Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
Līdz 30. septembrim aicinām pieteikt koku un tā stāstu konkursam “Gada koks”
No 29. jūnija Baložu kūdras bānīša ekskursiju grafiks šai vasarai, gan sīkāka informācija.
https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ekskursijas31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
https://www.reitingi.lv/lv/news/izglitiba/162765-regionos-rikos-bezmaksas-izglitojosus-seminarus-par-koka-izmantosanu-publisko-eku-buvnieciba.html
Semināru dalībniekiem būs iespēja apgūt divus saistītus tematiskos virzienus: “Koks publisko ēku būvniecībā” un “Pašvaldības meža apsaimniekošana”, lai apgūtu ilgtspējīgu ēku un meža apsaimniekošanas risinājumu izstrādāšanas pamatprincipus. Turklāt šīs semināru programmas ietvaros apmeklētājiem tiek plānoti Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Arhitektu savienības prakses kredītpunkti.
https://www.delfi.lv/bizness/54883004/dzilak-meza/120033823/no-zalas-studentes-lidz-kokaudzetavas-vaditajai-ilvas-ivanovas-stasts
Mežvidu kokaudzētavas vadītājas Ilvas stāsts.
Maijā SIA “Rīgas meži” 11 gadus piederējusī kokzāģētava “Norupe” par sešiem miljoniem eiro tika pārdota kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmumam “Stiga RM”.
Saprātīgu, uz nākotni vērstu meža apsaimniekošanu pasaulē veic, ņemot vērā trīs ilgtspējas elementus – sociālo, vides un ekonomisko. Turklāt ideālā variantā jātiecas uz līdzsvarotu pieeju.
Nozarē nepieciešamo profesionālo prasmju kopuma iemantošanā svarīgs ir dialogs un praktiska sadarbība starp uzņēmējiem un izglītības sistēmu, abām pusēm investējot resursus jauno speciālistu izglītošanā un viņu ideju attīstīšanā.
Ar Latgales rajona tiesas Daugavpilī spriedumu uzņēmējs Raivis atzīts par vainīgu Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanā – uzņēmums, kurā Raivis ir direktors, no Krievijas ieveda kokmateriālus.
Par oficiālo
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/ar-1-septembri-reorganizes-valsts-regionalas-attistibas-agenturu
Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizācijas mērķis ir nodrošināt aģentūras stratēģisku fokusu uz digitālās transformācijas politikas īstenošanu trīs virzienos: sabiedrībai ērtu valsts pārvaldes digitālo pakalpojumu piedāvāšana, valsts pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšana un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ilgtspējīga pielietošana.
Dabas atjaunošanas regula ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un nosaka konkrētus mērķus un pasākumus, lai atjaunotu degradētās ekosistēmas un uzlabotu bioloģisko daudzveidību.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir atjaunojusi sākotnējo plūdu riska novērtējumu nākamajiem sešiem gadiem. Plūda riska novērtējums ir pieejams publiskai sabiedriskai apspriešanai no š.g. 1.augusta līdz 2025. gada 30. janvārim.
Par vides jautājumiem
https://www.la.lv/javeido-jauna-dabas-aizsardzibas-sistema
Dabas aizsardzības jautājums Latvijā ir ļoti būtisks un prasa rūpīgu uzmanību, it īpaši ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju saikni ar dabu, Eiropas Savienības izvirzītos mērķus, ekonomisko situāciju un saimniecisko darbību. Latvijas daba ir mūsu kopējā bagātība, tomēr, vērojot notiekošo nacionālajos parkos un citos dabas liegumos, rodas pārliecība, ka izveidotā dabas aizsardzības sistēma nenodrošinu esošo dabas vērtību saglabāšanu, nemaz nerunājot par to pieaugumu.
Kokvarde – savdabīgs abinieks, glīts abinieks un galvenais – Latvijas teritorijā atgūts abinieks. Ja reiz ir atgūts, tātad bijis zaudēts. Lai gan atrodamas ziņas par kokvardes novērošanu Latvijā pat vēl arī 20. gadsimta pirmajā pusē, visticamāk, ka jau kopš 19. gadsimta beigām suga pie mums bija izzudusi.
Būtiski gan, ka servalu drīkst iegādāties tikai no legālas audzētavas, nevis, piemēram, mēģināt sagūstīt un atvest no savannas Āfrikā. Cenas šādam mīlulim ir augstas, sludinājumos sasniedz pat 10 000 eiro.
Dažādas interesantas tēmas
Divu miljonāru konflikts par gleznām nav Re:Baltica darbības profils, taču darījumā ir kāda nianse, kas mūs interesē. Kamēr valsts pārvalde regulāri raksta plānus, kā apkarot ēnu ekonomiku, no kuras nauda aiziet garām nodokļu kasei un satek pat Latvijas politikā, Zuzāns Gulbim par gleznām samaksāja trīs miljonus eiro. Skaidrā naudā.
Es rūpīgi izskatīju šo ceļvedi, un man tas radīja asociācijas ar Orvela jaunrunu. Piemēram, “cienījama vecuma” ieteikts aizstāt ar “vecāka gadagājuma”. Man kā gados vecākai būtnei ir svarīgi, lai pret mani izturas ar cieņu. Ne viens, ne otrs nav aizvainojošs, un būtu muļķīgi apvainoties par vienu vai otru variantu.
Šā gada sākumā Latvijas ziņu portālos parādījās informācija, ka Latvijā kāds pensionārs saņem 43 tūkstošu eiro pensiju mēnesī. Lai arī tāds cilvēks ir tikai viens, viņa darba stāžs ir 63 gadi un šādu pensiju viņš sācis saņemt vēl pagājušajā gadā...
Piemēram, mūsdienās Latvijas slimnīcās jaunajiem mediķiem jau augstskolā tiek doti mājieni apgūt krievu valodu un tajā runāt, lai varētu sazināties ar zemāka līmeņa medicīnisko personālu, pacientiem, kuri nevēlas runāt vai neprot valsts valodu; arī pirms valsts eksāmeniem medicīnas studenti tiek brīdināti, ka eksāmenā ir jāspēj runāt krieviski.
https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/rita-naseniece-ietekmes-medibas.18653
https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/rita-naseniece-ietekmes-medibas.18653
Latvijā, kā zināms, ir vesela viena ietekmes aģente. Tā ir Ždanokas kundze, par kuru Valsts drošības dienests 2024. gada februārī ierosinājis krimināllietu un, ar nedabisku ātrumu rīkojoties, pēc sešiem mēnešiem, jūlijā, viņas dzīvoklī izdarītajā kratīšanā atklājis komjauniešu nozīmīti, Putina ģīmetni un kaut ko tamlīdzīgu.
Aktuālais karikatūrās
Aktuālais karikatūrās