Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
19. jūnijs – 1. jūlijs
Rīt: flla.lv · kur notiks
Par ekonomikas jautājumiem
Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos).
rigasmezi.lv · jaunumi
Rīgas pašvaldība saskaņošanai nodevusi Konkurences padomei domes Mājokļu un vides komitejas izlemto, ka ar nākamā gada beigu pusi uzņēmums "Rīgas meži" pārtrauks dalību apaļkoku pārstrādes biznesā.
Pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti atklāja, ka "Rīgas mežu" kokzāģētava negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie ir pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Ja šādu priekšrocību nebūtu, tad kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem. Revidenti arī izpētīja, ka "Rīgas meži" varētu nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, ja mežos iegūtos apaļkokus vienkārši pārdotu bez apstrādes.
Vai iespējams atgriezties vecajos labajos ulmaņlaikos, kad Latvijā dzelzceļu būvēja, nevis iznīcināja, kā tas pavisam dažādu iemeslu dēļ notika gan kara, gan padomju, gan tagadējos laikos? Šajā gadījumā runa ir par vietējo dzelzceļa satiksmi, nevis tranzītpārvadājumiem, kuriem vajadzīgās dzelzceļa līnijas tika novilktas jau cara laikos.
Straujais cenu kāpums un Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielu uztraukumu par situāciju Latvijas ekonomikā. Patērētāju noskaņojums jūnijā Latvijā ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada un šobrīd tas ir pat sliktāks nekā Covid-19 pandēmijas sākumā. Taču pašreizējā situācija ekonomikā ir laba, bezdarbs samazinās un algas aug, tādēļ inflācija drīzāk mudina cilvēkus tērēt vairāk.
Ministri vienojušies, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. Kaut kas tāds bija jau sen gaidīts, tiesa, ne šādā izpildījumā. Kur problēma?
Tiklīdz tiek mehāniski noteikti cenu griesti, pilnībā vai daļēji kompensējot visu, kas virs tiem, tā attiecīgajam produktam tirgus cenas vietā parādās piesaiste maksimāli iespējamajai. Proti, konkurences mehānisms pārstāj darboties, cenas tirgū visi ir noskaņoti turēt augstas, rēķinoties, ka pieprasījums nemazināsies, jo klienti gribēs izmantot valsts budžeta atbalstu.
Šī, saprotams, nav laba ziņa...
Par MK 21. jūnija lēmumu
Zinot DAP nostāju, šis tomēr pārsteidza.
Eiropas Komisijas priekšlikumi izmaiņām Dabas atjaunošanas likumā ir “pēdējā brīža” piedāvājums Eiropas Savienības valstīm nonākt atpakaļ uz ilgtspējīgas attīstības takas, saglabājot drošu pamatu turpmākai valstu eksistencei. Šī ziņa īpaši iepriecina tādēļ, ka Latvija vienlaikus pieņēma pretēju lēmumu - deva zaļo gaismu jaunāku koku izciršanai un bioloģiskās daudzveidības samazināšanai.
Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (LVMI "Silava") pārstāvji gan nešaubās – grozījumi ir pārdomāti un būtiski meža platības nesaruks, bet ilgtermiņā gaidāmi gan ekonomiski ieguvumi, gan tādi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu kontekstā tik būtisko oglekļa piesaisti. Dabas aizstāvjus šie argumenti nepārliecina.
Pēc Latvijas Radio un aktīvistes Alises Zariņas šis ir trešais aizplīvurotais vēstījums par bīšanos no mūsu kolēģiem... Zinot, ko uzsvērti mēdz dēvēt par lobijiem, jāsaprot, ka baidās no nozares organizācijām. .... Bet atliek tik mazliet pabraukt pa Latvijas ārēm un aprunāties ar atzītiem dažādu nozaru speciālistiem, kuru vārdus apsolām nenosaukt (nozaru lobiji ir spēcīgi un ietekmīgi, no tiem baidās!), un aina paveras gluži cita. Tā, izrādās, kas vienlaidus meža platību Latvijā palicis ļoti maz, tik maz, ka medņiem un rubeņiem, arī melnajiem stārķiem, irbēm, vairs dzīves vietas īsti nav. Meža zvēri namdurvju priekšā arī pilsētā ir ierasta parādība – kaut kur taču tiem āpšiem, zaķiem, stirnām un pat lāčiem ir jāpaliek!…
Nu tad ko – šķelda, un tātad apkure dažās pašvaldībās varētu kļūt lētāka? Nesaku, protams, hop, pirms vēl kas izdarīts, tomēr šaubu ēna par to, ka Latvijas mežos sastrādātā šķelda varētu tiešām palikt Latvijā, nevis aizceļot pie maksātspējīgākajiem skandināviem, ir visai pamatīga. Un galu galā – ja ne vairs mežu, tad krūmu Latvijā gan taču ir ar atliektiem galiem. Par ko tad vispirms nesākt ar tiem?
