16.-22. septembris
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Šodien, 22. septembrī daudzviet Latvijā un Lietuvā tiks atzīmēta Baltu vienības diena, pieminot uzvaru Saules kaujā 1236. gadā
### Mežzinātnes pēcpusdiena 29. septembrī
### 29. septembrī – 1. oktobrī Ķemeru Nacionālā parka ceļotāju dienas
### 12. oktobrī starptautiska konference Vecie meži klimata politikas kontekstā: kas ir un kas nav vecs mežs?
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
Par valstiskiem jautājumiem (oficiāli)
Vides jomu pārceļot uz Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) paredzēts reorganizēt nākamā gada laikā, intervijā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja pašvaldību lietu ministre Inga Bērziņa.
Zemkopības ministrs Armands Krauze nosūtījis vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, aicinot pretrunīgi vērtētos grozījumus “Dzīvnieku aizsardzības likumā” par jaunām dzīvnieku labturības prasībām pašlaik nevirzīt tālākai apstiprināšanai un atkārtoti skatīt komisijā, uzklausot visu ieinteresēto pušu un nevalstisko organizāciju viedokļus.
No kopējās 636 ha uguns skartās platības jaunaudzes sastāda 114 ha, bet 368 ha platībā degušas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vislielākais meža ugunsgrēku skaits, līdzīgi kā iepriekšējos gados, reģistrēts Rīgas reģionālās virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā. Tur dzēsti 290 meža ugunsgrēki, kas ir gandrīz puse no kopējā meža ugunsgrēku skaita valstī; tajos izdeguši 495 ha meža zemes.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un pasaulē vadošais bērza saplākšņa produktu ražotājs un piegādātājs ”Latvijas Finieris” pilnveido sadarbību, lai kopā stiprinātu sabiedrības un tautsaimniecības gatavību globālām pārmaiņām.
Noteikumu projekts ir izstrādāts kā grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Ar Noteikumu projektu tiek plānots noteikt 75 jaunas dabas liegumu un paplašina 6 esošās dabas liegumu teritorijas. Kā tas norādīts Noteikumu projekta anotācijā, Noteikumu projekts izstrādāts, lai vismaz daļēji novērstu Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpumu procedūru Nr. 2019/2304 pret Latviju par Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi.
Iepazinušies ar Ministru kabineta (23-TA-621) Noteikumiem par dabas liegumiem, izsakām sekojošus iebildumus un iebilstam projekta tālākai virzībai.
Jau sesto reizi a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) pasniedz atzinības balvas kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novērtējot sadarbības partneru darba sasniegumu un izsakot pateicību par ieguldīto darbu un sasniegtajiem rezultātiem. Arī šogad apbalvoti pakalpojumu sniedzēji četrās izvirzītajās kategorijās, pasniedzot īpaši šim gadījumam gatavotas balvas.
Granulu ražotājs par notikumiem tirgū pērn: draudi aizēno prieku par miljonu peļņu...
Par zinātni un izglītību
Lauksaimniecības augstākā izglītība atzīmē 160 gadu jubileju un aicina atkal satikties Jelgavā absolventu salidojumā
Par medībām
Eiropas Parlaments par mata tiesu atbalstīja Dabas aizsardzības likumu, par kuru diskutēts jau sen. Šis bija politiski piesātināts lēmums, jo tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienlaikus darbojās arī ļoti spēcīgs lauksaimnieku, zemju īpašnieku un mežsaimnieku lobijs.
Valsts meža dienests saņēmis vairākus ziņojumus par vilku uzbrukumiem suņiem. Dienesta Medību daļas speciālisti aicina ziņot par netipisku vilku uzvedību mednieku kolektīviem.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no iespējama vilku uzbrukuma Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti iesaka:
Ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojot, informēt tuvāko mednieku kolektīvu.
