Atvadu vārdi
24. jūlijā mūžībā devās viens no Latvijas nozīmīgākajiem lauksaimniekiem pēdējā desmitgadē – Edgars Treibergs...
Par tuvākajiem notikumiem
Jau nākamnedēļ -
Mednieku festivāls “Minhauzens” – https://www.minhauzensfest.lv/
Eiropas Gada koks 2022 – koku Latvijā mums gana, stāsti šogad nāk lēni lēnītiņām... https://www.eiropasgadakoks.lv/par-notikumu
Par valstiski aktuālo
Kopš 90. gadu sākuma izaugusi paaudze, kas nav piedzīvojusi okupācijas laikus... Bet joprojām kaut kur Eiropas gaiteņos kādam ir turpinājušies vecie laiki... Šis lēmums ir ļoti svarīgs arī nozares un lauksaimnieku, un kūdras ražotāju kontekstā, jo kaut kad kāds kaut kur ir iesniedzis aplamus datus vēl 20... gadā. Tātad...
“Viens no lielākajiem sasniegumiem šajā nolēmumā ir tas, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa piekrīt Satversmes tiesas vērtējumam, ka Latvijas valstij pēc neatkarības atjaunošanas nebija pienākuma pārņemt tos publisko tiesību pienākumus, kurus Latvijas teritorijā nodibināja padomju vara. Proti, Latvija nav padomju varas lēmumu mantiniece. Līdz šim nekas tāds no autoritatīvas starptautiskas tiesas tik skaidri vēl nebija izskanējis.”
https://www.zemeunvalsts.lv/documents/view/bffc98347ee35b3ead06728d6f073c68/10_11_rupes_2907.pdf
Uzņēmumi – valsts asinsrite
Uzņēmumi – valsts asinsrite
Par nozares jautājumiem
Piebilde par pirmajiem trim rakstiem: raidījuma “Kā labāk dzīvot” dalībnieku sastāvs – visi no nozares un situācijas pārzinātāji – patīkami pārsteidza nozares kolēģus, kas šo soli pamatoti uzslavēja sociālajos tīklos. Tā nudien ir reta parādība Latvijas sabiedriskajā medijā.
Toties par Pokaiņu mežu (oriģinālavots ir LTV) redzam jau ierastu vārda “eksperts” piedēvējumu ne tikai meža profesionālim, bet arī aktīvistiem un vēsturniekam, kas nav meža lietu zinātāji...
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/ka-apsildisim-savus-majoklus-tuvakaja-nakotne.a163370/
Meži, malka, bioenerģija... Kā sildīsimies tagad un tuvākajā nākotnē? Raidījumā Kā labāk dzīvot spriežam par iedzīvotāju energoneatkarību un katlumāju pāreju no gāzes apkures uz biomasu / šķeldu, kā arī diskutējam par ažiotāžu, kas izcēlusies ap granulām un kāpēc šoreiz vēlāka pirkšana varētu būt pircējiem izdevīgāka.
Studijā akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārstāvis Jānis Tomass Kotovičs, Latvijas biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs, kā arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
Mežs prasa rūpes un darbu, tāpēc te ir laiku pa laikam jāatgriežas un jāstrādā, raidījumā skaidroja a/s “Latvijas valsts meži” Zemgales reģiona meža apsaimniekošanas vadītājs Jānis Zitāns.
LLU Meža fakultāte mainījusies fasāde, iekštelpas, mācību programmas un arī aura. Tagad tā strāvo: mēs ejam līdzi laikam, cienot to, ko paveikušas iepriekšējās paaudzes. Audzis arī to jauniešu skaits, kuri vēlas šeit studēt. Par paveikto Meža fakultātes dekāns Dr. silv. Linards Sisenis apbalvots ar “Zelta čiekuru” nominācijā “Par sabiedrības izglītošanu”.
Linards Sisenis: “Ja vide ir patīkama, labi jūtas gan studenti, gan darbinieki, gan fakultātes viesi. Kopumā fakultātes attīstībā pēdējo gadu laikā ir investēti vairāk nekā 2,2 miljoni eiro, un tās ir nozīmīgākās investīcijas fakultātes pastāvēšanas vēsturē.”
Tas, vai mežu īpašnieki uzreiz šo iespēju izmantos, būs atkarīgs no tā, vai viņiem uzreiz nepieciešami līdzekļi un vai izpratīs likumu, ka trīs gadu laikā jāiestāda jauns mežs, Latvijas Radio raidījumā “Radio vilks dabā” vērtēja mežzine Ieva Lukševica.
Šajā reizē vides eksperte gan neatrada pašus sikspārņus, bet norādīja uz daudziem kokiem, kas varētu būt piemēroti Eiropas plataušu atpūtai dienas laikā. “Tādi priežu meži ar šādām nokaltušām priedēm viņiem ir ārkārtīgi svarīgi, turklāt viņš pavadīs šeit pāris naktis, pēc tam dosies tālāk, meklēs kādu citu vietu atkal, tāpēc ir svarīgi, lai mežaudzē būtu pēc iespējas vairāk šādu vietu un veidotos jaunas.”
