2.-8. jūlijs - Zeme un valsts

2.-8. jūlijs

Atgādinām
 
Stāstus aicinām iesūtīt līdz 4. augustam
 
Par aktuālo nozarē un ekonomikā
 
Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Meliorācijas likumā, nosakot, ka tikai meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai var veikt būvniecības darbus. Tas nozīmē, ka meliorācijas sistēmas, kuras faktiski pastāv dabā, bet nav reģistrētas meliorācijas kadastrā, pēc iespējas īsākā laika periodā ir kadastrā reģistrējamas, un arī jebkādi būvniecības darbi veicami tikai pēc sistēmas reģistrācijas meliorācijas kadastrā.
 
... Enerģētikas un saistītie jautājumi
 
Uz sarunu par to, vai jaunais regulējums tiešām nozīmē novirzi no Latvijas zaļā kursa,  kā arī par gaidāmo apkures sezonu un koksnes lomu tajā “Kodols” aicināja Latvijā, iespējams, viszinošāko cilvēku šajā jomā, proti, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītāju Kristapu Klausu. 
 
Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstīja noteikumus, kas investīcijas kodolenerģijas un dabasgāzes izmantošanā uzskata par videi draudzīgām tehnoloģijām. EP balsojumā tika noraidīta rezolūcija, kas paredzēja apstrīdēt Eiropas Komisijas pieņemtos taksonomijas noteikumus.
Briseles žargonā noteikumus, ar kuru palīdzību varēs atšķirt zaļās un ilgtspējīgās lietas no tām, kas par tādām tikai uzdodas, sauc par zaļo taksonomiju. Tie ir ļoti detalizēti noteikumi, no kuriem būs atkarīgs, kur plūdīs videi draudzīgo tehnoloģiju attīstībai paredzētā nauda.
 
Valsts meža dienests ar 2022. gada 11. jūliju maina mežniecību apmeklētāju pieņemšanas laikus, turpmāk klātienē dienesta pakalpojumus varēs saņemt otrdienās, ceturtdienās un piektdienās. Kā arī noteikti ģenerāldirektora, virsmežziņu, dienesta centrālās administrācijas  un virsmežniecību speciālistu apmeklētāju pieņemšanas laiki.
 
“Minētās teritorijas vai to daļas jau iepriekš LVM apsaimniekoja kā dabas vērtību koncentrācijas teritorijas vai teritorijas konkrētu sugu, galvenokārt, putnu ligzdošanas, riestošanas vietu aizsardzībai. Saskaņā ar LVM iekšējo rīkojumu, minētajās teritorijās un citās potenciālajās Nautura2000 platībās jaunas mežsaimnieciskās darbības – galvenā cirte, ceļu būve, meža meliorācijas sistēmu atjaunošana – vairs netiek plānotas. Tiek pabeigtas tikai iesāktās un jau iepriekšējos gados ieplānotās mežsaimnieciskās darbības.
 
Agrāk pieļautas administratīvas kļūmes dēļ un iejaucoties Eiropas Komisijai, Eiropas Ķimikāliju aģentūra ir atvērusi trīs mēnešu garu sabiedrisko konsultāciju par svina munīcijas izmantošanu medībās.
Lēmums sekoja pēc tam, kad tika konstatēts, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) laikus nenodrošināja Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) pieprasīto informāciju. FACE 2021. gada februārī pieprasīja no EFSA datus, kas bija jāizsniedz 15 dienu laikā, taču notika vairāki aizkavēšanas mēģinājumi pieprasot informācijas sniegšanas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā Eiropas ķimikāliju aģentūra aizvēra publisko konsultāciju, savukārt FACE pieprasītie dati tika saņemti astoņus (!) mēnešus vēlāk – 2021. gada septembrī.
 