Par valstiskiem jautājumiem (dažādi)
Raidījuma viešņa Latvijas politiskos un sabiedriskos procesus kā politikas pētniece un profesore ir komentējusi jau kopš valsts neatkarības atgūšanas. Publiski viņa Latvijas medijos ir redzama un dzirdama salīdzinoši reti, bet tad, kad runā, katrs vārds un doma ir tā vērta, lai to piefiksētu un par to aizdomātos. Viņa runā tiešu un skaidru valodu. Latvijas politiku, politiķus un norises vērtē, ņemot vērā arī savu pasaules skatu un izglītību, kurai pamati likti Savienotajās Valstīs un vēlāk akadēmiskā dzīve vadīta arī Šveicē. Viņas redzējuma plašums ir tikpat mērogos liels kā pašas senču saknes Latvijā no Liepājas līdz Jaungulbenei, pirmskara Abrenes apriņķī.
Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, būtiski mainīs uzņēmējdarbības pamatus un ietekmēs ikvienu uzņēmumu, kurš vēlēsies darboties lielu kompāniju piegāžu ķēdēs.
Ja runājam par godīgumu, tad tiešuma kategorijā nepārspēts bija Vilis Krištopans (LPV). “Vides organizācijas. A kas vispār ir vides organizācijas? Kas viņas finansē? Vēl absolūtāks finansējums kā Sorosam. Viņas kaut ko ražo, viņas kaut ko eksportē? Viņas saņem no ārvalstīm finansējumu, lai traucētu dzīvot normālai ekonomikai.” Politiķiem bieži pārmet izvairīgumu. Nu, tik neslēpta nepatika, kādu pauda Krištopans, ir zināmā mērā pat atsvaidzinoša, jo vairs nav jautājumu.
Tātad – kāds pieņēma lēmumu, ka tieši šāda procesuālā darbība ir izšķiroša. Kas interesanti – šim “kādam” par to nekas nebūs, ja beigās izrādīsies, ka pierādījumu trūkuma dēļ vai citādi, vaina par iespējamo nodarījumu netiks pierādīta. Un Baiks varēs kliegt kaut vai no Valmieras teātra skatuves vai Daliņa stadiona tribīnēm – es neesmu vainīgs! – bet pašu simbolisko aizturēšanas faktu, un līdz ar to arī aizdomas, tas nekad vairs neatcels. Nekad.
Par atgriešanos
Dienvidkurzemes uzņēmums SIA “Otaņķu dzirnavnieks”, kas pazīstams ar zīmolu OtankiMill.eu, Latvijā atdzīvina un attīsta cukurbiešu audzēšanas nozari.
Par vidi un ar to saistīto
“Kopīgi vērosim mazā ērgļa gredzenošanas darbu norisi: ligzdu meklēšanu, kāpšanu kokā un gredzenu likšanu. Ērgļu gredzenošana palīdz noskaidrot putnu dzīves ilgumu, migrāciju ceļus, ziemošanas vietas, kā arī ligzdošanas teritorijas lielumu un ligzdojošo ērgļu izcelsmi,” stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
...nepieciešamie remontdarbi Rāznas Nacionālā parka Lielā Liepukalna skatu tornī ir paveikti. Un jau šobrīd dabas draugiem atkal ir iespēja baudīt ainavas, kas paveras no Latgales augstākā kalna.
Lai baudītu rudenīgo dabas skaistumu, SIA “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus uz tikko atjaunoto, uzlaboto un paplašināto Cenas tīreļa purva laipu un tās apkārtni uzņēmuma Tīreļu mežniecībā, Babītes pagastā, Mārupes novadā.
Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.
Robeža mums jāsargā ne vien no nelegālajiem imigrantiem, kas mēģina iekļūt Latvijā no citām valstīm, bet arī no maziem un daudz grūtāk pamanāmiem svešzemju kaitīgajiem organismiem, ko varam ievest gan ar eksotiskiem augiem, gan ar koksnes iepakojamo materiālu, to nemaz neapzinoties. Arī augu aizsardzības līdzekļi nereti tiek piegādāti uz koka paletēm.