Par interesanto un aktuālo
Balstoties uz “Latvijas Finiera” un RSEZ SIA “VEREMS” publiski doto solījumu Ukrainas tautas atbalstam novirzīt 5 eiro par katru Latvijā iepirkto bērza finierkluča kubikmetru, un ņemot vērā iepirkto koku apjomus, sākot no marta ziedojumiem atvēlēti 625 000 eiro. Kopā ar zināmu un uzticamu sadarbības partneru atbalstu dažādas mērķa grupas jau sasnieguši 400 000 eiro, savukārt pārējās summas saņēmēji šobrīd tiek precizēti. Atbalsta līdzekļu sadales koordinēšana notiek ciešā sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, biedrību "Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācija "VICHE"", kā arī Latvijas sabiedriskajām organizācijām, kam, savukārt, ir ilggadēji partneri Ukrainā. Šādā veidā tiek nodrošināta iespējami plaša un mērķtiecīga ziedojumu sadale, kā arī stiprinātas starpvalstu attiecības.
delfi.lv · janis ikstens latvijas demokratija ar plastmasas maisinu gal…
Ir interesanti vērot dažādas sakritības, domājot, ka tās ir sakritības. Piemēram, šai rakstā aplūkotā ļoti aktuālā izglītības tēma parāda - ir likumi un noteikumi, kas vienkārši ir, jo tiem ir jābūt. Vai tos ievēro un pilda - nav svarīgi. Ironiski - bet tracis ap MK Noteikumiem norāda, ka nez kālab tieši meža nozari skarošos noteikumus, kāduprāt, ievēros par 117%... Diezgan šaura skatījuma sabiedriskās domas ietekmētāju izdoma, kam, nenoliedzami, izglītoti ļaudis ir mazsvarīgi...
Ir interesanti vērot dažādas sakritības, domājot, ka tās ir sakritības. Piemēram, šai rakstā aplūkotā ļoti aktuālā izglītības tēma parāda - ir likumi un noteikumi, kas vienkārši ir, jo tiem ir jābūt. Vai tos ievēro un pilda - nav svarīgi. Ironiski - bet tracis ap MK Noteikumiem norāda, ka nez kālab tieši meža nozari skarošos noteikumus, kāduprāt, ievēros par 117%... Diezgan šaura skatījuma sabiedriskās domas ietekmētāju izdoma, kam, nenoliedzami, izglītoti ļaudis ir mazsvarīgi...
Dažādus apzīmētājus iesaistīto personu rīcībai katrs var izvēlēties atbilstoši savai iztēlei un izglītības līmenim. Taču fakti šai procesā ir skaidri: politiķi ilgstoši nepilda ne likuma normas, ne savas apņemšanās; daļa Saeimas deputātu nespēj vai nevēlas skaidrot savu rīcību; tiesu vara atbalsta politiķu izvairīšanos no savas rīcības skaidrošanas.
Tikmēr nemainīgs paliek jautājums, ko mēs saprotam ar "Eiropas vērtībām", "Eiropas civilizāciju" un Gruzijas piederību (vai nepiederību) šai "civilizācijai"? Gruzijas pareizticīgā baznīca bauda atbalstu un cieņu sabiedrībā – 2020. gada septembrī veiktā aptaujā 80% respondentu piekrīt tēzei, ka "Gruzijas pareizticīgā baznīca manai ģimenei ir ļoti svarīga". Apmēram tikpat ir to, kuri piekrīt apgalvojumam – Gruzijas pareizticīgā baznīca "veicina morālo vērtību saglabāšanu Gruzijas sabiedrībā". Tā ir cita un arī šim tekstam pārāk gara tēma, bet šāda cieņa labi izskaidrojama, ņemot vērā baznīcas nopelnus Gruzijas kultūras un pašidentitātes saglabāšanā.
Mērķis manai interpretācijai par kompromisu ir ieskicēt, cik patiesībā sapiņķerētas ir starpvalstu attiecības, kā vēsture tās ietekmē un ka tādēļ dažkārt – ne vienmēr, protams, – mūsu dusmošanās par Rietumu lēnīgumu lēmumu pieņemšanā nav īsti taisnīga.
Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par apgabala šaursliežu dzelzceļa vēsturi – "600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme". Latvijā dzelzceļi ir attīstījušies dažādi un tie ir atšķirīgi, un taisni tāpēc tos ir tik interesanti pētīt, pauž viens no grāmatas autoriem, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.
Interesants skatījums uz vides jautājumiem, kas, diemžēl, noslēdzas ierasti frāžaini.
Kam gan ir nepieciešami lāči, kamēr auto neizbēgami ir kļuvis par divkājainā dzīvnieka pirmās nepieciešamības preci, pat tādu kā savdabīgu mūsu kustīgā ķermeņa pagarinājumu? Un patiesi, lai gan lāči medijos tiek atspoguļoti gandrīz katrā to sastapšanas gadījumā, par to derīgumu ekosistēmā informācija izplatīta netiek, toties gandrīz katru publicēto ziņu pavada informācija par to, kā sevi pasargāt no šī bīstamā meža iemītnieka.
Kam gan ir nepieciešami lāči, kamēr auto neizbēgami ir kļuvis par divkājainā dzīvnieka pirmās nepieciešamības preci, pat tādu kā savdabīgu mūsu kustīgā ķermeņa pagarinājumu? Un patiesi, lai gan lāči medijos tiek atspoguļoti gandrīz katrā to sastapšanas gadījumā, par to derīgumu ekosistēmā informācija izplatīta netiek, toties gandrīz katru publicēto ziņu pavada informācija par to, kā sevi pasargāt no šī bīstamā meža iemītnieka.
Intervijā ir medībām veltīta rindkopa (atbilde). No brīža, kad pirmais zemnieks akmens vai bronzas laikmetā iedūra lāpstu zemē vai ar koka arklu sāka kaut ko rušināt un iejaucās dabas procesos, no tā brīža bija jāsāk arī šīs attiecības regulēt – citādi varam nonākt pie visai drastiskām sekām. Turklāt, ja nav mednieku, parādās malumednieki. Mednieki ir pirmā frontes līnija, kas cīnās pret nelikumīgām medībām.