19.-25. jūlijs - Zeme un valsts

19.-25. jūlijs

Nozarē

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.07.2025-eksporte-zagmaterialus-un-kurinamo-kas-trauce-razot-augstakas-vertibas-koksnes-produktus.a607391/
Visvairāk eksportē zāģmateriālus un kurināmo koksni, taču jau ilgstoši runāts, ka šīs preces uzskatāmas par zemas sarežģītības produktu, ko arī lētāk var pārdot, bet Latvijai vajadzētu celt konkurētspēju, pievēršoties augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanai. 

https://www.db.lv/zinas/laflora-apgrozijums-pern-audzis-par-212-522412
Kūdras ieguves apjoma palielinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem kūdras ieguves sezonas laikā un kūdras ieguves procesa efektivitāti.

https://www.zemeunvalsts.lv/dziesmu-un-deju-svetkos-izmantoto-berza-saplaksni-nodod-skolam
Meklējot risinājumu, lai izmantotais materiāls tiktu izmantots atkārtoti, dziesmu un deju svētku rīkotāji piecās svētku norises vietās izmantotos “Latvijas Finiera” ziedotos saplākšņus nodevuši 11 profesionālajām skolām. 

https://rigasmezi.lv/jaunumi/rigas-mezi-uzsak-sabiedrisko-apspriesanu-par-integreto-meza-apsaimniekosanas-planu
...sabiedriskā apspriešana uzsākta 10. jūlijā un turpināsies līdz 7. augustam (ieskaitot).

https://www.finieris.com/lv/meza-apsaimniekosanas-pilnais-cikls-stasts-par-kokaudzetavu-zabaki/
Par “Zābaku” vēsturi, tehnoloģisko attīstību un meža apsaimniekošanas pilno ciklu...

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Līdz 31. augustam izstāde “Latvijas koka būvniecības objektu foto instalācija” LVM Klientu centrā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7660-lvm-rigas-klientu-centra-skatama-koka-buvniecibai-veltita-izstade

Līdz 30. jūlijam iespējams iesniegt piedāvājumu atklātā konkursā “Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2026.-2028. gadā”
https://www.lvm.lv/jaunumi/7654-izsludinats-konkurss-mezkopibas-darbu-veiksanai-valsts-mezos-2026-2028-gada

Baložu kūdras bānīša ekskursijas 2025. gadā
https://www.bdklubs.lv/lv/ekskursijas

Ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?” Līgatnes dabas takās
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja

No 21. jūnija Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā “Botania” Salaspilī pastāvīgi skatāma AS “Latvijas Finieris” un sadarbības partneru veidotā izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam”
https://www.finieris.com/lv/izstade-no-berza-seklas-lidz-betulinam-turpmak-bus-skatama-latvijas-nacionala-botaniska-darza-vides-izglitibas-centra-botania/

No 28. jūnija līdz 14. septembrim Mājas kafejnīcu dienas
https://www.delfi.lv/56414296/komercials-saturs/120077698/saksies-ikgadejais-latvijas-garsu-celojums-majas-kafejnicu-dienas-2025
https://majaskafejnicas.lv/

25. un 26. jūlijā Sabiles vīna svētki
https://www.talsunovads.lv/lv/notikums/sabiles-vina-svetki-2025

26. jūlijā Sikspārņu nakts Dundagā
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/siksparnu-nakts-dundaga-aicina-gimenes-ar-berniem

30. jūlijā Valdemārpils bibliotēkā pasākums “Svešinieki Latvijas dabā”
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/informativa-pasakuma-izglitos-par-spanijas-kailgliemezi-un-invazivajam-augu-sugam

1. un 2. augustā mednieku festivāls Minhauzens” Višķos
 
8.-10. augustā Siguldā orientēšanās sacensības “Siguldas Kauss 2025 WRE Sigulda–Krimulda” (gan Pasaules Ranga sacensības (World Ranking Event), gan Latvijas Kausa posms orientēšanās sportā)
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/gaujas-senieleja-notiks-pasaules-limena-orientesanas-sacensibas
 
14. un 15. augustā pirmais skolotāju izaugsmes forums DABĀ
https://www.lvm.lv/jaunumi/7587-skolotaj-piesakies-izaugsmes-forumam-daba
 
20.-22. augustā Dārzkopības institūta organizētā starptautiski zinātniskā konference “Ilgtspējīga dārzkopība no auga līdz produktam: izaicinājumi mērenajā klimatā – 2025”
https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv/conference
 
