Viens no LVM stratēģiskajiem mērķiem ir palielināt apsaimniekojamo mežu devumu globālo klimata pārmaiņu mazināšanā. Tas sasaucas ar Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Šī ilgtermiņa mērķa sasniegšanai LVM veic pasākumus CO₂ emisiju samazināšanai ražošanas procesos un CO₂ piesaistes palielināšanai mežaudzēs, vienlaicīgi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides vērtību inventarizāciju.

Lai palielinātu meža kapitālvērtību, minētie grozījumi valdībā virzīti jau kopš 2017. gada, bet trūkstošā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma dēļ vairakkārt apturēti. Pērn vasarā tie tomēr ātri pieņemti, lai stiprinātu Latvijas energodrošību, jo jaunāku koku ciršana padarīšot pieejamu un lētāku šķeldu Latvijas siltuma ražotājiem. Līdz šim gan tas nav radījis kādu ietekmi uz šķeldas cenu vai apjomu, vērtēja Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu ēku īpašniekiem krasta kāpu aizsargjoslā , precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, kā arī veicinot sabiedrības piekļuvi pludmalei. 

Precizējumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām regulējumā izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas publiskās piekļuves vietas Baltijas jūrai. 

Pēdējo mēnešu laikā pārvalde no sociālo tīklu lietotājiem ir saņēmusi vairākas sūdzības par pārkāpumiem, kas novēroti sociālo tīklu ierakstos. Pārkāpumi konstatēti gan atrodoties dabas lieguma zonās, kurās aizliegts lietot bezpilota lidaparātus bez pārvaldes atļaujas, gan izmantojot dronu pārlieku tuvu dzīvniekiem.

Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Savulaik no Latvijas izzuduši, taču pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību liegums, lāču populācija stabili atjaunojas, sasniedzot 60-70 īpatņu skaitu. Nesen medijos izskanējušais gadījums ar lācenes uzmodināšanu no ziemas guļas, liekot tai pamest migu ar lācēniem, ir skumjš, taču no sugas populācijas viedokļa nav vērtējams kā kritisks.

 

Esošās aizsargājamās teritorijas ar lieliem purvu un mežu masīviem, piemēram, Ziemeļu purvi, Teiču dabas rezervāts, jau daļēji nodrošina lāčiem nepieciešamo dzīves telpu. Tur cilvēka klātbūtne ir ierobežota, taču dzīvnieku nevar “ierobežot” noteiktā telpā. Turklāt savvaļas dzīvnieki neievēro valstu robežas – Latvijā uzskaitīto lāču dzīves areāls var iesniegties gan Igaunijā, gan Krievijā, skaidro DAP pārstāve.

 

Kā Igaunijā izdodas sadzīvot ar 1100 lāčiem, notiekot gan dzinējmedībām, gan arī mežistrādei! Par to, kā rīkoties, ja ir uzmodināts lācis. Ko darīt, ja mežā nejauši sanāk uziet migu ar lācēniem. Kā Igaunijā izdodas risināt lāču problēmas?

 

Otra būtiska ievainojamība ir nepietiekams medijpratības līmenis, kas lielai daļai sabiedrības joprojām liek noticēt Kremļa manipulācijām un naidīgajiem vēstījumiem. Pēdējie pieejamie (optimistiskākie) pētījumu dati par 2021.-2022. gadu liecina, ka vidēji tikai seši no desmit cilvēkiem Latvijā spēj atpazīt dezinformāciju. Valsts kancelejas veiktais monitorings liecina, ka prokremliskie kanāli ilgstoši ir “pilinājuši” tādus naratīvus kā “valdība sniedz lielāku atbalstu ukraiņiem nekā savējiem”, “sankcijas griež tikai Latvijai un nekaitē Krievijai”, “Eiropa nosals bez Krievijas gāzes”.

Kopā ar ekspertiem izstaigājot arhitekta Aleksandra Vanaga (1873-1919) celto skaisto namu, redzējām – noņemot visus okupācijas laika uzslāņojumus, atklājas visas autentiskās detaļas, tā jau arī ir galvenā vērtība, ko valsts aizsargā. Galvenais jautājums ir par lietojuma veidu.