Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: https://signforhunting.com/
### Aptauja par sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem Baltijas valstīs (līdz 31. martam): https://survey.ut.ee/index.php/431354
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Līdz 14. aprīlim pieteikšanās gada balvai vides aizsardzībā “Zaļā izcilība 2023”
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
https://www.lvm.lv/jaunumi/6761-meza-nozime-cina-ar-klimata-parmainam-si-gada-tema-latvijas-meza-dienas
https://www.lvm.lv/jaunumi/6761-meza-nozime-cina-ar-klimata-parmainam-si-gada-tema-latvijas-meza-dienas
### Studentu biedrības “Šalkone” 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Par nozarē aktuālo
“Latvijas valsts meži” (LVM) ir uzsākuši enerģētiskās šķeldas pārdošanas procesu 2023./2024. gada apkures sezonai un izsludinājusi pieteikšanos enerģētiskās šķeldas iegādei ilgāka termiņa sadarbības ietvaros. Pārdošanas procedūrā tiek piedāvāts iegādāties 650 000 ber.m3 enerģētiskās šķeldas visā Latvijas teritorijā.
...no 8. marta lielākajās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) kokaudzētavās – Mazsili, Strenči, Mežvidi, Podiņi – pakāpeniski sākti meža stādu sēšanas darbi. Mazsilu, Strenču un Mežvidu kokaudzētavās, lai izaudzētu priedes ietvarstādus, kā pirmā aprite tiek sēta priede, savukārt, Podiņu kokaudzētavā – atbilstoši kokaudzētavas specifikai – tiek sēta egle, lai izaudzētu uzlabotās sakņu sistēmas egļu stādus.
Ja gribat runāt par kurināmās kūdras granulām un briketēm, tad tagad vēl drīkstam, jo līdz 2030. gadam tās ražot un lietot ir atļauts. Pēc tam par šo tematu sarunāties varētu būt arī bīstami...
“Rīgas meži” aicina jauniešus pieteikties Ēnu dienai. Šogad uzņēmums piedāvā 22 vakances mežniecībās, daļā “Dārzi un parki”, Vides izglītības centrā un birojā – Rīgā un ārpus galvaspilsētas.
Dārzkopības institūtam aiz muguras paliek divi smagi gadi. Energoresursu rēķinu žņaugs, kas institūtam lika bažīties par izdzīvošanu, nu ir atslābis un ļauj optimistiskāk raudzīties nākotnē.
Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.
Augkopībā un lopkopībā līdzīgi kā citas lauksaimniecības nozares nepārtraukti attīstās un meklē jaunus veidus, kā uzlabot saimniekošanu, radot pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Viena no pieejām ir mēslošanas līdzekļu attīstīšana no dabīgām izejvielām.
Par ekonomikas jautājumiem
Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nolūkos ir jāpaaugstina eksports un produktivitāte uzņēmējdarbībā un izglītības sistēmā. Tāpēc ir būtiski apzināt uzņēmējdarbības vides kavējošos faktorus, tos analizēt un rast risinājumus, skaidri definējot rīcības plānu. Ir jāsaprot – jo augstāks būs Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokļa vērtējuma indekss, jo zemāks būs ēnu ekonomikas apjoms.
Pēc divu gadu pārtraukuma saimnieciskās darbības veicējiem atkal jāmaksā nodokļu avansi, kas jāizdara līdz 23. martam. Tagad lielā steigā finanšu ministrs sola, ka centīsies tomēr šo prasību atcelt.
Laikraksta “Financial Times” izdevuma “fDi Intelligence” ziņojumā “Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2023”, kurā apskatītas perspektīvākās investīciju vietas Eiropā, Rīgas reģions ieguvusi augsto ceturto vietu kategorijā “Mazie nākotnes reģioni 2023 – cilvēkkapitāls un dzīvesveids”, vēsta Rīgas plānošanas reģions.
Galvaspilsēta Rīga reitingā ieņem desmito vietu kopvērtējumā starp vidēja lieluma Eiropas pilsētām. Bet Eiropas vidēja lieluma pilsētu grupā “Cilvēkkapitāla un dzīvesveids” kategorijā – ceturto vietu.
Par aktuālo ar un ap transportu
...Latvija izvēlējusies konkursa formātu, kas no pēdējo desmitgažu apjomīgākās un dārgākās būves nesekmēs plašu pozitīvu ietekmi nedz uz mūsu tautsaimniecības nozarēm, nedz nodarbinātību, nedz valsts kopējo ekonomiku. Labākajā gadījumā vietējā reģiona uzņēmumiem būs iespēja strādāt kā apakšuzņēmējiem un apakšapakšuzņēmējiem, saņemot mazāku atlīdzību un atrodoties krietni neizdevīgākās pozīcijās, salīdzinot ar tiem, kas šajā barības ķēdē būs augstāk.
https://www.tvnet.lv/7729478/foto-ka-izskatisies-riga-pec-rail-baltic-izbuvesanas
Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā.