4. septembrī “Zaļā klase” Rēzeknes novada Sarkaņkalnā
http://www.sarkankalns.lv/pasakumi/zala-klase/

12. septembrī “Meža zinības Zilajos kalnos”, Ogres Zilie kalni

15.-19. septembrī starptautiska zinātniska konference EuroDendro
 
 
30. oktobrī LMSP 10. Starptautiskā konference “Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā” LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
 
Oficiāli

https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/grozijumi-eku-buvnoteikumos-atvieglos-mazo-buvniecibas-ieceru-istenosanu
...nebūs nepieciešama nekāda būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai ciemos un lauku teritorijās (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas), nedz arī mazas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai pilsētā zemes gabalā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas).

Ekonomika

https://www.delfi.lv/193/politics/120080632/valsts-nakamgad-plano-panemt-vairak-no-kapitalsabiedribu-nopelnita
Valsts kanceleja izstrādājusi priekšlikumu, kas ļautu 2026. gada budžetā izvērtēt valsts kapitālsabiedrību dividenžu apmēra palielinājumu līdz 80% no pārskata gada peļņas līdz pat 100% no pārskata gada peļņas. Šā gada budžets paredz, ka valsts kapitālsabiedrības dividendēs maksā 70%.

https://ltrk.lv/ltrk-aptauja-uznemeju-vislabak-noverteta-publiskas-parvaldes-institucija-ar-kuru-tie-saskaras-ir-csdd-bet-vissliktak-buvvaldes/
LTRK ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.07.2025-valmieras-industrialais-parks-top-ka-sausas-ostas-prototips.a608010/
Valmieras Industriālajā parkā top 4,6 hektārus liels loģistikas laukums. Topošais laukums kalpos kā kombinēto kravu pārsūtīšanas punkts ar tiešu piekļuvi dzelzceļam...

https://www.zemeunvalsts.lv/latvijai-neder-jebkurs-citur-eiropa-derigs-problemu-risinajums
Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies daudzi noteikumi saistībā ar pārtikas ražošanu – mazāks augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu patēriņš, lielāks uzsvars uz bioloģisko saimniekošanu, arī mazāks piesārņojums, tīrāka apkārtējā vide un gaiss. 

https://www.db.lv/zinas/uznemumu-kopaina-rada-stagnaciju-522390
Ievērojami lielāks pašu kapitāls, daudz vairāk samaksāts nodokļos, bet mazāks strādājošo skaits, vienlaikus milzīgas pelņas svārstības un neto apgrozījuma kaut arī neliels, bet tomēr kritums – tāda ir uzņēmējdarbības kopaina pērn, salīdzinot ar 2023. gadu.

https://zz.lv/vai-patiesam-izvele-ir-musu-rokas-nepilnigi-tirgi-un-to-ietekme-uz-pateretaju-labklajibu-teoretisks-un-empirisks-skatijums/
Patērētāju spēks nav tikai ekonomikas teorijas jēdziens – to iespējams izmantot it īpaši mūsdienu tirgū, ja tiek apzināti mehānismi, kā ar savu uzvedību ietekmēt tirgotāju uzvedību. Piemēram, apzināta izvēle, pirkšanas paradumu pārskatīšana...

https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/24.07.2025-kas-notiks-ar-veja-energiju-latvija-16-projektiem-ar-290-turbinam-pabeigts-ivn-process-cik-liels-bus-buvniecibas-vilnis.a607566/
Šobrīd Latvijā ir uzstādītas 112 vēja turbīnas ar 137,4 MW kopējo jaudu, kas ir 3,7% no visas Latvijā uzstādītās elektrību ģenerējošās jaudas. 

https://www.tvnet.lv/8291953/brivo-arodbiedribu-savieniba-sasutusi-par-darba-deveju-konfederacijas-prezidenta-bites-izteikumiem
Darba koplīgums tieši būtu tas dokuments, ar kuru tiek panākta vienošanās par piemaksu par virsstundām. Ja darba devējs nāks pie arodbiedrības un teiks – mēs gribam būtiski palielināt algu, bet samazināt piemaksu, grūti iedomāties arodbiedrību, kura tam nepiekristu. 

