1842. gadā Singapūrā Viljams Montgomerijs savam dārzniekam parādīja dīvainus sveķus, kurus, ievietojot karstā ūdenī, varēja mīcīt jebkādā formā, atdziestot, tie sacietēja. To varēja darīt atkal un atkal. Atšķirībā no tolaik jau zināmās gumijas, šie sveķi sālsūdenī nesadrupa palika stingri. (...)