Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 8. Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
https://www.zemeunvalsts.lv/8-starptautiska-konference-izmainas-un-risinajumi-vides-politika-ilgtspejigai-klimatneitralai-ekonomikas-attistibai-
https://www.zemeunvalsts.lv/8-starptautiska-konference-izmainas-un-risinajumi-vides-politika-ilgtspejigai-klimatneitralai-ekonomikas-attistibai-
### 28. oktobrī tematisks pasākums Ķemeru Nacionālajā parkā “Kad beigas ir tikai sākums”
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/kemeru-nacionalaja-parka-notiks-izglitojoss-pasakums-kad-beigas-ir-tikai-sakums
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/kemeru-nacionalaja-parka-notiks-izglitojoss-pasakums-kad-beigas-ir-tikai-sakums
### 1. novembrī LMSP Latvijas Meža programmas seminārs Daugavpils Universitātē
### 2. novembrī zinātniskais seminārs Ražas svētki Vecaucē – 2023
### 30. novembrī LBTU aulā Meža nozares konference 2023
Par nozares jautājumiem
Pirms 24 gadiem – 1999. gada 28. oktobrī – tika dibināta a/s “Latvijas valsts meži” (LVM). Šo gadu laikā uzņēmums ir audzis un attīstījies, paplašinot darbības jomas un kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas valstij piederošiem uzņēmumiem, kas sniedz būtisku ieguldījumu arī CO₂ emisiju mazināšanā Latvijā un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Lai gan topošais Rietumvidzemes reģiona klientu centrs atšķirsies no iepriekšējiem objektiem ar teritorijas labiekārtojumu, ēkas krāsu toņiem un nedaudz arī konstruktīvi, tomēr visus trīs objektus apvienos plašs koksnes pielietojums nesošajās konstrukcijās, starpsienu karkasos, apdares materiālos gan iekštelpā, gan ārtelpā.
Ilgtspējas pārskats gatavots vadoties pēc GRI (Global Reporting Initiative) standarta, uzsvaru liekot uz četrām Latvijas Finierim būtiskākajām tēmām: mežsaimniecību, pozitīvu darbinieku pieredzi, ietekmi uz vidi un CO₂ emisiju pārvaldīšanu, kā arī blakusproduktu izmantošanas attīstību.
SIA “Avoti” ir viens no kokapstrādes uzņēmumiem Baltijā, kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī kokskaidu granulas. Uzņēmuma darbības pamatā ir aprites ekonomikas principi – preces tiek radītas ilgstošai lietošanai. Šis modelis iekļauj arī bezatlikumu ražošanu – zāģmateriāli tiek izmantoti iespējami efektīvi, savukārt koksnes atlikumi (ražošanas procesā radušās skaidas un atgriezumi) tiek centralizēti savākti un kļūst par izejvielām granulu un brikešu ražošanai.
https://www.tvnet.lv/7882142/jauna-meza-apsaimniekosanas-perspektivas
Labus rezultātus, atjaunojot Latvijas mežus, var sasniegt, ja stingri ievēro meža stādīšanas un audzēšanas nosacījumus. Pārsvarā izmanto roku darbu, tomēr arvien biežāk jaunā mežā, kurš vecumā ir līdz 20 gadiem, tiek ieviesti tehnoloģiski risinājumi, kas atvieglo smago ikdienas darbu.
Mucenieks ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir izmirstošs arods – Igaunijā šīs profesijas lietpratēju vairs nav; pasaules lielās vīna darītavas iepērk rūpnīcās taisītas mucas. Bet tepat Latvijā ir vien trīs meistari, kuri joprojām taisa mucas. Un viens no tiem ir Jānis Grantiņš Vaidavas pagastā Vidzemē. Lai senais arods un prasmes nepazustu, Jānis amata noslēpumus iemācījis arī saviem dēliem.
Kāpēc papīram ir 7 dzīvības? Kādas inovācijas mums dāvā mežs? Vai ar laiku varēsim nēsāt kaulu implantus no koka? No kāda koka ražotu papīru lietojam ikdienā? Kādas inovācijas top no alus ražošanas atlikumiem? Kā izjaukt koksni sastāvdaļās? Kāda kosmētika top no bērza tāss? Kādus paradumus ieviest, lai dzīvotu videi draudzīgāk?
Par parku un tā atjaunošanu
Parka rekonstrukcijas gaitā fakultātes teritorija jau atbrīvota no pāraugušajām, vēja saliektajām tūjām, no kurām liela daļa bija satrupējušas, dažām ābelēm un priedēm, kā arī pāraugušajiem dekoratīvajiem krūmiem, taču saglabāti pilnīgi visi lielie koki. Labiekārtošanas procesā teritorija tiks papildināta ar 13 dažādu sugu ziemcietēm, 15 sugu lapu kokiem, kā arī 12 sugu skuju kokiem. Kopumā tiks iestādīti vairāk nekā simts jaunu augu un koku...
