Par nozares jautājumiem
Valsts meža dienests atgādina – meža īpašniekiem, kuri 2022. gadā savā mežā veikuši saimniecisko darbību, līdz 1. februārim dienestā jāiesniedz pārskats.
Saskaņā ar Meža likuma 29. panta otro daļu meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību. Pārskatu par koku ciršanu, jaunaudžu kopšanu, meža atjaunošanu vai meža ieaudzēšanu var iesniegt gan elektroniski, gan papīra formātā.
Latvijas Finiera saknes meklējamas diezgan senā saimnieciskās darbības vēsturē – kā pirmo atskaites punktu mēs liekam 1873. gadu. Šajā laikā veidojusies gara vērtību ķēde ar daudz iesaistītiem cilvēkiem vairākās paaudzēs. Atskatoties uz pēdējiem 30 gadiem kopš akciju sabiedrības dibināšanas, redzam, ka Latvijas Finiera sazarotā ekosistēma savā būtībā ir bijusi kā attīstības platforma ne tikai uzņēmuma kolektīvam, bet arī daudziem iesaistītajiem procesiem un sadarbības partneriem.
...atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.
Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām...
Mizgrauzis!!!!
Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.
Raidījums 4. studija saņēmis vēstuli no skatītāja Gundara: “Lai privātais meža īpašnieks varētu nocirst savā mežā malku, ir jāizņem ciršanas apliecinājums jeb atļauja. Jau 20 gadus šis pakalpojums maksāja 4 eiro, bet šogad tas palielināts uz 70 eiro, kas ir apmēram 1700% sadārdzinājums! Te pat Latvenergo un Sadales tīkla izcenojumi vienkārši nobāl. Izbrīnīja jaunie MK noteikumi par ļoti augsto maksu par šo pakalpojumu. Ja pagājušajā gadā es vēlējos nocirst kādu, nedaudz lielāku par hektāru, cirsmiņu, izņemot šo apliecinājumu bija jāmaksā četrus eiro, bet šogad tas ir 70 eiro. Tāds kāpums – 17 reizes!”
Pagājušajā gadā liela interese bijusi par meža izziņas digitālo spēli 8.–9. klašu skolēniem “Mežotājs”, kuras sacensībās pērn startējuši 722 skolēni no 189 klasēm. Savukārt Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā atklāts jauns skolas mežs, kurā vairāk simti bērni tagad katru mēnesi izzinās meža daudzveidību.
Pauļa Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs tika piešķirta Dārzkopības institūta vadošajai pētniecei, Dr.biol. Lailai Ikasei par izciliem panākumiem ābeļu selekcijā Latvijā.
“Baloži” sasniedza nospraustos mērķus frēzkūdras ieguves jomā, kā arī no jauna izraktās gabalkūdras jomā. Pagājušajā finanšu gadā iegūta frēzkūdra 114 000 kubikmetru apmērā, bet grieztā gabalkūdra no jauna iegūta 66 000 kubikmetru apmērā.
Par ekonomiku
2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024. gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.
Valstij būtu lietderīgi veikt dažādu politiku un budžeta izdevumu auditu, lai atteiktos no nelietderīgiem vai neefektīviem pasākumiem.
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.
Latvija ir izvirzījusi mērķi būt par Baltijas ekonomikas centru, kuru par savu mājvietu izvēlas arvien vairāk uzņēmumu un kas ļauj veiksmīgi attīstīties pašu uzņēmumiem. Un atslēga tam ir nodokļu reforma. Īpaši uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir būtiski daudz mērķtiecīgāk un ātrākos tempos turpināt mazināt darbaspēka nodokļus.
Par nozares pretiniekiem
Līdz brīdim, kad Aigu Grasmani uzaicināja būt zemkopības ministra padomniecei, šis raksts, šķiet, nevienu nesatrauca...
Par vides lietām
Pērn dabas aizsardzība Latvijā svinēja 110. gadadienu. Šai jomai pamati likti 1912. gada jūnijā, kad Moricsalai tika piešķirts pirmais īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Daudzas nozīmīgas dabas vērtības Latvijā saglabājušās, pateicoties dabas aizsardzības prakses ieviešanai, tostarp izveidotajām 658 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām ~18% platībā no valsts teritorijas, kur sastopamās dabas vērtības ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Zivju bojāeja dabiskajos ūdeņos ir novērota arī agrāk gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Lai labāk izprastu pērnā gada situāciju un novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē, ir svarīgi iegūt aktuālo informāciju par Rāznas ezera ekoloģisko kvalitāti biežāk nekā šobrīd [reizi divos gados], tādēļ esam vērsušies Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) ar lūgumu nodrošināt Rāznas ezera ūdens kvalitātes monitoringu katru gadu un paraugu ievākšanu veikt reizi trijos mēnešos.
“Zaļā brīvība” uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai katru pieejamo eiro investētu vietējā atjaunīgajā enerģijā – gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā. Jau pašlaik Latvijā ir pieejami daudzveidīgi tehnoloģiskie risinājumi, lai šādi saražotu enerģiju arī uzkrātu un balansētu. Tikko publicētā pētījumā, ko izstrādājuši programmas “Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā” eksperti, secināts – ir liela iespējamība, ka līdz 2030.gadam dabasgāzes patēriņš būs uz pusi mazāks, salīdzinot ar 2021.gada patēriņu. Eksperti prognozē, ka līdz ar zaļā ūdeņraža attīstību dabasgāzes patēriņa samazināšanās iespējama pat vēl lielākā apmērā.
Par 2022. gada sasniegumiem zinātnē
Par plūdiem. Dažādi
Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.
Diez ko pirms plūdiem Jēkabpilī darījusi lielā hidroloģijas un aizsargdambju būvniecības speciālistu armija, kura tagad sociālajos tīklos naski izglīto sabiedrību gan par stihijas cēloņiem, gan iesaka dažādus ūdeņu savaldīšanas variantus?
Viņa skaidroja, ka arī agrāk ziemās ir bijuši atkušņi, arī 60.–70. gados, taču ne tik intensīvi atkušņi, lai arī lielajās upēs ledus uzlūztu jau ziemā. Krūmiņa apliecināja, ka vižņi ziemas vidū ir aizvien biežāka parādība.
Eksperte arī sacīja, ka šis ir viens reāls piemērs klimata pārmaiņām: “Tās, kas jau ir notikušas, un tās ir reālas sekas, ko mēs šobrīd izbaudām. Tas ir ļoti spilgts piemērs.”
Nekas neliecināja par to, ka janvāra vidū būtu gaidāmi katastrofāli plūdi, kuros ūdens līmenis cieši pietuvosies tam, kādu Daugava pie Jēkabpils sasniedza katastrofālajos palos 1981. gada 31. martā.
Aktuālas karikatūras