Kas liek putniem vākties baros, skudrām strādāt sinhroni un sikspārņiem pārvietoties tā, it kā tos vadītu kāds spēks no malas? Vai šīs uzvedības pamatā varam likt kolektīvo saprātu?
Cēsīs uzradies putnu šāvējs, kurš ievainojis un nogalinājis putnus. Vietējā veterinārārste atzina, ka viņai pēdējā laikā nācies glābt ne tikai putnus, bet arī sašautus mājdzīvniekus. Policijai vardarbīgo cilvēku atrast nav izdevies, un tagad lieta nodota Valsts meža dienestam.
2015. gadā tuneli bija plānots būvēt zem Uzvaras parka, bet cilvēki, 9. maijā savācot parakstus pie Uzvaras pieminekļa, panāca, ka tur to nebūvēs. Varbūt tagad, kad Uzvaras pieminekļa vairs nav, ir īstais laiks atkal atgriezties pie domas par tuneļa būvi tur, nevis vēsturiskajā Torņakalna teritorijā, kur atrodas 150-200 gadus sena apbūve, sprieda V. Gavars. Šis tunelis izietu pie Liepājas ielas netālu no Stradiņiem.
Par sabiedrisko transportu
Brauciens sabiedriskajā transportā tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem pārvietošanās veidiem, ja likumu ievēro gan pārvadātājs, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu transportlīdzekli, ko vada profesionāls šoferis, gan arī paši pasažieri.
Par daudz ko interesantu
lvportals.lv · 354825 ir labveligs bridis taisniguma atjaunosanai 2023
Valdība 29. augustā apstiprināja vēsturnieku, Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes locekli Gati Krūmiņu okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisija priekšsēdētāja amatā un aktualizēja komisijas sastāvu. Komisija turpinās tai uzticēto darbu pie zaudējumu kompensācijas prasības sagatavošanas.
Komisija tika izveidota saskaņā ar Saeimas 2005. gada 12. maija deklarāciju “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”, ar kuru Latvijas Republikas parlaments “aicina Krievijas Federāciju atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un pildīt savu pienākumu – saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus”.
Galvenie argumenti tirdzniecības darba laika ierobežojumiem ir virzīti, lai, pirmkārt, radītu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, iespēju tirdzniecības sfērā nodarbinātajiem un iedzīvotājiem kopumā vairāk pavadīt laiku ar ģimeni, veicināt cilvēka personības daudzpusīgu attīstību. Otra nozīmīga joma, uz ko ir virzīti lielveikalu darba laika ierobežojumi – izmaiņas ekonomikā, kas palīdzētu atsperties vietējai ekonomikai jeb veicinātu mazo vietējās pārtikas ražotāju un tirgotāju darbību.
Piecu gadu pastāvēšanas laikā uzņēmuma attīstību ir veicinājusi dalība dažādos projektos. Rasa Botanicals ideja sākās ar Preiļu rajona partnerības Leader projekta atbalstu ražotnes iekārtu iegādei.
“Bija jautājums saimniekam, vai viņam nebūtu nekas pretī, ja mēs šo bunkuru nodotu muzejam. Kā atbildēja saimnieks, – dariet visu, ko vēlaties, tā, lai viņam lauks būtu tīrs, lai viņam galva nesāpētu par to, vai neiekritīs traktors kādreiz kaut kur,” pastāstīja aculiecinieks Lauris Jurēvics.
Septembra pirmajā pusē aizvadītajās Eiropas Kultūras mantojuma dienās interesenti varēja apmeklēt arī jaunatklāto Ļūbasta pilskalnu, kas atrodas daļēji uz a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošās zemes Līksnas pagastā, Augšdaugavas novadā.
Aktuālais karikatūrās
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |









