Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
Līdz 30. septembrim aicinām pieteikt koku un tā stāstu konkursam “Gada koks”
Iespējams pieteikties 2024. gadā plānotajām “LVM Meža ekspedīcijām”
No 29. jūnija Baložu kūdras bānīša ekskursiju grafiks šai vasarai, gan sīkāka informācija.
https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ekskursijas31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par būtiskām pārmaiņām
23. jūlijā Ministru kabinets Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Raivi Kronbergu. Viņam ir 15 gadu pieredze augstos valsts pārvaldes amatos, no kuriem 10 gadus R. Kronbergs bijis valsts sekretārs divās ministrijās – Tieslietu ministrijā, pēc tam Zemkopības ministrijā – un par savu darbu valsts pārvaldē saņēmis arī vairākus pateicības rakstus un augstus apbalvojumus. R. Kronbergs darbu jaunajā amatā sāks 12. augustā.
13. augustā Ministru kabinets Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra amatā iecēla līdzšinējo Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktoru Ģirtu Krūmiņu. Ģ. Krūmiņš LAD strādā kopš 2001. gada un kopš 2019. gada septembra bija LAD direktors. Ģ.Krūmiņam ir ekonomikas maģistra grāds ekonomikā, kopš 2022. gada aprīļa viņš ieņem arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Par nozares jautājumiem
Valdība 13. augustā pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos, lai atceltu papildu prasības meža atjaunošanai, kas uzliek pienākumu mežu atjaunot triju kalendāra gadu laikā (ar “uzlabots” un “pārāks” kategorijas meža reproduktīvo materiālu) pēc cirtes mežaudzēs, kas sasniegušas galvenās cirtes caurmēru.
Grozījumi noteikumos (līdz ar to arī mainītajā standartā LVS 82:2024) noteic, ka, veicot apaļkoku uzmērīšanu, papildus apaļo kokmateriālu izmēriem jāiekļauj arī kvalitātes raksturlielumi, tādējādi nodrošinot visaptverošāku novērtējumu. Termins “apaļo kokmateriālu uzmērīšana” tagad skaidri ietver cenas noteikšanu gan pēc garuma, gan pēc caurmēra. Kvalitātes raksturlielumi, par kuriem iepriekš vienojās tikai līgumos vai atsaucoties uz standartiem, tagad ir oficiāli cenas noteikšanas kritēriji.
Nedēļu pēc vētras apkopotie dati liecina, ka sešos LVM meža iecirkņos Zemgales reģionā vētra nolauzusi un izgāzusi kokus aptuveni 70 000 kubikmetru apjomā, pārsvarā skarot Dobeles, Jelgavas, Olaines un Tukuma novadus.
Ģeopolitiskie notikumi un ekonomiskā situācija mūsu dienaskārtībā īpaši izceļ atbildību ne tikai par mūsu darbinieku un viņu ģimeņu labklājību, bet visas tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības drošību un mieru.
Rīgas parkos no kopumā 145 objektiem būtiski postījumi konstatēti vairāk nekā 50 vietās. Lauztie, aizlauztie koki un to zari ir izkaisīti visā Rīgas teritorijā.
Es dzīvoju ar mežu sirdī. Mežs – tā ir mana ikdiena, mājvieta un darbs. Strādājot mežsaimniecībā, tu vari ne tikai nopelnīt, tu vari ļoti labi nopelnīt, un tas jau ir baigais bonuss, ka tu dari to, kas tev patīk, un vēl labi pelni.
Raksts izpelnījās kritiku no t.s. aktīvistu puses, kas, pieraduši pie sabiedrisko mediju izteikti negatīvās nostājas pret nozari, apstulba...
Par SIA Rīgas meži ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plāniem, meža resursa daudzveidīgās izmantošanas iespējām un zaļo kursu...
Par norisēm saistītajās nozarēs
12 gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies 59 840* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. jūnijam bija apstiprināti 2993 aizdevumi par kopējo summu 162,5 miljoni eiro.
Kūdras substrāts ir neaizstājams augu audzēšanā, pateicoties tā spējai uzkrāt ūdeni un barības vielas. Ar vienu kubikmetru kūdras substrātu var izaudzēt 7,5 tūkstošus jauno priežu stādiņu.
Kopā šobrīd saimniecība apsaimnieko 92 hektārus zemes, no kuras lielāko daļu aizņem ziemas kvieši un mieži, bet šoruden plānots izmēģināt iesēt rapsi. Saimnieks norāda, ka graudu iepirkuma cena, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir cēlusies, un tas priecē.
Šajā bišu novietnē kopumā ir 28 saimes, kuras smagi cietušas, bet palēnām atkopjas. Biškopis jau sākotnēji ir pārliecināts, ka bites bojā gājušas insekticīdu dēļ.
Par medībām
2024. gada ūdensputnu medību sezona sākas vēlāk – nevis augusta otrajā sestdienā plkst. 16.00, bet trešdien, 21. augustā. Publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnus dienā.
Šī gada 15. augustā sākas stirnu kazu un kazlēnu (vecumā līdz vienam gadam) medību sezona, kas turpināsies līdz 30. novembrim. Tāpat 15. augustā sākas līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu medību sezona, kas turpināsies līdz 31. martam.
Līdz ar jaunākajiem grozījumiem Medību noteikumos tagad medniekiem būs jāpārplāno augusts, jo ūdensputnu medību sezona sākas 20. augustā, bet... ne šogad.
Par vides jautājumiem
Lieli un veci koki ir mājvieta dažādām dzīvnieku, augu un sēņu sugām, kā arī būtiska mūsu kultūrvēstures un ainaviskā vērtība. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.
Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) šī gada pirmajā pusē reģistrējusi vairāk nekā sešsimt jaunu dižkoku un līdz ar to pirmo reizi Latvijā oficiāli uzskaitīto dižkoku skaits ir pārsniedzis 15 tūkstošus.
Griezi nevaram ieraudzīt bieži, bet dzirdēt gan. Latvijas laukos griezes vēl ir sastopamas, tomēr to izplatība ļoti atkarīga no dabisku pļavu platībām un pareizas pļavu apsaimniekošanas.
Mežacūka Olainē kļuvusi par sensāciju vietējiem iedzīvotājiem. Tā ne tikai brīvi pastaigājas gar vilciena sliedēm un bērnudārzu, bet arī ļaujas iedzīvotāju uzmanībai un pat pieskārieniem.
Par satiksmes dienām un nedienām
Latvijā reģionālajos autobusu maršrutos ir gaidāmas pārmaiņas – valsts finansētos reisus plānots samazināt, lielāku uzsvaru liekot uz komercpārvadājumiem un transportu pēc pieprasījuma.
Par ekonomikas jautājumiem
Ekonomikas ministrija prognozē, ka tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka, bet samazinās zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaitu.
Datu komunikāciju sistēmu ražotāja SIA “Mikrotīkls” apgrozījums 2023. gadā palielinājās par 20,13%, sasniedzot 401,6 miljonus eiro. Vienlaikus peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 100,05 miljoniem eiro, kas ir par 16,64% vairāk nekā 2022. gadā.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sekmīgi īstenojot apjomīgu informācijas tehnoloģiju projektu, šī gada pirmajā pusē LVM izstrādātā ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju platforma LVM GEO tika ieviesta Zviedrijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldē – “Statens fastighetsverk”.
Par vasarā manītām dīvainībām
Lai gan runa tātad nav par kāda pieminekļa vai plāksnes iznīcināšanu, pieļauju, ka daļai sabiedrības (arī latviešiem un Latvijai lojāliem cittautiešiem) jau krietnu laiku ilgusī ielu pārdēvēšana un “simbolu” demontēšana ir nedaudz apnikusi.
Eiropas Savienības finanšu interešu aizstāvībā Latvijā draud iestāties krīze...
Raksts spilgti (pat drūmi spilgti) raksturo, kāpēc dažādās sabiedrības grupās Eiropā un ne tikai, Krievijas un tās politikai līdzīgām idejām ir piekrišana. Atliek atrast cilvēkus, kas “deg” par it kā pareizu ideju, neredzot apkārt notiekošo. Sarunas dalībniecēm netālais karš un Eiropas virzienā mērķtiecīgi virzītās naidīgās darbības ir mazsvarīgas, uzskatot, ka ienaidnieks var rīkoties, kā vēlas, bet eiropiešiem jābūt nelokāmi “pareiziem” arī situācijā, kas acīmredzami vērsta pret viņiem... Tai pašā laikā nav ne kripatiņas ieinteresētības ko darīt valstīs, no kurām cilvēkus vervē doties ES robežas virzienā...
Patiesībā runa ir ne tikai par vārdiem, bet priekšstatu par pasauli, kurā ir Dieva radīta kārtība, noteikts daudzums dzīvnieku un augu, katrai sugai ir sava loma un cilvēks to visu vairāk vai mazāk spēj saprast. Diemžēl šis priekšstats izrādās problemātisks.
Aktuālais karikatūrās