Nozare
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-saimnieciskajai-darbibai-meza-ir-jabut-atbilstosai-gan-klimatiskajiem-izaicinajumiem-gan-ekonomiskajam-vajadzibam
Pasākuma galvenais diskusiju temats – kā meža nozares darbā savienot klimatiskos izaicinājumus un ekonomisko izaugsmi. Eksperti uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ietver ne tikai dabas aizsardzību, bet arī mežsaimniecības pielāgošanu jauniem izaicinājumiem, piemēram, arvien biežākām vētrām un lielākai kaitēkļu izplatībai.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.09.2025-ka-jaattistas-latvijas-mezu-nozarei-sak-ilgi-gaidito-vadliniju-publisko-apspriesanu.a615486/
Latvijā mežs aizņem 3,45 miljonus hektāru, kas ir ap 53% no Latvijas teritorijas. ZM sagatavoto pamatnostādņu mērķis ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus turpmākajiem 25 gadiem.
https://www.youtube.com/watch?v=eixhX2bZzCE
Zemkopības ministrijas rosinājums samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu radījis viedokļu vētru, izraisot ķīviņus pat valdībā. “tv3.lv” podkāstā “Piķis un ģēvelis!” komentēja “Latvijas finiera” padomes priekšsēdētājs, Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.
https://nra.lv/neatkariga/izpete/502211-ka-mizgrauzis-un-klimata-parmainas-ietekme-latvijas-mezus.htm
Tā kā Latvijā visizplatītākos egļu mežus arvien vairāk pārņem astoņzobu mizgrauzis un citi kaitēkļi, Zemkopības ministrija aicina samazināt egļu zāģēšanas vecumu no 81 līdz 51 gadam, jo arvien lielāks egļu skaits nemaz nenodzīvo līdz tādam vecumam.
https://www.db.lv/zinas/koka-mebelu-eksports-septinos-menesos-palielinajies-par-57-523197
Latvija 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos koka mēbeles eksportēja 108,219 miljonu eiro vērtībā, bet importēja 50,21 miljona eiro vērtībā.
https://www.apollo.lv/8328525/briviba-ar-atbildibu-ko-latvija-var-macities-no-zviedrijas-mezsaimniecibas-pieredzes
Zviedrija jau ilgstoši tiek uzskatīta par vienu no vadošajiem piemēriem mežsaimniecībā, no kura citiem vērts mācīties un pārņemt labās prakses.
https://lasi.lv/latvija-pasaule/viedoklis/zzs-un-progresivie-saasinajusi-stridu-par-cirsanas-vecuma-samazinasanu-mezos.32679
...kādreizējais Ļeņingradas Mežtehnikas akadēmijas absolvents esmu vairākkārt vērsies pie eksprezidenta Egila Levita, premjeres Evikas Siliņas, rakstījis zemkopības ministram par šī institūta darba efektivitātes palielināšanu.
https://www.tvnet.lv/8324299/latvija-klust-par-pirmo-valsti-regiona-kur-fsc-sertifikacijas-ietvaros-oficiali-apstiprinats-ekosistemas-pakalpojums
Tikšanās mērķis bija apspriest un izstrādāt stratēģiju aktuālu problēmu risināšanai, tostarp koksnes “pelēkā” tirgus regulēšanu, kā arī ES Atmežošanas regulas ieviešanu un Atjaunojamās enerģijas direktīvas izpildi.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.09.2025-kokapstrades-uznemuma-troksnis-suntazos-trauce-iedzivotajus-institucijas-nespej-palidzet.a614723/
...blakus viņam piederošajam īpašumam kokapstrādes uzņēmums iegādājās zemi, izbūvēja asfaltētu placi, kurā mizo baļķus, krauj tos grēdās un eksportē. Baļķu mizošanas iekārta, kā arī koku kraušana rada papildu troksni un vibrāciju.
https://www.tvnet.lv/8328171/noskaties-neka-personiga-kokrupnieki-nav-apmierinati-ar-ievas-smites-virzisanu-konkurences-padomes-vaditaja-amatam
Konkurences padomē patlaban notiekot nopietnas pārmaiņas. Piemēram, pārtikas uzraudzībā, kur bija divi cilvēki, kas uzraudzīja šos procesu, šobrīd ir esot 15. Un ekonomikas ministrs uzskata, ka mēs tuvākajā laikā redzēsim šo darbību rezultātus.
https://vs.lv/raksts/ekonomika/2025/09/22/aicina-neizmantotas-zemes-baltija-izmantot-verienigai-apmezosanai
Baltijā, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, ir neizmantotas zemes, kuras vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai.
https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/meza-uzraudzibas-padome-jebkuras-krasas-parmainas-meza-noved-pie-sliktam-sekam/
FSC Eiropas valstu pārstāvji reizi gadā tiekas dažādās valstīs, gan lai vairāk uzzinātu par šīm valstīm, gan pārrunātu aktuālos jautājumus, gan saliedētu komandu, kā arī lai novērtētu meža apsaimniekošanu un plānotu nākamā gada pasākumus. Kāpēc šogad Latvija? Katru gadu valstis piesakās, un tad par tām tiek balsots.