Ļaunprātīgā un neglābjamā Latvijas mežu iznīcināšana – viens no noturīgākajiem mītiem, kas nostiprinājies daudzu cilvēku apziņā.
Patiesībā pēdējos simt gados mūsu mežu platības palielinājušās vairāk nekā divas reizes.
Un mēģināsim atbildēt uz jautājumu – vai gāzesvada būvdarbi kaut kādā veidā ietekmēs Dānijas peles? Protams, ka ietekmēs, turklāt negatīvi. Vienkārši karš pilnībā izmainīja prioritātes, un cilvēku drošība tika nostādīta augstāk par peļu labsajūtu. Tā tam arī jābūt.
https://www.la.lv/vairak-neka-pusi-latvijas-teritorijas-klaj-mezi-tos-caurvij-777-upes-kuras-ir-garakas-par-10-kilometriem-kopejais-upju-garums-ieskaitot-ari-mazakas-ir-ap-37-500-kilometru
Upmalu mežiem aptuveni 200 000 hektāru platībā ir noteikts aizsardzības statuss, lielākoties šāda lieluma upēm 50 metru platā joslā abos to krastos, mazākām – šaurākā joslā. Šābrīža izpratnē tas nozīmē, ka šajās joslās nav atļauta gandrīz nekāda cilvēka iejaukšanās. Tomēr, pakāpeniski attīstoties dabas aizsardzības izpratnei, arī mūsu valstī sākam apzināties, ka nekā nedarīšana ne vienmēr nodrošina labāko rezultātu. Tādēļ arī aizsargājamās platībās tiek īstenoti aizvien vairāk biotopu kvalitātes uzlabošanas un citādi nosaukti projekti – darbības ar mērķi uzlabot dzīvotnes vispārējo stāvokli vai piemērotību kādai konkrētai sugai, sugu grupai. Nākamais solis izpratnes par darbībām šādās platībās evolūcijā ir ekosistēmas pakalpojumu kompleksa izvērtēšana un risinājumu meklēšana vērtības kāpināšanai ainavas vai citas lielākas teritorijas, piemēram, vienas upes aizsargjoslu, ietvaros.
Upmalu mežiem aptuveni 200 000 hektāru platībā ir noteikts aizsardzības statuss, lielākoties šāda lieluma upēm 50 metru platā joslā abos to krastos, mazākām – šaurākā joslā. Šābrīža izpratnē tas nozīmē, ka šajās joslās nav atļauta gandrīz nekāda cilvēka iejaukšanās. Tomēr, pakāpeniski attīstoties dabas aizsardzības izpratnei, arī mūsu valstī sākam apzināties, ka nekā nedarīšana ne vienmēr nodrošina labāko rezultātu. Tādēļ arī aizsargājamās platībās tiek īstenoti aizvien vairāk biotopu kvalitātes uzlabošanas un citādi nosaukti projekti – darbības ar mērķi uzlabot dzīvotnes vispārējo stāvokli vai piemērotību kādai konkrētai sugai, sugu grupai. Nākamais solis izpratnes par darbībām šādās platībās evolūcijā ir ekosistēmas pakalpojumu kompleksa izvērtēšana un risinājumu meklēšana vērtības kāpināšanai ainavas vai citas lielākas teritorijas, piemēram, vienas upes aizsargjoslu, ietvaros.
Ir noslēdzies LVMI Silava īstenotais un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstītais pilotpētījums neinvazīvā ceļā iegūtu DNS saturošu paraugu izmantošanai lūšu populācijas stāvokļa monitoringā. Pētījuma mērķis bija novērtēt neinvazīvā monitoringa metožu – matu lamatu un slēpņa kameru – efektivitāti Latvijā un iegūto paraugu – matu, urīna, ekskrementu un pēdu nospiedumu – analīžu rezultātus, radot priekšnoteikumus turpmākai Eirāzijas lūšu monitoringa sistēmas pilnveidošanai.
Par kustībai aktuālo
Valsts autoceļu tīklā aktīvi būvdarbi turpinās vairāk nekā 60 posmos, autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un ilgāku laiku ceļā.
Par citu svarīgo un aktuālo
Diskusija starp Zemnieku Saeimas priekšsēdētāju Juri Lazdiņu, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāju Haraldu Barviku un VMD Medību daļas vadītāju Valteru Lūsi par to, kā mazināt postījumus un efektīvi apsaimniekot vilku populāciju. Par problēmām, kas ļauj to darīt un kas traucē! Kā veidot sadarbību starp medniekiem un lauksaimniekiem? Sarunu vada žurnāla “Agrotops” galvenā redaktore Anita Pirktiņa un žurnāla “Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska.
2.ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.
Parkiem jābūt daudzveidīgiem, un Rīgā šāda daudzveidība ir. Mums ir dārzi, meža parki, tematiskie parki, piemēram, Botāniskais dārzs, arī Zoodārzs. Mums ir arī parki ar peldvietām. Skanstē tiek būvēts pavisam jauns parks. Šobrīd notiek arī konkurss par piemiņas dārzu vai nelielu parku Zolitūdē. Šī vieta iecerēta ar meditatīvu noskaņu, kur cilvēki var pieminēt un atcerēties Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos. Vēl viens parku veids, ko es gribētu Rīgā iekļaut, ir industriāls parks.