošana” (BDUZ), lai saņemtu maksājumus bez likmju samazinājuma, ir jāveic Lauku vēstures izveidošana un aizpildīšana Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (VAAD LIZ) pārvaldības sistēmā.
Toras upes ūdens kvalitāti negatīvi ietekmējis piesārņojums, ko rada 20. gs. laikā veiktā upes taisnošana un padziļināšana, kā arī mazo daļiņu un augu barības vielu – slāpekļa un fosfora – ieskalošanās. Lai to mazinātu, nozīmīga loma ir mežu apsaimniekošanai upju piekrastē.
Pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projektam Gaujas Nacionālais parks 50 gadu jubilejā var lepoties ar 15 upju straujteču ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, kā arī ar Vaidavas ezera apsaimniekošanu.
Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām, kurās augu daudzveidība līdzinās izcilajiem tropu mežiem. Tai pašā laikā šis ir viens no visapdraudētākajiem un visstraujāk izzūdošajiem biotopiem Latvijā. Lai saglabātu esošās pļavas un nepieļautu to aizaugšanu, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) apsaimnieko Teiču un Krustkalnu rezervātu bioloģiski vērtīgās pļavas vairāk nekā 240 ha platībā.
Par zināšanām un to noderību
Viesim laimīgā kārtā bija nelielas šaubas, tāpēc devies uz universitāti meklēt profesoru, jo šad tad viņu redzējis televizorā. “Paldies Dievam, ka atnāca, jo salasītās zaļās bērzlapes izrādījās diezgan pāraugušas zaļās mušmires – nāvīgi indīgas sēnes, pēc kuru apēšanas nāve iestājas 90% gadījumu! Tās satur vairāk nekā 100 dažādu indīgu savienojumu!” raksta Arvīda Barševskis.
Nevalstisko organizāciju Latvijā ir daudz, un tās darbojas visdažādākajās jomās – no nelielām biedrībām atsevišķu jautājumu risināšanai vienas apkaimes ietvaros līdz cilvēktiesību aizstāvjiem un globālāka mēroga problēmu risinātājiem valsts līmenī. Kas tās visas vieno, un kādas ir šo organizāciju lielākās problēmas un priekšrocības?
Par daudz ko
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.
Latvieši PSRS. Tie pagājušā gadsimta 20.-30. gados, palikdami Krievijā, Ukrainā u.c., darbojās vadošos amatos čekā, militārajā jomā, Komunistiskajā partijā, cēla padomju tautsaimniecību, veidoja specifisku latviešu kultūru vai strādāja pavisam vienkāršu darbu. Kas viņus vadīja – ideāli, varaskāre vai izdzīvošanas apsvērumi? Karjeras tieksmes?
Latvijas politiķu pamatstraume (mainstream, angļu val.) ir bijusi visai bikla rusifikācijas seku novēršanā. Nacionālās apvienības (NA) aicinājumi kaut ko darīt lietas labā ilgu laiku tika izmēdīti un noraidīti.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Zigmunds Orlovskis Latvijā uzsācis unikālu pētījumu, lai noskaidrotu, vai un kā augi savā starpā sazinās un kā viens otram nodod nepieciešamo informāciju.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |