Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
21.-27. janvāris
1. februārī sāksies balsojums par Eiropas gada koku. Par to informēsim atsevišķi
Par nozares jautājumiem
Par nozares jautājumiem
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” tiek iztaujāts zemkopības ministrs.
Vēl viens būtisks, bet Latvijā neizmantots resurss ir ezeri un upes, kuras var pārvērst par ievērojamu aktīvu tautsaimniecībā, intervijā Dienas Biznesam atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Šobrīd apkopoti dati par meža nozares pērnā gada 11 mēnešiem, bet Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtēja, ka 2022. gads nozarei noslēgsies ar jaunu eksporta rekordu.
Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, PATA grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver PATA finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.
...profesors Huberts Rēders uzsver, ka “primārās koksnes biomasas” izmantošanai enerģijā joprojām ir liels potenciāls. Ziņojumā norādīts, ka koksnes atlieku izmantošana ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt augstu uzkrātā oglekļa līmeni mežos un darbojas kā galvenais atjaunojamās enerģijas avots Eiropā.
Saliekamo koka kopņu un jumtu konstrukciju ražotāja SIA “Freimans Timber Construction” pasūtījumu apjoms strauji pieaudzis, tādēļ uzņēmums nolēmis paplašināt ražošanu, ieguldot aptuveni pusmiljonu eiro jaunas ražošanas un noliktavas ēkas būvniecībā, portālam Delfi Bizness pastāstīja uzņēmuma vadītājs Raitis Freimanis.
Egļu astoņzobu mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem – informē Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.
ziemellatvija.lv · mazie medibu limiti var veicinat vilku skaita pieaugumu
“Tas nav nekāds brīnums, ka meža zvēri tomēr pamanās nākt arī uz apdzīvotām vietām. Cilvēkam ir un būs jāiemācās sadzīvot ar savvaļas dzīvniekiem. Galvenais ir nepieļaut situācijas, lai dzīvnieku populācija apdraudētu cilvēku drošību un neradītu pārāk lielus postījumus. Tādā gadījumā ir jāmeklē atbilstoši risinājumi,” norāda Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzinis Raivo Rudzītis.
Oglekļa kredīti ir salīdzinoši jauna niša, ko meža īpašnieki var izmantot, lai gūtu papildus ienākumus. Brīvprātīgais oglekļa tirgus turpina strauji attīstīties un augt. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.
Projekta gaitā veikta divu dižskabāržu pārstādīšana, kuri līdz šim atradušies panorāmas ratam paredzētajā būvniecības vietā.
Par valstiskiem jautājumiem
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav īstenojušas dažādus noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Invazīvu sugu regula jeb IS regula). Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo līdz 2028. gadam pagarināt termiņu, kurā pašvaldībām jāatrod uzņēmēji, un savukārt uzņēmējiem jāiegulda un jāalgo darbinieki viņiem pielāgotā infrastruktūrā. Tie ir vairāk nekā 200 projekti, kuros piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums.
Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031. gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.
varam.gov.lv · ievelets 2023 gada vides konsultativas padomes sastavs
varam.gov.lv · ievelets 2023 gada vides konsultativas padomes sastavs
Par interesanto un aktuālo
Šo sestdien un svētdien, 28. un 29.janvārī, valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.lv un e-pakalpojumi lietotājiem nebūs pieejams.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) portālā veiks ar uzturēšanu saistītus plānveida tehniskos darbus.
Man ir vairāki pienākumi. Pirmais – rūpēties, uzturēt un virzīt pilsētas arhitektonisko kvalitāti, publiskās telpas kvalitāti: tas ir ļoti būtisks faktors. Vēl ir darbs iekšējā pilsētbūvniecības padomē, kurā tiek risināti svarīgi pilsētbūvniecības jautājumi, izskatīti lieli priekšlikumi: padome no vispārīga skatupunkta dod vērtējumu par priekšlikumu ietekmi, kvalitāti uz pilsētvidi no arhitektu jeb šajā brīdī jau jāsaka – no daudznozaru komandas, jo mūsu komandā ir gan ainavu arhitekti, gan pilsētas dizainere, tā ka mums būs plašāks skatījums uz pilsētas arhitektonisko kvalitāti.
Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.
Pirms vairākiem gadiem notika gandrīz vai neiespējamais – pateicoties sabiedrības spiedienam, izdevās atsist komercindustrijas uzbrukumu Jelgavas pilij. Projektētais veikala “Depo” milzenis būtu morāli apspiedis un ar savu masu vizuāli iznīcinājis vienu no monumentālākajām un vērtīgākajām Latvijas celtnēm.
Jelgavai kā bijušajai nelielas valsts galvaspilsētai vēl izdevies kā vienīgajai starp visām kādreizējām Eiropas valdnieku rezidencēm saglabāt savu sākotnējo dominējošo lomu pār apkārtējo apbūvi, būt galvenajam akcentam pilsētas panorāmā. Rastrelli pils iepretī Zemgales līdzenuma plašumiem joprojām var “elpot”, tā skatās pāri pļavām un zemajai apbūvei, kas netraucē pils starojumam. Te tiešām ir tiesības runāt par “zaļo Latviju”.
zz.lv · ar zemgales kulturas programmas atbalstu 40 veiksmigi projek…
Apkopoti Latvijas Kultūrkapitāla fonda un a/s “Latvijas valsts meži” atbalstītās Zemgales Kultūras programmas – 2022 ieviešanas rezultāti.
Kādā publiskā diskusijā par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšanu atļāvos bilst, ka neredzu šādā idejā loģiku. Ikdienā mēs esam gatavi par kādu preci vai pakalpojumu (vienalga – viesnīcu, sieru, frizieri vai vīnu) maksāt vairāk, ja lielāka cena nozīmē augstāku kvalitāti (protams, ja finansiālais stāvoklis vispār šādu izvēli atļauj).
Aktuālais karikatūrās