Par ekonomiku
Valmiera ir pierādījums, ka Latvijas ekonomiskā attīstība nebeidzas pie Rīgas robežas – aktīvs pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju darbs spējis nodrošināt visa reģiona izaugsmi. Iepazīstoties ar uzņēmējdarbībai aktuāliem jautājumiem...
Nu jau daudzus gadus esmu norūpējies par to, ka Latvijas ekonomika aug pārāk lēni. Par to būtu jāraizējas visiem politiķiem. Es gaidīju, ka šī jaunā valdība sāks darboties un cilvēki nāks ar idejām, kādā veidā mēs augsim straujāk. Jaunajā budžetā šīs idejas es neredzu. Tas mani šajā sakarā uztrauc visvairāk.
Prece ar busiņiem un fūrēm no Polijas lielā skaitā tika vesta bez dokumentiem uz Rīgas nakts tirgu un kaktu kantoriem, kas vairumā un mazumā tālāk to pārdeva par skaidru naudu, pēc tam lielu daļu tirgojot uz ielu stūriem un tirgos kā Latvijas preci. Savukārt no nelegāli gūtajiem ieņēmumiem pelēkie darboņi varēja maksāt kreisās algas un gūt papildus peļņu.
Latvijā šogad strauji audzis graudu imports no agresorvalsts Krievijas, sevišķi strauji palielinājies kukurūzas imports, un šajā jomā Latvija izvirzījusies līderpozīcijās Eiropas Savienībā (ES). Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) to uzskata par nepieņemamu situāciju.
Statistikas uzskaites veida dēļ katra biļete, ko apmeklētājiem pārdod muzejs, teātris, opera un balets, tiek pieskaitīta kultūras sektora izdevumiem. Ja, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets gadā apgroza pašu ieņēmumus apmēram četru miljonu eiro apmērā, šie ieņēmumi statistiski pārvēršas par kultūras budžeta izdevumiem.
Kad Valsts ieņēmumu dienests robežpunktos izņem sankcijām aplikto preču kravas, uz izmeklēšanas laiku tās nokļūst Nodrošinājuma valsts aģentūras angāros. Konfiscē visu, ko var iedomāties – sadzīves tehniku, būvmateriālus, granulas, kartonu, koku. “Kokmateriāli ir visāda veida, lielākas pakas ,mazākas pakas, garāki dēļi, īsāki,” saka NVA Izņemto lietu un resursu pārvaldības departamenta vadītājs Jānis Nebars.
Par vides lietām
Dabas aizsardzības pārvalde 25. oktobrī Siguldā starptautiskā foruma “Misija – Bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā” laikā kopā ar vēl 12 organizācijām parakstīja memorandu par bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālajā parkā.
Dokumentam pievienojās kopumā 13 institūcijas, kas būs nozīmīgas bioreģiona tapšanā – Siguldas, Valmieras un Cēsu novada pašvaldības, Vidzemes Augstskola, Vidzemes plānošanas reģions un citas. Dabas aizsardzības pārvaldes vārdā memorandu parakstīja Pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vadītājs Rolands Auziņš.
Pēc augusta sākumā piedzīvotās vētras pusotru mēnesi, ierasti ražīgajā augustā un septembrī, parks bija ciet. No tā cietuši arī citi apkārtējie uzņēmumi. Tarzāna parks visvairāk – koku, starp kuriem kāpelēt, vairs nav. Tomēr pavasarī tās īpašnieks solījis atsākt darbu, iespējams, nedaudz citā vietā.
Bieriņu iedzīvotāji pāris mēnešu pirms stiprajām rudens vētrām Rīgas domei (RD) ziņoja par, viņuprāt, bīstamu koku, kas jānozāģē. Pašvaldība pēc ekspertu atzinuma koku zāģēt neatļāva, jo tas esot dižkoks labā stāvoklī, tomēr koks galu galā nolūza stiprajā vējā, uzgāžoties mājai. Par laimi, cilvēki necieta, tomēr iedzīvotāji ir neizpratnē par RD un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem, kuri koku iepriekš neatzina par bīstamu un neļāva nozāģēt...
Rāznas ezera krastus paredzēts stiprināt ar laukakmeņiem, lai tādējādi pasargātu infrastruktūru no ledus krāvumiem, kas ik pavasari bojā ceļu un privātīpašumus. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzskata, ka ledus krāvumi akmeņus bīdīs tik un tā, toties projektā tagad zaudēta piekļuve peldvietām, laivām un ūdenim.
Tūrisma ceļvežu izdevējs Lonely Planet savā jaunākajā ceļvedī Best In Travel 2024 iekļāvis Latvijas dabas takas...
Ramatas Lielezers atrodas vienā no Baltijas lielākajiem pirmatnējiem dabas apvidiem, tāpēc ezera vide ir salīdzinoši maz ietekmēta. Līdz šim tas nav zinātnieku vērtēts, bet nule kā veikta zivsaimniecības izpēte un secināts, ka šajā purva ezerā ir vien asari un pa kādai līdakai. Pašvaldība vēlas ūdenstilpē ielaist zivju mazuļus, taču vietējie iedzīvotāji uzstāj, ka nevēlas piesaistīt tūristus šai vietai.
