22.-28. aprīlis - Zeme un valsts

22.-28. aprīlis

Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem 

### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: https://signforhunting.com/
 
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
 
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
 
 
 
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
 
### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 22. jūnijam
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikties-2023-gada-konkursam-eiropas-uznemejdarbibas-veicinasanas-balva-0
 
Sveicam Kolēģus, vēlot jo sekmīgu un raženu turpmāko darbu!
 
Baltijas zinātņu akadēmiju medaļas šogad saņēma: LBTU profesore, LZA akadēmiķe Baiba Rivža, Dr. Jūras Banys no Lietuvas Zinātņu akadēmijas un Dr. Arvi Hamburg no Igaunijas Zinātņu akadēmijas.
 
26. aprīlī Daugavpils Universitātes rektora pienākumus sāka pildīt akadēmiķis profesors Arvīds Barševskis. Profesors Arvīds Barševskis tika ievēlēts rektora amatā Satversmes sapulcē 2023. gada 14. aprīlī, saņemot 32 no 49 Satversmes sapulces delegātu balsīm. Rektoru Augstskolu likumā un DU rektora vēlēšanu nolikumā noteiktajā kārtībā ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem.
 
Par nozares jautājumiem
 
Valsts meža dienests atgādina, ka no 27. aprīļa sākas pieteikšanās 2023. gada kompensācijas maksājumam par Natura 2000 meža teritorijām (NIM), kas atrodas mikroliegumā vai ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Lai pieteiktos kompensācijai, īpašnieka rīcībā ir jābūt uz 1. martu spēkā esošai meža inventarizācijai, kuras dati ir iekļauti Meža valsts reģistrā.
 
Šodien Mežs ienāca Jelgavā...
 
Valsts meža dienests ar 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.
 
un
 
Ar mērķi veicināt skolēnu veselību un izpratni par mežu kā skābekļa avotu, a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) šogad rīkoja LVM Meža olimpiādi, kurai nule kā noskaidroti uzvarētāji.
 
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) organizētajā stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola” šogad piedalījās rekordiels dalībnieku skaits – vairāk nekā 230 jaunieši. Sīvā konkurencē jauniešiem bija jāparāda savas zināšanas par inovatīvo bioekonomikas jomu un izpratne par meža resursu augošo lomu Latvijas drošībā. 
 
Par lauksaimniecību
 
Zemkopības ministrija (ZM) aicina pieteikt lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus kā arī ģimenes laukos Latvijā un lauksaimnieku vidū pazīstamākajam konkursam “Sējējs 2023”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti un privātpersonas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad “Sējējs” notiek 30. reizi.
 
2023. gadā aprit 160 gadi, kopš lauksaimniekiem Latvijas teritorijā ir iespēja iegūt augstāko izglītību. Atzīmējot šo notikumu, Jelgavas pils muzejā līdz 2. maijam apskatāma izstāde “Uzskates līdzekļi lauksaimniecības studiju procesā”.
 
Eiropas Savienības (ES) Zaļajam kursam un pieņemtajām “Bioloģiskās daudzveidības” un “No lauka līdz galdam” stratēģijām būtu jāieslēdz visas iespējamās zaļās gaismas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Protams, nevar teikt, ka bioloģiskā lauksaimniecība netiek veicināta vai atbalstīta finansiāli. Taču – vai atbalstāmie pasākumi, atbalsta veidi un to apmērs tiešām ved uz bioloģisko saimniekošanu un ilgtspējīgu drošas un veselīgas pārtikas ražošanu?
 
Par aktuālo transporta jautājumos
 
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” līdz 2030. gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā aģentūrai LETA teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos – aptuveni 350 miljoni eiro. “Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un “pudeles kakla” problemātiku.””
 
No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvji.
Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem – Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".
 
