Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
19.-21. jūnijs, Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijas (European Panel Federation – EPF) ikgadējā kopsapulce
Līdz 30. oktobrim akcija “Ziedu ceļos”
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
No 29. jūnija Baložu kūdras bānīša ekskursiju grafiks šai vasarai, arī sīkāka informācija
https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ekskursijasNo 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
No 21. maija kampaņa “Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas”
31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
Par oficiālo
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-strikti-iebilst-eiropas-komisijas-peksnajai-velmei-ierobezot-tradicionalo-kupinajumu-razosanu
Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) pēkšņo vēlmi pārskatīt ES dalībvalstīm piešķirtās, šobrīd spēkā esošās atkāpes tradicionāli kūpinātiem gaļas un zivju produktiem, kas paredzēti laišanai tirgū šo dalībvalstu teritorijā. Tāpat ZM neatbalsta to maksimāli pieļaujamo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normu pārskatīšanu kūpinātiem produktiem, kas paredzēti izplatīšanai citās ES dalībvalstīs.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) turpmāk pārraudzīs vides aizsardzības politiku. Valdības apņemšanas panākt klimata, enerģētikas un vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, ir nostiprināta valdības deklarācijā, kas paredz ar š.g. 1. jūliju nodot vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu) KEM pārraudzībā.
Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un 31. maijā iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) izskatīšanai un apstiprināšanai grozījumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam. Grozījumi paredz esošo KLP SP pasākumu nosacījumu pārskatīšanu un vienkāršošanu.
Valdībā izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) atzinums par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” iesniegtajiem priekšlikumiem. Vairāki iesniegtie priekšlikumi pēc būtības piedāvā kritēriju maiņu administratīvo teritoriju izveidē un nav pietiekami pamatoti un izdiskutēti.
Par nozares jautājumiem
Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2023. gadā sasniedza 404,8 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt EBITDA pieauga par 40%, sasniedzot 78 miljonus eiro. Vērtējot pēc apjoma, lielākā daļa (80,5%) saražoto bērza saplākšņa produktu nonākuši pie industriālajiem klientiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Laika gaitā ir mainījies ne tikai mežs, bet arī sabiedrības attieksme: no patvēruma un iztikas ieguves vietas mežs ir kļuvis par vieno no nozīmīgākajiem valsts bagātību veicinošiem resursiem un iecienītu vietu atpūtai.
https://www.db.lv/zinas/foto-latvijas-finieris-uzsak-unikala-koka-eku-kompleksa-buvniecibu-516525
Jaunais koka ēku komplekss ir piecu miljonu eiro lielas “zaļās investīcijas” Siguldas novadā un Gaujas Nacionālajā parkā.
https://www.lvm.lv/jaunumi/7487-lvm-davina-stadus-cernihivas-regiona-parku-atjaunosanai-ukraina
Atsaucoties Ukrainas vēstniecības Latvijas Republikā lūgumam nodrošināt atbalstu Ukrainas sabiedrībai, ziedojot koku stādus Ukrainas mežu teritorijas atjaunošanai, AS “Latvijas valsts meži” dāvina kvalitatīvus priežu un egļu stādus Čerņihivas reģiona parku un zaļās zonas atjaunošanai.
Kādus kokus “Latvijas valsts meži” visbiežāk izvēlas stādīt meža papildinājumam?
...arī šogad AS “Latvijas valsts meži” īstenoja vides izglītības programmu “Meža meistarklase”, kurā sasniegts jauns dalībnieku rekords – teju 12 000 dalībnieku no 220 Latvijas skolām.
Par vides lietām
...Valsts vides dienests sveica desmit “Zaļā izcilība” balvas laureātus no visas Latvijas – uzņēmumus un sadarbības partneri, kas izcēlušies ar spēju visaugstākajā līmenī ievērot vides prasības un pēc savas iniciatīvas rīkojušies, lai samazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.
Projekts vienlaikus sniedzis ieguldījumu piecu Latvijai raksturīgo ekosistēmu – zālāju, mežu, saldūdeņu, purvu un jūras piekrastes – nodrošināto ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanā, jo ir radīti piemēroti apstākļi dažādu sugu pastāvēšanai un attīstībai, tostarp vairākām aizsargājamām sugām. Piemēram, meža silpurenei, lapkoku praulgrauzim, mednim, Sibīrijas mēlziedei un lašveidīgajām zivīm.