Alūksnes Pilssalā atrodas novada pašvaldības ezeru un upju apsaimniekošanas aģentūra ALJA. Pa aģentūras direktora Māra Lietuvieša kabineta logu var redzēt, kā ik pa brīdim ezerā ienirst kāds liels putns. Tas ir jūras krauklis jeb kormorāns, kurš pēdējos gadus iecienījis Alūksnes ezera zivju krājumus.
Tik tiešām, cik lielā mērā varam priecāties par dzīvi, ja aizvien lielāka daļa pasaules iedzīvotāju aci pret aci masveidā saskaras ar nāvi? Kādu iesūc mentāli melni caurumi, citus nospiež zemestrīces, vēl citus ieroča gailis vai raķešu lietus, kas līst pāri no tām baigajām debesīm.
Edgaram Smislovam izdevies novērot Latvijai neierastu putnu – melno grifu (Aegypius monachus).
Par medībām
Kas ir dzinējmedības un kādām iemaņām jābūt medniekam, lai tajās piedalītos, raidījumā Starpbrīdis ar Tomu Grēviņu skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti uzsver, ka neviens no preventīvajiem pasākumiem nesniedz pilnīgu drošības garantiju, tādēļ vērtīgi ir apvienot vairākus līdzekļus. Par efektīvāko aizsardzības pasākumu kopumu tiek uzskatīts pareizi uzstādīts un uzturēts elektriskais žogs kombinācijā ar sargsuņiem, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar ganāmpulku. Augsta efektivitāte ir arī metāla tīkla žogam, kas papildināts ar divām elektriskā gana stieplēm.
Par satiksmes un transporta dienām un nedienām...
Latvija saņem 298 miljonus eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 miljoniem eiro. Tas ir nozīmīgs Eiropas Savienības atbalsts, lai turpinātu Rail Baltica projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu projekta ieiešanu būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs.
2021. gadā Latvijas dzelzceļš noslēdza līgumus par 48 vilciena pieturu modernizāciju. Tā kā lielākā daļa finansējuma – 37 miljoni eiro – bija paredzēti no Eiropas fondu naudas, darbi bija jāizpilda divu gadu laikā.
Pēdējos 25 gadus valsts autoceļiem pieejamais finansējums nav bijis pietiekams, tāpēc būvdarbi tiekot veikti prioritārā secībā. Par vienu no šādām prioritātēm – bet tikai remontam, nevis būvdarbiem – tikko kļuva posmi Valle–Jaunjelgava un Valle–Bārbele.
Kopš izziņoja Centrālās dzelzceļa stacijas jauno nosaukumu Centrālā stacija Rīga, sociālajos tīklos ne vien plaši apspriests jaunais nosaukums un tā vizuālais tēls, bet arī ticis vaicāts – vai maz jaunais nosaukums ir uzrakstīts pareizā latviešu valodā? Valodniece Ilze Lokmane atzina – latviešu valodā pareizi būtu Rīgas Centrālā stacija un nekā citādi.
Brasas tilta būvniecība Rīgā tuvojas finišam, un plānots, ka visi transportlīdzekļi pār to varēs pārvietoties, sākot ar novembra pirmo pusi. Jau jūnijā pār tiltu atjaunoja 11. tramvaja satiksmi. Darbs tika sākts 2019. gadā, taču tas ieilga jaunu projektēšanas darbu dēļ.
Par interesanto mūsu vēsturē
...tajos tālajos 80. gados par Robertu Eidemani vēl mācījāmies skolas literatūras programmā un droši vien kādreiz no galvas mācītais dzejolis labi derējis tā brīža sajūtu nodošanai. Apzinos, ka man nav tādu atmiņu. Iespējams, mūsu literatūras skolotāja Eidemaņa daiļradei skolā pārgāja pāri tā, ka mani tas pilnīgi nav uzrunājis. Tāpēc jo likumsakarīgs bija mans jautājums pētniecei Ilzei Ļaksai-Timinskai, kura savu doktora disertāciju šobrīd raksta par padomju latviešu autoriem 20. gadsimta 20.-30. gados. Kas tad bija Roberts Eidemanis – kareivis, kas dzejoja, vai dzejnieks, kas karoja?
Gandrīz 80 gadus nogulējis zemē, 2. pasaules kara bunkurs, kas šīs vasaras nogalē nejauši tika atrasts kādā laukā Kurzemē, ir atradis sev jaunas mājas – latviešu leģionāru piemiņas vietu pie Lestenes baznīcas un karavīru brāļu kapiem.
No 2023. gada 11. novembra līdz 2024. gada 30. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisināsies latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīga retrospekcija Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai, informēja muzeja pārstāvji.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |