20.-26. maijs - Zeme un valsts

20.-26. maijs

Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem

 
### Līdz 6. jūnijam iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: https://signforhunting.com/
 
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
 
2023. gada 30. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00, Ogres Tehnikums sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunktu rīko semināru profesionālās vidējās izglītības programmu Interjera dizains un Vides dizains pedagogiem “Ilgtspējīgi risinājumi arhitektūras un interjera projektos un Jaunais Eiropas Bauhaus”
 
### Līdz 7. jūnijam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde “Viesnīca Vecrīgā. Kāda? Metu konkursa vērtēšanas process”
 
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
 
### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 22. jūnijam
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikties-2023-gada-konkursam-eiropas-uznemejdarbibas-veicinasanas-balva-0
 
Par nozarē aktuālo
 
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi auditēto gada pārskatu, kas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro, kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.
 
Valsts mežu apsaimniekotājs a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130,7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021. gadā, kad tā sasniedza 111,53 miljonus eiro.
 
Eiropā un citur pasaulē koncerna “Latvijas Finieris” uzņēmumi 2022. gadā nodrošināja darbu vidēji 2362 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2066 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 10344 eiro gadā. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodokļos samaksāja 35,3 miljonus eiro, no kuriem 24 miljonus eiro – Latvijā.
 
Apkopotie “LVM Zemes dzīles” saimnieciskās darbības rādītāji, apsaimniekojot zemes dzīļu resursus 2022. gadā, liecina, ka “LVM Zemes dzīles” kopējie ieņēmumi no zemes dzīļu resursu realizācijas ir 8,36 miljoni eiro. No kopējiem ieņēmumiem 3,54 miljoni eiro ir no kūdras ieguves, neatkarīgi no to realizācijas veida – nomas vai pārdošanas, bet no minerālo materiālu, smilts, smilts-grants, aleirīta un māla, ieguves – 4,82 miljoni eiro.
 
Daudzdzīvokļu mājas būvniecība Kuldīgā ir pilotprojekts – raugoties piecu gadu perspektīvā, “Stiga RM” saredz iespēju līdzīgu ēku būvēt arī uzņēmuma īpašnieka dzimtajā ciematā Smārdē, kas atrodas vien 10 km attālumā no Tukuma. Šāda projekta īstenošana paplašinās iespējas darbiniekiem, kā arī palīdzēs attīstīties Smārdes infrastruktūrai un vairot tās atpazīstamību Latvijas kartē.
 
Kokrūpniecības uzņēmumi un nozares pārstāvji ar cerībām raugās uz jauno Kurzemē veidoto Tehnoloģiju centru. To veido Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma paspārnē, un centrs kalpos arī pieaugušo izglītībai.
 
Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vairākus mēnešus īsteno operāciju “Latvijas zaļais zelts” jeb “Kokvedēja piedzīvojumi”, kuras laikā raidījuma paŗstāvis strādāja par kravas automašīnas šoferi, pa Latvijas ceļiem pārvadājot Latvijas vērtīgāko eksporta preci – kokus. Kādas apmācības piedāvā darba devēji? Kāda ir uzņēmumu kultūra un attieksme pret Latvijas likumiem?
 
Par pesticīdiem
 
Latvijā ražotās pārtikas tīrība apliecina, ka Latvijas lauksaimniecībā joprojām tiek izmantots salīdzinoši krietni mazāk AAL nekā daudzās citās ES dalībvalstīs.
 
Par vides jautājumiem
 
Atjaunojamu dabas resursu izmantošana siltumenerģijas ražošanā, kā piemēram, šķelda un malka, pēc Latvijas iedzīvotāju, domām ir otrs efektīvākais veids, kā mazināt klimata pārmaiņas, par vēl nozīmīgāku veidu ir atzīta atjaunojamu dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.
 
Otrs faktors ir nepareizā motivācija. Tautā ir labi pazīstams apzīmējums “praktiskais latvietis”, kas bieži tiek izmantots dažādās ikdienas situācijās. Taču šajā teicienā slēpjas būtiska vērtība – mūsu sabiedrība ir ļoti praktiska, tāpēc ekonomiskie ieguvumi vienmēr ņem virsroku. Ar to vēlos teikt, ka, cenšoties izglītot sabiedrību par nepieciešamību piekopt ilgtspējīgāku dzīvesveidu, mēs izmantojam nepareizos motivatorus. 
 
Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.
 
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/ari-sogad-aicina-zinot-par-iezimetajiem-apalajiem-jurasgrunduliem-baltijas-jura
Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva suga, kas salīdzinoši neilgā laika posmā ir kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos. Apaļajam jūrasgrundulim raksturīgs izteikti agresīvs dzīvesveids...
 
Nelielajā Bejas ciematā Vidzemes ziemeļaustrumos pamatīgi mainījies skats uz nelielo Alūksnes upi. Tajā krities ūdens līmenis, jo sākušies Bejas aizsprosta nojaukšanas darbi. Pasaules Dabas fonds, sadarbojoties ar Alūksnes novadu, tur īsteno projektu, ko izraudzījušies par pirmo piemēru, ar ko aizsākt zivju migrācijas šķēršļu nojaukšanu.
 
“McDonald's” sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” 25. maijā uzstādīja viedas, jaunas funkcionalitātes atkritumu tvertnes. Tās ir aprīkotas ar mehānismu, ko darbina saules enerģija, nodrošinot gudru un ilgtspējīgu atkritumu izmešanu, saplacināšanu un apsaimniekošanu SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajās teritorijās.

Par dažādo, dīvaino un interesanto
 
https://www.zemeunvalsts.lv/25-lielakie-darijumi-ar-nekustamajiem-ipasumiem-aprili
Aprīlī reģistrēti 2274 nekustamo īpašumu darījumi, liecina Lursoft apkopotā informācija. Darījumu kopējā summa veido €84,81 milj.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/294435/aculiecinieks-gundars-kalve
Vispirms viņš Krustpilī slepus novāca padomju simbolu – lielgabalu. Tad pirmais no Latvijas devās karot uz Ukrainu. Pirms mēneša viņš atgriezies, jo paša saimniecībā darbs dzen darbu un viņš zina, ka zeme bez saimnieka aiziet postā. Ukrainas aizstāvis brīvprātīgo bataljona “Karpatskij sič” rindās. Sava vecvectēva zemes mantinieks, karpu audzētājs un tautsaimnieks Jēkabpils pusē zemnieku saimniecībā “Kalves” – Gundars Kalve.
 
Paliekot pārliecībā, ka nekādu pēkšņi vēsturē – ja runa ir par lielajām tendencēm – nav, šķiet būtiskāk ar lielu piesardzību izturēties pret mūsu elites pārstāvju deklarētās saprašanas patiesumu. Daudziem no viņiem es vienkārši neticu. Savukārt ja runa par tiem, kuru šoks bijis patiess, aicinājums ir – negaidiet, līdz sāk šaut vai likt oponentus cietumā.
 
Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam (Plāns) ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērķi, politikas rezultātus, rīcības virzienus un pasākumus 33 apkaimju centru teritoriju attīstībai.
 
Latvijas vadošais kaņepju audzētāju kooperatīvs “Lādzeres grauds” apvieno valsts lielākos kaņepju audzētājus un visu izaudzēto ražu pārdod citās valstīs. Kooperatīvs jau pēc aptuveni pusgada ir iecerējis salīdzinoši nelielā daudzumā sākt kaņepju pārstrādi, kas, visticamāk, būs gatavošanās lielākam šīs kultūras pārstrādes projektam.
 
Citādi ir ar tēmām, par kurām nepieciešams sadzirdēt dažādu jomu pārstāvjus un uz raidījumiem tiek aicināti ierēdņi, speciālisti, eksperti, uzņēmēji, parlamenta deputāti. Tāpēc apkopotie dati liek domāt par publiski neredzamiem procesiem un, iespējams, gan mediju, gan citu institūciju tradīcijām, izvēloties un iesakot svarīgu diskusiju dalībniekus. Piemēram, apsvērumiem, kas nosaka iestāžu ārējo sabiedrisko attiecību stratēģijas un to cilvēku loku, kas institūcijās tiek gatavoti dalībai publiskās diskusijās. 
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 

Pievienot komentāru