Mums ir svarīgi, lai šogad 23 vilcieni ir piegādāti. Tas ir pietiekami liels apjoms, lai mēs faktiski gandrīz jau varētu visu esošo parku nomainīt. Atbilstoši mūsu plāniem ir [iecere] pieaudzēt intensitāti, protams, vecie vilcieni paliks, bet tie nākošajā gadābūs retums, tos tik bieži nevarēsim redzēt. Ja viss notiek pēc plāna, – un tuvākajā laikā mēs gaidām ziņas, kā beigsies šie testi –,ja aprīlī un maijā nav nekādu pārsteigumu, tad, es domāju, tā, kā ir plānots, – uz vasaras beigām, rudens sākumu – šie vilcieni būs ekspluatācijā.
Pēc sarunas ar satiksmes ministru ATD izplatītajā informācijā norādīts, ka tā sludināšot jaunu iepirkumu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai maršruta tīkla daļās “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži”. Lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Administratīvās tiesas spriedumā norādītajiem faktiem, kā arī Konkurences padomes iepriekš atklāto karteli, kura viens no dalībniekiem arī bija “Nordeka”.
Par vides jautājumiem
Medniekiem ikdienā ir jāizcīna daudz cīņu, gan aizsargājot savu dzīvesveidu, gan arī domājot par nākotni un dabas aizsardzību. Kamēr mēs katrs medījam saskaņā ar vietējām tradīcijām un likumiem, ik dienu Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) cīnās par mūsu iespējām un tiesībām medīt ne tikai šodien, bet arī rīt. Ir ļoti daudz mēģinājumu ierobežot un pat aizliegt medības.
16. martā, Briselē, norisinājās Eiropas Savienības (ES) Vides Padome, kurā plānots panākt vispārējo vienošanos par Rūpniecisko emisiju direktīvas priekšlikumu. Tāpat tiks diskutēts par dažādām prioritātēm vides jomā – iepakojuma atkritumu rašanās novēršanu, sadzīves un saimniecisko notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, kā arī paredzēta viedokļu apmaiņa par Eiropas semestra zaļināšanu un oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmu.
...trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.
Latvijas derīgie izrakteņi ir vērtīgs resurss gan dabas, gan arī tautsaimniecības izpratnē, kas ir saistošs kā valstij, tā arī privātajam sektoram. Līdz ar to zemes dzīļu jomas pārraudzība un koordinēšana ir komplicēts, starpnozaru jautājums, kā sakārtošanai nepieciešama daudzu pušu iesaiste.
Usmas ezera apkārtnē, LVM vides eksperts Gaidis Grandāns novērojis visā Latvijā ļoti reti sastopamo priežu krustknābi. Vides eksperts kustknābju pāri konstatējis ligzdošanai piemērotā biotopā. Gan priežu krustknābji, gan samērā bieži izplatītie egļu krustknābji ir vienas no Latvijā visagrāk ligzdojošajām putnu sugām.
Līdz ar pavasara iestāšanos tīrumos parādīsies migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos labprāt atpūtīsies un uzņems barības vielas turpmākajam ceļam. Lai atbaidītu gājputnus no kultūraugu sējumiem un mazinātu nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, Dabas aizsardzības pārvaldē (pārvalde) var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai.
Latvijas un Rīgas vides aizsardzības un dzīvnieku aizsardzības nevalstiskajām organizācijām nav bijis iespējas piedalīties diskusijā Mājokļu un vides departamenta Medību koordinācijas komisijas sēdēs, iepazīties un apstrīdēt pieņemto lēmumu. Neskatoties uz Eiropas Kopienu padomes Direktīvu par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, mednieki Latvijā ik gadu nogalina 20-30 tūkstošus bebru, jo Dzīvnieku aizsardzības likums uz medījamo dzīvnieku sugām neattiecas, akcentē iniciatīvas virzītājs.
Vai nejauši?
Kara radītie satricinājumi Eiropas enerģētikas nozarē Latvijai bija vārda tiešā un pārnestā nozīmē elektrošoks, kam sekoja varens ideju un pārdomu sprādziens. Mēs ne vien pārdefinējam enerģētikas politikas saturu un mērķus, bet cenšamies fokusēt vēlamo attīstību uz konkrētiem mērķiem.
Iespēja aktuāli pasmaidīt