Iestājoties pavasarim un labvēlīgiem laika apstākļiem, visā Latvijas teritorijā a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veic meža stādīšanas un sēšanas darbus. Kopumā šogad mežu plānots atjaunot un ieaudzēt 18,3 tūkstošos hektāru.

No kopējās darbu platības 0,7 tūkstoši hektāru tiks atjaunoti sējot, 1,3 tūkstoši hektāru – mašinizēti stādot, 11,4 tūkstoši hektāru – stādot ar rokas darba rīkiem, bet ap 4,9 tūkstošiem hektāru tiks atstāti atjaunoties dabiski.

...pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas.

 

Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka 2022. gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

 

 

Igaunijas topošās valdību veidojošo politisko spēku koalīcijas paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa standarta likmes palielināšanu no pašreizējiem 20% līdz 22% var atbalsoties Latvijā gan ar ziemeļu kaimiņvalstu pircēju pieplūdumu, gan ar vēlmi šī nodokļa likmi paaugstināt arī šeit, jo īpaši, ja valsts makā naudas trūkst sabiedrībai svarīgiem pakalpojumiem.

 

 

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) – jeb ~31% no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8% palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. 

 

 

 

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus atbalsta piešķiršanai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), nosakot atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību par platību vai dzīvnieku jeb agrovides pasākumiem. Noteikumos minēto pasākumu finansējumam paredzēti 293 miljoni eiro jeb 36% no lauku attīstībai kopējā pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā.

 

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta biškopībai piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību, nosakot biškopībai pieejamos atbalsta veidus un atbalsta administrēšanas kārtību atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānā 2023.–2027. gadam paredzētajam.

 

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

 

Satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni 3 mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. Raža jau aug vismaz pus gadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti – ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Tas ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus.

 

 

Diskusijā ministri pārrunās Eiropas Zaļā kursa aktivitāšu īstenošanas virzību un veicinošos stimulus ES izaugsmes stratēģijas ieciešanai, kas ir pamats, uz kura ES dalībvalstis pārveidos pastāvošo lineārās ekonomikas modeli par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. 

 

No 2021. gada līdz 2023. gada aprīlim projektā LIFE FOR SPECIES (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne) īstenota zīdītāju sugu stāvokļa izvērtēšana un sugu izzušanas riska līmeņa noteikšana. Izvērtēšanas pamatā izmantota Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izstrādātā metodika un kritēriji.

 

Marta beigās “Rīgas mežu” Rīgas mežniecības darbinieki, pēc meža kārtējās apsekošanas pie Varkaļu kanāla, konstatēja, ka tur notiek nelikumīgas darbības. Proti, bija “svaigi” pārrakts meža ceļš, rakumi atklājās arī mežā – aptuveni pus kilometra garumā, tajos bija pusizraktu kabeļu atliekas, arī rakumu apkārtnē bija bojāta zemsedze, koku saknes un aizsargjosla.

 

Kā ReTV norāda Agnis Šmits, koka ārstēšana praktiski neesot iespējama, bet kāpuru klātbūtne koku nenogalina uzreiz, tāpēc mežā tas netiktu nozāģēts,bet publiskās vietās svarīgāka ir drošība, “Mēs redzam, tie koki paliek aizvien caurumaināk, trupē, nevaram zināt, kurā brīdī tie gāzīsies. Varbūt mazākā vēja plūsma izšķiroša, varbūt tas stumbrs vēl ilgāk stāv, bet zari... Zemajos zaros jau ejas ir aizgājušas.”

 

 

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi informāciju, ka Bolderājā, netālu no Buļļupes manīts brūnais lācis. 

Pēc pārvietošanās virziena, izskatās, ka tas devies tālāk uz Ķemeru Nacionālā parka pusi. Precīzu lāča maršrutu varētu zināt vien tad, ja tas būtu aprīkots ar GPS raidītāju, taču līdz šim Latvijā nav bijis dots tāds uzdevums. Lāči spēj pārvarēt ļoti lielus attālumus īsā laikā, turklāt pārvarot arī, piemēram, upes.

 

 

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) – iniciatīvas “Ģimenei draudzīga darbavieta” sadarbības partneris un patrons – 19. aprīlī piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotajā konferencē “Veidosim ģimenei draudzīgu sabiedrību kopā!”, kuras laikā uzņēmumam tika pasniegta pateicības balva jaunā kategorijā “Goda darba devējs”.

 

Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” šogad uzsācis Kalnciema sporta laukuma atjaunošanu aiz topošā Kūdras nama Jelgavas ielā 22. Degradētās teritorijas sakārtošana sniegs Kalnciema iedzīvotājiem vitāli nepieciešamu sporta aktivitāšu objektu – “Laflora” stadionu.

 

Tāpēc varbūt izskatās tā, kā tas izskatās, bet es pašaizsardzības nolūkos – gan savas, gan ģimenes pašaizsardzības nolūkos – eju tādu ceļu, kādu es eju. Es arī esmu gatavs ar ikvienu sarunāties un skaidrot, kāpēc tas notiek. Bet es neesmu gatavs, ka man pasaka vienkārši, ka man ir jārīkojas tā tāpēc, ka tā ir uzrakstīts. Tā ir biorobotu saruna, tā nav cilvēku saruna