Īsi pirms vasaras saulgriežiem a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) plānotājs Uģis Ķesteris, veicot ikdienas darba pienākumus, Smiltenes apkārtnes mežos uzgājis ļoti retu sēni – apaļsporu bisīti, kas ir tikai otrā šīs sugas atradne Latvijā.
 
Par gaidāmajiem notikumiem (pasākumiem)
 
Turpinot iesāktās tradīcijas, 2023. gada 28. un 29. jūnijā jau piekto reizi Rīgā notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai”. Kongress būs tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni. Kongress ir viens no Latvijas vērienīgākajiem zinātnes notikumiem, jo pulcēs Latvijas zinātnes ekosistēmas dalībniekus no visas pasaules. Kongresā piedalīsies Latvijas un diasporas zinātnieki, jaunie zinātnieki, studenti, starptautiskie un vietējie sadarbības partneri, valdības, valsts pārvaldes un ārvalstu pārstāvniecību pārstāvji.
 
Par aktuālo ārpus nozares
 
Viens no pirmajiem atklātajiem posmiem varētu būt līnijas daļā Rīga–Kauņa, stāstīja Driksna. Tikmēr Igaunijas virzienā sākumā tiks izbūvēts posms no Tallinas līdz Pērnavai, kā arī savienojums un loģistika ar Tallinas ostu. Savukārt pēcāk notiks līnijas savienošana no Pērnavas līdz Rīgai. 
 
Atbildot uz daudziem iedzīvotāju jautājumiem, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande stāsta par bumbieru-kadiķu rūsas attīstību un tās ierobežošanas metodēm. Bumbieru-kadiķu rūsa ir sēņu slimība, kuras attīstībai nepieciešami divi saimniekaugi. Tā ziemo uz kadiķiem un sāk attīstīties maijā, īpaši vēsā un lietainā laikā. Uz kadiķiem sāk veidoties gļotaini izaugumi, uz kuriem veidojas sēnes sporas, kas izskatās kā sinepju krāsas pulveris. Lai neļautu sporām veidoties, gļotainos izaugumus var noberzt ar cimdu, tas jādara katru dienu, jo sēne turpina augt. Sporu veidošanās process ilgst dažas dienas, kuru laikā tās inficē bumbieres, nosēžoties uz to lapām. 
 
Ir cilvēki, kuri tic, ka Krievija ir alternatīva globālās pasaules kārtības trūkumiem.
 Šķiet, nav tādas nedēļas, kad informatīvajā telpā neparādītos kāda Rietumu "slavenība", kas pauž atbalstu vai vismaz "izpratni" par Putina īstenoto politiku. Pēdējais piemērs – bijušais F-1 boss Bērnijs Eklstouns. Tomēr tālākajā tekstā es nevēlos pievērsties gadījumiem, kad šādu viedokli izsaka cilvēks, kurš guvis materiālus labumus no Putina režīma...
 
Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) uzdevumā no jūlija līdz septembra vidum Gaujas pietekās jeb 15 upju posmos 95 kilometru garumā uzsāk upju straujteču atjaunošanu ar mērķi veicināt taimiņu un strauta foreļu spēju dabiski atjaunoties un ierobežot invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatīšanos pa upju ielejām.
Gauja ar savām pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām Latvijā. Gaujas Nacionālā parka mazās upītes ir samērā dabiskas, ar salīdzinoši strauju plūdumu mežainā vidē, kas rada īpaši piemērotus apstākļus taimiņiem un strauta forelēm.
 
...piemineklis Lielajā muižā tiks nojaukts. To “Neatkarīgajai” apstiprina pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Tikai vispirms jāsagaida rudens, kad putni aizlidos, un tad pašvaldība saspriedīs ar speciālistiem, kā labāk rīkoties. Uzsliet pieminekļa vietā stabu ar pamatni ligzdai, kā to dara uzņēmums “Latvenergo” savu elektrolīniju atbrīvošanai. Vai arī jaunas vietas meklēšanu atstāt pašu putnu ziņā. 

Pievienot komentāru