13.-19. maijs
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: signforhunting.com
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
2023. gada 30. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00, Ogres Tehnikums sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunktu rīko semināru profesionālās vidējās izglītības programmu Interjera dizains un Vides dizains pedagogiem “Ilgtspējīgi risinājumi arhitektūras un interjera projektos un Jaunais Eiropas Bauhaus”
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š.g. 22. jūnijam
em.gov.lv · aicinam pieteikties 2023 gada konkursam eiropas uznemejdarbi…
em.gov.lv · aicinam pieteikties 2023 gada konkursam eiropas uznemejdarbi…
No VMD
Valsts meža dienests, administrējot koksnes resursu ieguvi mežā, 2023. gada pirmajos četros mēnešos izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai 29 766 cirsmās.
2023. gada četros mēnešos Valsts meža dienests ir izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai 29 766 cirsmās, to kopējā platība ir 39 994 hektāri un likvīdā krāja ir 4 357 054 m3. Tai skaitā cirtes pēc dienesta sanitārā atzinuma sastādīja 1107 cirsmas ar kopējo platību 1182 hektāri un krāju 224 361 m3.
Valsts meža dienests Oficiālās statistikas portālā publicējis statistikas datus par mežsaimniecisko darbību 2022. gadā, tostarp pārskatus par meža ieaudzēšanu un atjaunošanu, saražoto meža reproduktīvo materiālu, koku ciršanu, meža bojājumiem un meža ugunsgrēkiem. Tāpat Valsts meža dienests apkopojis informāciju par koku ciršanu 2023. gada pirmajos četros mēnešos, kas publicēta dienesta mājas lapā.
Par atbalstu Ukrainai
Tā kā Rendas pagasta iedzīvotāji ļoti aktīvi dažādos veidos atbalsta Ukrainu, pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Kuzmina vispirms aicināja uz labdarības tikšanos Rendas Kultūras namā ar Latvijas meža nozares pārstāvjiem Edvīnu Zakovicu un Māri Liopu, kas atbalsta Ukrainas meža nozares kolēģus cīņā pret agresoru, vēlāk tikšanās dalībniekus pacienājot ar pašas vārīto boršču.
Edvīns Zakovics un Māris Liopa stāstīja par atbalsta organizēšanu un plānošanu, kas, vien šķietami izskatās vienkārša lieta; tā ir pietiekami sarežģīta, jo – karš ir karš, tuvu karadarbības zonai jebkurš palīdzētgribētājs nenonāk, palīdzība tiek organizēta tā, lai saņēmēji dabūtu tieši viņiem visnepieciešamāko, jāņem vērā arī fakts, ka konkrētam atbalstam var būt nepieciešama virkne formalitāšu šepat Latvijā.
Par nozares jautājumiem
ES Padome šonedēļ apstiprināja Eiropas Parlamenta (EP) aprīlī pieņemto regulu, kas pieprasīs palmu eļļas, liellopu, kafijas, kakao, kaučuka, kokmateriālu un sojas tirgotājiem apliecināt, ka bloka dalībvalstīs pārdotie produkti nav saistīti ar mežu izciršanu, kas ir notikusi laikā no 2021. gada 1. janvāra. Šie noteikumi attieksies arī uz precēm, kas satur šos produktus, piemēram, šokolāde, sojas piens vai mēbeles.
Izstrādāt un pārbaudīt inovatīvas metodes ķērpjiem bagātu priežu mežu apsaimniekošanai – tas ir viens no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) īstenotā projekta LIFE-IP “LatViaNature” mērķiem. Lai izvērtētu “Meža pētīšanas stacijas” teritorijā savulaik īstenotos biotehniskos pasākumus Mežolē un pieredzes vērtīgo daļu pārnestu arī šodienas risinājumos, pieredzes apmaiņas seminārā tikās LVM un SIA “Rīgas meži” un citi nozares profesionāļi. Seminārā tika uzklausītas arī zinātniskās atziņas.
Šodienas stāstā par Cilvēku un Uzņēmēju ar lielo burtu, ne tikai nozīmīgā ieguldījuma Latvijas tautsaimniecībā un mežsaimniecības attīstībā dēļ, tikko saņemts arī īpašs valsts apbalvojums – Atzinības krusts, bet vairāk kā par mūsu novadnieku, viedu un sirdsgudru vadītāju, ar kuru lepojas vietējie, interesantu personību un sarunbiedru – Pēteri Elstu, Niedrāji MR īpašnieku.
...kā pareizi saimniekojot, ne tikai saglabāt un vairot tās meža bagātības, kas mums ir, bet arī sniegt kopēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Jaunais zinātnieks Valters Samariks pēta koku noturību vējā un arī oglekļa dioksīda līmeni Latvijas mežos.
800 kvadrātmetrus plašajā ražotnē Tīnūžos ar zīmolu Ette Tete top specializētas mēbeles bērniem. Uzņēmums izstrādājis un piedāvā tirgū trīs pamatproduktus: kāpslīšus, kāpelējamos rāmjus un balansa takas. Uzņēmēja lepojas ar sasniegumiem, bet neslēpj arī gūtās mācības, no kurām viena ir pietiekami skarba – teju bankrots.
“Man liekas, ka Meža ABC pasākuma nagla vai tas veiksmes stāsts ir bērns. Jo mums pašiem ir bērni, mēs gribam, lai viņi daudz zina, lai viņi ir gudrāki par mums. Un tāpēc ikviens var stāstīt to stāstu tā, kā savam bērnam, un, ja tu stāsti no sirds, tad viņš uz sirdi aiziet,” lēsa projekta Meža ABC vadītāja Sigita Vaivade.
Par vides jautājumiem
17. maijā, norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra M. Sprindžuka reģionālās attīstības padomnieku konventa darbības iedibināšanas sanāksme. Ministrs konventā ir aicinājis piedalīties visu piecu plānošanas reģionu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, lai būtu iespēja nepastarpināti pārrunāt reģionālās attīstības izaicinājumus un iespējamos to risinājumus, kā arī, lai nodrošinātu pastāvīgu informatīvo saikni ar visas Latvijas teritorijas pašvaldībām.
Lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas (Direktīvas 92/43/EEK) saistību neizpildi attiecībā uz dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par dabas liegumiem”, kas ieviesīs izmaiņas dabas liegumu iedalījumā un to teritorijās visā Latvijā.
19. maijā Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars viesojās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Zemgales reģiona klientu centrā Jelgavā, tiekoties ar LVM valdes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un pārrunājot meža nozares iespējas sniegt ieguldījumu globālā klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu, un tā mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu sistemātisku pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē, tostarp, atjaunojot mūsu klimatiskajai zonai piemērotas sugas, kā arī izglītojot privāto dārzu īpašniekus un mazdārziņu nomniekus, kā bioloģiskai daudzveidībai draudzīgāk apsaimniekot savu zemi.
Par ekonomikas jautājumiem
Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem. Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.
Dažādi (zināšanai, interesanti)
Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv.
Tieši jums – lasītājiem – 16. maijā tiek atvērts jauns tiešsaistes medijs – lasi.lv. Ko no tā sagaidīt, saruna ar Latvijas Avīzes izdevēja – a/s Latvijas Mediji – elektronisko mediju un produktu direktoru Armandu Slokenbergu un portāla lasi.lv galveno redaktoru Jāni Žildi.
2023. gada 14. jūnijā aprit 285 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmeņa ielikšanas. Atzīmējot šo notikumu, 23. maijā tiek organizēta jubilejas konference “Jelgavas pils starp gadu simtiem”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību lielākās baroka pērles Baltijas valstīs – atjaunotās Jelgavas pils – nozīmei kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā.
Lai kā arī būtu, iznākums ir Levita lēmums nekandidēt, un, paturot prātā veco teicienu, ka pēc kaujas visi gudri, teikšu, ka principā šāds lēmums bija nojaušams. Proti, ar politiku saistītajās aprindās jau pirms vairākiem mēnešiem parādījās viedoklis, ka Levitu (neaizmirsīsim viņa darbu Eiropas Savienības Tiesā) patiešām interesē aizmetņi starptautiskai struktūrai, kas izmeklē un/vai iztiesā Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Ne gluži kā rezerves variants nepārvēlēšanas gadījumā, bet gan kā potenciāla darbības joma, jo pašam saprotama un interesanta.
Aktuālais karikatūrās