Valoda

https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/120079946/justine-bondare-sprostos-deta-valoda
Līdz šim esmu domājusi par divām galējībām, proti, nekritisks un vieglprātīgs valodas lietojums un ass nosodījums, kas vērsts pret tiem, kuru valodas lietojums ne vienmēr ir “pareizs”.

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120080521/valdis-klisans-vai-kads-ir-bijis-terbata-neviens-tartu-visi
...pēc ilgstošiem darba gadiem, gan lasot vēstures avotus un literatūru, gan strādājot ar dažāda veida auditorijām, manā prātā izkristalizējusies nepieciešamība ieviest dažas pārmaiņas atsevišķu vēstures terminu sakarā. Tik dikti negribas reproducēt aplamus un kļūdainus apzīmējumus, daži no kuriem izveidoti cariskās Krievijas laikos.

Medības

https://www.tvnet.lv/8292377/krauze-nevaram-dzivot-iluzijas-par-miliem-lacisiem-bistamus-dzivniekus-apdzivotas-vietas-jalauj-medit
Lai gan lācis ir aizsargājams dzīvnieks, ministra ieskatā, ja lācis ir ienācis cilvēka pagalmā, tas ir uzskatāms par bīstamu un to būtu jāatļauj nomedīt. 

Kustības

https://bnn.lv/vai-reiss-uz-jusu-pagastu-paliks-atd-izskata-lidz-pat-37-sabiedriska-transporta-tikla-samazinajumu-61522
Autotransporta direkcija turpina izvērtēt maršruta tīkla apmēra samazinājumu nākamajam gadam.

https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120080406/dzelzcela-staciju-modernizacija-par-desmitiem-miljonu-eiro-vilciens-vel-nav-gala-pa-celam-ari-kritiski-posmi
Līdz 2023. gada beigām bija plānots nodot ekspluatācijā visas 48 stacijas un pieturas punktus projekta 2. posma ietvaros, taču darbi krietni ievilkušies. Būvdarbu kavēšanās, sadārdzinājumi un ģeopolitiskie satricinājumi ir tikai daļa no faktoriem, kas bremzē projekta gaitu.

Meliorācija

https://lvportals.lv/norises/378680-i-dala-melioracijas-sistemu-izmantosanas-tiesibas-ieskats-regulejuma-attistiba-un-problematika-2025

https://lvportals.lv/norises/378681-ii-dala-zemes-ipasnieks-neuztur-koplietosanas-melioracijas-sistemu-zaudejumu-prasibas-secinajumi-un-priekslikumi-2025

Taupības un rijības pasākumi 2025

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/kemeru-nacionalaja-parka-buves-purvu-vestniecibu
Ēkas būvniecības izmaksas plānotas 2,1 miljons eiro.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2025-kemeru-tireli-par-46-miljoniem-eiro-cels-purvu-vestniecibu-dabas-centri-ari-citos-nacionalajos-parkos.a607824/
Par 4,6 miljoniem eiro Ķemeru Nacionālajā parkā pie Lielā Ķemeru tīreļa laipas taps jauns dabas centrs, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas centri plānoti arī citos nacionālajos parkos.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.07.2025-par-auto-novietosanu-pie-liela-kemeru-tirela-jamaksa-dargak.a607624/
Trīs eiro dienas maksas vietā būs trīs eiro stundā – ar to tagad jārēķinās, plānojot pastaigu pa Lielo Ķemeru tīreļa laipu. Tas ir visvairāk apmeklētais Dabas aizsardzības pārvaldes objekts.

Vide

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.07.2025-rosina-dabas-mikrolieguma-izveide-izmaksas-par-ekspertu-atzinumu-parlikt-uz-pieteiceju-pleciem.a607815/
Patlaban pieteikumu mikrolieguma izveidei var iesniegt arī jebkura persona un var pievienot attiecīgās sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta atzinumu, bet, ja tas nav pievienots, eksperta piesaisti nodrošina valsts.

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-paplasina-biotopu-aizsardzibu-ipasi-aizsargajamas-dabas-teritorijas-latvija
94 jau esošām nacionāli aizsargājamām teritorijām piešķirt arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju statusu, tādējādi iekļaujot tās Natura 2000 tīklā. 