Septembrī 120. dzimšanas dienu svinēs romantiskā Vidzemes mazbānīša, kas šodien kursē no Alūksnes uz Gulbeni, dzelzceļa līnija. Pasažieri, kas bānīti izmanto gan ikdienas braucienos, gan kā tūristi, viesojoties Vidzemes pusē, šai sakarā tiek aicināti apdāvināt lokomotīvi “Ferdinands” ar malkas pagaļu klēpi.

https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/parbuves-tris-tiltus-par-gauju-un-vienu-par-gaujas-atteku-14298183
Ziemeļvidzemē sākti būvdarbi uz tiltiem pār Gauju Gulbenes novadā, Valkas novadā un Rāmniekos, kā arī tilta pār Gaujas atteku Valkas novadā.
 
...no Atgāzenes pārceltā pieturvieta turpmāk atradīsies pie Robežu ielas. Pārējās dzelzceļa pieturvietas – pie Slokas ielas Iļģuciemā, pie Silikātu ielas Bolderājā, netālu no lielveikala “Alfa” – pie Bērzpils ielas un pie Sarkandaugavas ielas būs no jauna uzbūvētas pieturas.
 
Par vides jautājumiem
 
2023. gadā – visa gada garumā aicināsim piedalīties pasākumos, kas atgādinās un iepazīstinās ar dabas, kultūrvēstures vērtībām un tūrisma iespējām Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) teritorijā. Gaujas NP jubilejas gada pasākumi ir piemēroti gan dabas pētniekiem, gan arī ģimenēm ar bērniem. Pasākumus rīko Dabas aizsardzības pārvalde un Gaujas nacionālā parka fonds.
 
Monitoringa galvenais mērķis būs izpētīt unikālo procesu, reiz pilnībā no teritorijas izzudušajiem lāčiem atgriežoties Latvijā, pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš atklāja, ka lāči ir trešā suga, kas Latvijā atgriezusies pēc pilnīgas iznīcināšanas.
 
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga, papildu tam Latvijā tai ir arī ierobežoti izmantojamas sugas statuss. Tādēļ maijā nēģu nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes.
 
Stārķu pāris, kuram Kuldīgā steigšus bija jālūdz ligzdu vīt citur, nevis uz rekonstruējamā kultūras centra pagalmā esošā pāļu urbēja, tomēr nepārvācās uz papelē ierādīto pašvaldības ligzdu, bet spītīgi nolēma palikt turpat uz pārbūvējamā kultūras nama skursteņa. Vienlaikus svēteļi izpelnījušies slavenību statusu – tos nāk apskatīt un fotografēt.
 
Par nekustamajiem īpašumiem
 
Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024. gada beigās.
 
Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās. Tostarp A. Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro, jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj. 
 
Par kaimiņiem un aktuālo 
 
Dibināt jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai – tie ir tikai daži no plāniem, ko Kremlis uzskatīja par sev stratēģiski svarīgiem Latvijā līdz 2030. gadam, liecina slepeni dokumenti, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā.
 
Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai, liecina noplūduši dokumenti.
Pērn oktobrī nelielajā piejūras kūrortpilsētiņā Svetlogorskā, Kaļiņingradas apgabalā, sabrauca virkne ļaužu no Krievijas un Baltkrievijas. Atpūtas kompleksā sapulcētie politiķi, eksperti un akadēmiķi mēģināja rast veidus, kā Krievija un Baltkrievija – valstis, kas “patiešām cenšas nodrošināt stabilitāti visas planētas vārdā” – varētu pretoties Rietumu izvērstajam “sankciju karam”.
 
Piemēram, mani patiešām pārsteidz domājošu un šai zemei labu vēlošu (cik varu spriest) indivīdu spēja tik strauji uzvilkties un tik dedzīgi mesties kaujā ar citādi domājošo. Vai karš Ukrainā ir beidzies, Putina režīms sabrucis un Krievija kļuvusi par demokrātisku valsti? Vai mēs varam atļauties šādu, kā agrāk teica, savstarpēju apkarošanos? Pirmā reakcija – nē, nevaram. 
 
Par aktuālo arī jāpasmaida
 
 
 
 

Pievienot komentāru