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
30. oktobrī LMSP 10. Starptautiskā konference “Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā” LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
https://www.zemeunvalsts.lv/lmsp-10-starptautiska-konference-ilgtspeja-un-resursi-zemes
https://konferences.db.lv/conferences/lmsp-konference/
https://www.zemeunvalsts.lv/kudras-dienas-2025-pasakumu-programma
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/iespeja-pieteikties-e-macibu-kursam-klimata-parmainu-mazinasana-un-pielagosanas-tam
Baložu kūdras bānīša ekskursijas 2025. gadā
https://www.bdklubs.lv/lv/ekskursijas
Ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?” Līgatnes dabas takās
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja
No 21. jūnija Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā “Botania” Salaspilī pastāvīgi skatāma AS “Latvijas Finieris” un sadarbības partneru veidotā izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam”
https://www.finieris.com/lv/izstade-no-berza-seklas-lidz-betulinam-turpmak-bus-skatama-latvijas-nacionala-botaniska-darza-vides-izglitibas-centra-botania/
Oficiāli
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-komisija-pieskir-42-miljonu-eiro-es-arkartas-atbalstu-latvijas-lauksaimniekiem-si-gada-nelabveligo-laikapstaklu-radito-postijumu-noversanai
26. septembrī, pamatojoties zemkopības ministra Armanda Krauzes vairākkārtēju operatīvu vēršanos pie ES amatpersonām un Zemkopības ministrijas sniegto detalizēto informāciju Eiropas Komisijai (EK) par šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītajiem plašajiem postījumiem Latvijas lauksaimniecībai, EK ir nolēmusi piešķirt Latvijas lauksaimniekiem 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalstu.
Tiesībpratība
https://www.lv.lv/lv/aktualitates/tiesibpratibas-merijums-2025-iedzivotaji-visuma-labi-informeti-par-savam-tiesibam-tacu-valsts-sniegtajai-informacijai-jabut-vieglaka-valoda
Pētījumā “Latvijas iedzīvotāju Tiesībpratības mērījums 2025” noskaidrots, ka iedzīvotāju tiesībpratības pašvērtējumu galvenokārt ietekmē izglītības un ienākumu līmenis, praktiskā pieredze juridisku jautājumu kārtošanā, kā arī informācijas avotu izvēle.
Ekonomika
https://jauns.lv/raksts/zinas/674748-neapguti-39-miljardi-no-eiropas-savienibas-fondiem-zile-bridina-par-smagam-sekam-nakamajai-valdibai
Savukārt no Kohēzijas fonda, pēc politiķa aprēķiniem, nav kontraktēti aptuveni 3,9 miljardi eiro.
https://www.db.lv/zinas/paraksta-memorandu-par-artilerijas-municijas-razotnes-izveidi-latvija-523280
Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro.
https://lvportals.lv/dienaskartiba/380667-valdibas-socialos-partnerus-neapmierina-valsts-publisko-izdevumu-samazinasanas-plans-un-sociala-dialoga-kvalitate-2025
Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam.
Energoefektivitāte
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/konkursa-energoefektivaka-eka-latvija-2025-laureati-no-rigas-un-marupes-balvu-klimata-draugs-sanem-salaspils-pirmsskolas-izglitibas-iestade
Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025”, kuru jau 15 gadus organizē Ekonomikas ministrija kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību.
https://www.db.lv/zinas/asns-ingredient-par-energijas-partneri-rupnicai-izvelas-adven-523256
Lai atbalstītu rūpnīcas darbību, Adven uz vietas būvē atjaunojamā tvaika ražotni, kas katru gadu piegādās vairāk nekā 130 GWh tvaika, ko darbinās vietējais atjaunojamais kurināmais.
Vide
https://www.lvm.lv/jaunumi/7741-iepazistina-ar-planotajiem-lunkicu-purva-atjaunosanas-darbiem
Lunkiču purvā, kas atrodas dabas liegumā “Paņemūnes meži”, Bauskas novadā, LVM veiks dažādus darbus hidroloģiskā režīma atjaunošanai un biotopu struktūras dažādošanai...