Projekta laikā LVM uzlabojuši sešu dažādu ES nozīmes biotopu stāvokli valsts mērogā. Visi biotopi ir dabisku traucējumu atkarīgi, kas nozīmē, ka to pastāvēšanai nepieciešama vēja, uguns vai arī cilvēku apsaimniekošanas radīti traucējumi, kurus senāk nodrošināja lopu ganības, zvejniecība vai citi resursu apsaimniekošanas veidi, tostarp mežsaimniecība.
Par zaļo kursu, dabas aizsardzību un dažādiem ne vienmēr saprotamiem un loģiskiem lēmumiem.
Nopļautu ūdenszāļu zaļās šķipsnas, kas šūpojas vilnīšos gar Lielupes krastu, trešdien liecināja par pašvaldības pasūtīto ūdenszāļu un niedru pļaušanu Jelgavas pludmalēs. Darbi tika veikti tieši peldjoslā starp krastu un bojām Lielupes labajā krastā un Pasta salā.
Šī gada pavasarī Višķu profesionālās skolas teritorijā ir izveidots zāliens, taču tas nebūt nav parasts. Iepriekš tur gandrīz 4 hektāru platībā kādreiz bija viena no piesārņotākajām vietām Latgales reģionā.
Par Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu konkursu
LZA balvu konkurss 2025. gadam.
Joprojām dzelzceļš...
...Atslepenoti vairāki dzelzceļa projekta Rail Baltica informatīvie ziņojumi, kuriem iepriekš bija noteikts statuss “Ierobežota pieejamība”, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Rail Baltica, kuras mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, no skaļi pieteiktā gadsimta projekta Baltijā, realizēta saskaņā ar labākajām Eiropas Savienības pārvaldības metodēm, iespējams, jau ir pārvērties par gadsimta problēmu plānoto pasākumu finansēšanas ziņā. Vismaz Latvijas gadījumā – noteikti.
Par Jelgavas pili
Projekta ietvaros paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas upes un veikt nepieciešamo komunikāciju izbūvi Pilssalā.
Par tukšumu
Rīgā apmēram 100 pamestās vietās dažu gadu laikā esmu bijis. Bet tagad palikušas ļoti maz normālas vietas – varbūt piecas, desmit vietas, un tur ļoti sarežģīti tikt vai pat nereāli.
Par šo un to. Dažādi
Kad aizdomu dēļ par sankciju pārkāpšanu Lietuvas prezidenta kandidāta ģimenei beidzās gaisa kondicionieru eksports no Lietuvas uz it kā Kirgizstānu, viņi to pārcēla uz Latviju – un bez problēmām turpināja. Neviens īsti nevar atbildēt, kāpēc tas ir iespējams.
...tas nav pēc labas audzēšanas prakses noteikumiem, toties stārķim, kurš izrādās, arī kārs uz zemenēm, tās labi atrodamas.
Fabriciuss bija politiskais komisārs, kura galvenais pienākums bija strēlnieku un viņu komandieru pieskatīšana. Viņam nebija ne militārās izglītības, ne kaujas pieredzes. Fabriciusa lielākie “sasniegumi” bija saistīti ar vēlākām kaujām Krievijas pilsoņu kara frontēs un kāpšanu pa politiskās un militārās karjeras kāpnēm PSRS.
...uzņēmumiem priekšā vēl daudz mājasdarbu, lai ieviestu atklātāku un vienotu atalgojuma sistēmu un novērstu nepamatotas atšķirības.
Latvijai kopumā un Saeimas deputātiem tajā skaitā tik tiešām būtu aktuālāki darbi, taču viņiem ļoti, ļoti gribas pazīmēt vai pazīmēties uz Latvijas valsts kartes.
https://satori.lv/article/novelu-nenodzivoties-lidz-amerikanu-situacijai
Trampa gadījumā viņam nelabvēlīgs tiesas lēmums neietekmē vispār neko, jo liela daļa amerikāņu tāpat noraida tiesu sistēmu, ja tā lemj citādi, nekā viņi uzskata par pareizu. Un tas – neatkarīgi no politiskajām simpātijām un antipātijām – ir patiesi traki.
Aktuālais karikatūrās