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/lai-mazinatu-pludu-draudus-zemkopibas-ministrijas-nekustamie-ipasumi-sak-ogres-poldera-aizsargdambja-atjaunosanu
Būvdarbu laikā tiks atjaunota un stiprināta esošā dambja nogāze, izbūvējot monolīta dzelzsbetona stiprinājumus, veikta aizsargdambja ceļa seguma atjaunošana, aizvara akas izbūve, esošās hidrotehniskās būves daļas – bijušās sūkņu stacijas Rīgas ielā 45 – konstrukcijas apbetonēšana no Daugavas upes puses un atjaunošana.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/19.07.2025-petnieki-velas-noskaidrot-latvijai-neraksturigas-dzislkata-bekas-ietekmi-uz-vietejam-senem.a607312/
Ziemeļamerikas izcelsmes sēne – dzīslkāta beka – Eiropā pirmo reizi konstatēta salīdzinoši nesen – 2008. gadā Kuršu kāpās. Latvijā šī sēņu suga uzieta ap 2013. gadu, un tās ekoloģiskā ietekme vēl nav gana izpētīta. 

https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/18.07.2025-beitanu-pilskalna-talka-izrave-invazivo-augu-puku-sprigani.a607321/
Augs spēj izplatīties ārkārtīgi strauji – viena auga sēkla izplatās vairāku metru attālumā, un sēklu spriganei ir daudz, tādā veidā ātri vien iekarojot plašas teritorijas. 

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/19.07.2025-uzmanibas-kompass-udenainibas-virziena-recenzija-par-liepaja-2027-vides-forumu-dabas-nemiers.a607340/
Performance ilgst apmēram pusstundu. Tās laikā skatītājs nokļūst postapokaliptiskā pludmalē, kur fašisma (domāsim par šo jēdzienu jaunā, atkal aktuālā mūsdienu politisko realitāšu kontekstā) apstākļos priekšā redzamais tēls pamazām pārtop par krabi.

Dažādi

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.07.2025-vasingtona-atzime-samnera-velsa-deklaracijas-85-gadadienu.a607895/
ASV galvaspilsētā Vašingtonā svinīgi atzīmēta 85. gadadiena, kopš stājās spēkā Samnera Velsa deklarācija, ar ko ASV ilgstoši un principiāli neatzina Baltijas valstu okupāciju un piespiedu iekļaušanu Padomju Savienībā. 

https://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/62881-malpili-atzime-dzemmas-skulmes-simtgadi-ar-izstadem-sarunam-un-darza-svetkiem
Mālpils pagastā esošajai Skulmju dzimtas mājai jau apritējuši 123 gadi, un te vairākās paaudzēs ir mitinājusies Skulmju dzimta. 

https://www.lasi.lv/par-svarigo/latvija/ar-nobidi-pamanitais-apkaunojums.30591
...attieksme tomēr mainās. Bet arī tas nav neparasti, pēdējos gados to esam redzējuši daudzos jautājumos, sākot jau ar okupācijas pieminekļa nogāšanu, kas vēl neilgi pirms tam šķita neaizskarams. Pagaidām gan šķiet, ka juristu cunfte savā vairākumā nav tam gatava.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.07.2025-jelgava-nespej-sakartot-lietus-novadisanas-sistemu-iedzivotajiem-jarekinas-pludi-bus-ari-turpmak.a608023/
Pašvaldībai pašai tik daudz naudas, lai sakārtotu meliorāciju un kanalizācijas sistēmu, nav, tāpēc jau pērn vērsās pēc palīdzības pie valsts. Par saņemtajiem 2 miljoniem eiro pārbūvēti kolektori, tīrīti grāvji un veikti citi darbi, bet ar to būs par maz. 

https://www.1188.lv/zinas/gan-pasvaldiba-gan-iedzivotaji-soka-par-valdibas-lemumu-nojaukt-madonas-simtgadigo-depo/47855
Kultūrvēsturisko vērtību aizstāvji un vietējās pašvaldības pārstāvji asi kritizē Iekšlietu ministrijas ieceri nojaukt gandrīz simtgadīgo Madonas ugunsdzēsēju depo ēku, lai atbrīvotu vietu katastrofu pārvaldības centriem.

https://satori.lv/article/kur-divi-latviesi-tur-tris-partijas
Man šķiet lietderīgi nodalīt divus strīdu iemeslus. Viegli pamanīt, ka vismaz publikas aktīvākā daļa ir gatava saiet matos par diezgan margināliem jautājumiem. Tomēr lielā kliegšana diezgan ātri beidzas.

Pievienot komentāru