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2025-vides-tiesibas-un-valsts-aizsardziba-ka-militaras-macibas-ietekme-dabu.a614894/
Šobrīd postījumu īstos apmērus ir grūti izvērtēt, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2024. gadā Ukrainā izdega aptuveni viens miljons hektāru platības. Šajā pašā periodā Eiropā savvaļas ugunsgrēkos izdega divas reizes mazāka platība.
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/par-dizkoku-iznicinasanu-piespriez-bargus-sodus
...pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas pilnvaras, izsniedzot tiem nelikumīgas ciršanas atļaujas. Šāda nesaskaņota rīcība ir pretlikumīga, par ko iestājas kriminālatbildība.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/22.09.2025-kas-ir-ekologiska-peda-un-kas-ir-latvijas-bagatiba-saruna-ar-sveiciesu-ilgtspejas-ekspertu-vakernagelu.a615301/
Tātad ir attiecība starp to, ko daba var nodrošināt, un to, kā mēs varam dzīvot. Tā nu mēs attīstījām (un tā bija daļa no manas doktora disertācijas) ideju par resursu uzskaiti – līdzīgi tam, kā notiek naudas uzskaite.
Alejas
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/23.09.2025-ikvienu-aicina-klut-par-aleju-detektivu-veido-datu-bazi-par-kurzemes-alejam.a615373/
Padures muižas alejas jau nonākušas aleju detektīva redzeslokā. Tas nozīmē, ka aleja ir pieteikta kampaņai. Latvijas Radio kopā ar padurnieci un grāmatas “Padures mozaīka – vēsture uz paša ādas” autori Alisi Volansku apbrīnoja milzu liepas, kas tur augušas jau vairākus gadsimtus. Viņai bija gana daudz ko stāstīt gan par pašu aleju, gan Paduri.
Kompensācijas
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-pieskirs-kompensacijas-par-ipasi-aizsargajamo-nemedijamo-sugu-dzivnieku-raditajiem-postijumiem
Noteikumu projekts paredz kompensāciju izmaksu, tajā skaitā par 2025. gadā nodarītajiem būtiskiem postījumiem lauksaimniecības un akvakultūras nozarēs. Visbiežāk postījumus nodara zosis lauku pupu un ziemas kviešu sējumiem, lāči bišu dravās, savukārt jūras kraukļi rada zaudējumus akvakultūras nozarei.
Saimniekošana
https://lasi.lv/saimnieks-uznemejs/lauksaimnieciba/gatis-ozols-daba-nemaca-dzivot-pec-noteikumiem.31990
Aizvadīto trīs gadu posms saimniecībā bija ļoti labs. Izveidoju un darbībā pārbaudīju ilgtspējīgu sistēmu, sapratu likumsakarības, kļuvu gudrāks. Šis laiks bija ļoti labs pārbaudījums manas darbības modelim.
Medības
https://www.medibam.lv/mednieki-pret-nemedniekiem-kas-patiesiba-slepjas-aiz-si-ideju-konflikta-mes-mednieki-3
...runājam ar Jensu Ulriku Hogu, Kopienas Mednieku balss (Hunters’ Voice Community) vadītāju no Dānijas. Mēs iedziļināmies mednieku tēlā, mednieku interešu aizstāvības nozīmē un vēršam uzmanību uz to kā efektīvi komunicēt gan ar plašāku sabiedrību, gan antimednieciski noskaņotajām grupām.
Īpašumi
https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2025-09-19/latvijas-biozinatnu-un-tehnologiju-universitate-izsola-piecus-ipasumus
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte izsola piecus īpašumus.
Dažādi
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.09.2025-pec-jauna-liepajas-cietuma-atversanas-slegs-ari-jelgavas-cietumu-un-dalu-daugavgrivas-cietuma-precizets.a615323/
Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps sešas dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetru platībā, kopējā telpu plānotā platība aptuveni 37 400 kvadrātmetri.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2025-sapigs-lemums-balvu-novada-plano-slegt-tris-pustuksas-vidusskolas.a615702/
Rekovas vidusskola ir viena no trīs lauku vidusskolām, ko Balvu novadā iecerēts slēgt. Proti, atteikties no vidējās izglītības posma. Šogad tajā mācās 25 skolēni. Attiecīgi 10., 11. un 12. klasē: 10, 8 un 7.
https://www.tvnet.lv/8329791/valsts-medijs-sabiedriskais-medijs-kada-atskiriba-skaidro-latvijas-mediju-etikas-padome
Ētikas padome izskatījusi sūdzību par frāzes “valsts medijs” attiecināšanu uz Latvijas Televīziju laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” viedokļrakstā “Prokrieviski sarkans porolona kubs”.
Aktuālais karikatūrās
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/invazivas-privatkolekcijas-14341632
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-romans-vitkovskis-zinatni-sarta.32766
