Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
8.-14. jūlijs
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Meklējam koku ar stāstu!
### Sikspārņu nakts. 15. jūlijā Ķemeru Nacionālajā parkā, 28. jūlijā Lielstraupē un 29. jūlijā Dundagā
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
majaskafejnicas.lv
majaskafejnicas.lv
### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi.
Par valstiski aktuālo
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par ES ārkārtas atbalsta piešķīrumu 27 dalībvalstīm par kopējo summu 330 miljoni eiro, no kuriem Latvijai ir piešķirti 6 796 780 eiro.
Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, nosakot Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma īstenošanas un uzraudzības kārtību Latvijas valsts polderu sūkņu staciju, valsts aizsargdambju un lēni plūstošo jeb potamālo upju regulēto posmu atjaunošanā.
Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu par 523 318 eiro piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Augšdaugavas novada pašvaldībai. Finanšu līdzekļi nepieciešami, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar 2023. gada pavasarī palu laikā radītajiem postījumiem Augšdaugavas novada pašvaldības teritorijā.
Pamatojoties uz Augšdaugavas novada pašvaldības iesniegto informāciju, 2023. gada pavasara (martā un aprīlī) palu rezultātā Augšdaugavas novada teritorijā tika applūdināti un bojāti vairāki ceļi un tilts.
Graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023. gadā apdraud vairāku apstākļu kopums: 2022. gadā veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā 2023. gada ražas ieguvei vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos kopš 2022. gada otrā pusgada, kā arī 2023. gada pavasara sausuma ietekmē prognozētais ražas samazinājums un krasi pieaugošais trešo valstu izcelsmes graudu un graudu produkcijas imports ES, tostarp Latvijas, tirgū un tā izraisītā nelīdzvērtīgā konkurence.
Ministrija skaidro, ka kopš 2014.gada pakalpojumu tiešās un netiešās izmaksas ir būtiski pieaugušas. Savukārt tiešo izpildītāju atlīdzība ir kritiski zema un to nepieciešams palielināt līdz ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.
No 2023. gada 26. jūnija līdz 7. jūlijam, Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs organizēja desmit dienu apmācību kursus pirmajiem reaģētājiem radiācijas avāriju situācijās.
Tajās piedalījās 19 pārstāvji no 9 atbildīgajām iestādēm (Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts policijas, VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas u.c., paplašinot savas zināšanas par reaģēšanas tēmām vietēja mēroga avārijās.
Par nozares jautājumiem
2023. gada 15. jūlijā sākas vilku medību sezona. Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 300 dzīvnieku apmērā. Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils un medības to nepasliktina.
Valsts meža dienests, administrējot koksnes resursu ieguvi mežā, 2023.gada jūnijā izsniedzis apliecinājumi saimnieciskās darbības veikšanai 4556 cirsmās.
Plānotā projekta mērķis ir veicināt meža daudzpusīgās ekosistēmas inovatīvu un ekonomiski pamatotu meža apsaimniekošanas plānošanu, īpaši pilsētu un pilsētām pieguļošo mežu ekosistēmās, pielietojot mūsdienīgas metodes un IT sniegtās iespējas. “Tādējādi tiks papildināta mežu apsaimniekošanu ar jaunu elementu, kas var padarīt dabai draudzīgāku meža apsaimniekošanu un interešu sabalansēšanu,” skaidro LBTU vadošā pētniece B. Jansone.
SIA “Rīgas meži” izsludinātajā atklātajā konkursā atrasts konsultants – “KPMG Baltic SIA”, kurš turpmāk organizēs kokzāģētavas “Norupe” investora piesaistes un pārdošanas procesu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu “Rīgas mežu” iziešanu no apaļkoku pārstrādes biznesa, ievērojot Rīgas domes un uzņēmuma padomes lemto, kā arī Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumus.
Rīgas mežos savākti 1,75 miljoni egļu astoņzobu mizgraužu jeb 43,6 litri šo kukaiņu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā “Rīgas meži”.
Par Dabas atjaunošanas regulu
europarl.europa.eu · dabas atjaunosanas akts
europarl.europa.eu · dabas atjaunosanas akts
Eiropas Parlaments šodien ar 336 balsīm “par”, 300 “pret” un 13 atturoties pieņēma nostāju par ierosināto Dabas atjaunošanas aktu. Pirms tam EP deputāti nobalsoja pret ierosinājumu noraidīt Komisijas priekšlikumu (312 “par”, 324 “pret” un 12 “atturas”).
EP deputāti uzsver, ka ekosistēmu atjaunošana ir būtiska cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī mazina apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku.
Viņi uzsver, ka likums nedrīkst uzspiest jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi Eiropas Savienībā vai bloķēt jaunu atjaunojamo energoresursu infrastruktūru izveidi, un šajā nolūkā prasa pievienot likumam jaunu pantu, kurā uzsvērts, ka šādu iekārtu izvietošana ir sabiedrības interesēs.
lsm.lv · 11.07.2023 latvija asas domstarpibas par dabas atjaunosanas…
Biedrība “Zemnieku saeima” ir viena no 17 lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares organizācijām, kas vienojušās aicinājumā Eiroparlamenta deputātiem balsot pret Dabas atjaunošanas regulu. Viņa norādīja, ka, pieņemot šādu regulu, Latvijas ekonomikai, tautsaimniecībai un lauku apdzīvotībai tiktu nodarīts liels kaitējums, bet klimata mērķi netiktu sasniegti.
Lauksaimnieku NVO uzsver, ka priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.
Par ekonomiku
Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Latvijas preču eksporta samazinājums ir fiksēts lielākajai daļai eksporta grupu, tomēr noteicošā loma eksporta kritumam maijā un preču eksporta vērtības samazinājumam gada pirmajos piecos mēnešos bija Latvijas eksporta dzinējspēkiem – minerālproduktu, koka un koksnes izstrādājumu grupām, informēja Finanšu ministrija (FM), kas prognozē, ka būtisks eksporta kritums turpināsies arī nākamajos mēnešos.
Šī jūnija rezultāts tātad ir ļoti neparasts. Poētiski raksturojot iemeslus – cenu līmenis Latvijā kopš pērnā rudens bija kā lingas mests akmens, kas kādu laiku lido augšup inerces dēļ. Tagad sākotnējā grūdiena enerģija ir izsīkusi, akmens krīt lejup. Kritiens turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Jūnijā lejupvērsta ietekme uz cenu līmeni bija visiem trim galvenajiem līdzšinējiem dzīves dārdzinātājiem – mājokļa, pārtikas un transporta izdevumiem.
Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, veicinot aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Pamazām sāk veidoties apjausma, ka politiski pieņemtie Zaļā kursa mērķi nemaz nav īstenojami ar Eiropas līdzšinējām ražošanas iespējām – vienkārši nav iespējams saražot šo mērķu īstenošanai nepieciešamo tik īsā laikā (piemēram, kabeļus). Un tā ir vēl viena iespēja Latvijai – reaģējot uz šo paredzamo pieaugošo pieprasījumu, veidot šeit Eiropas piegādes ķēdēm nepieciešamos risinājumus (ražotnes).
Par vides jautājumiem
Vides eksperts Uģis Bergmanis, veicot klinšu ērgļu monitoringu, vienā no reto putnu apdzīvotajām teritorijām Latvijas austrumdaļā, pamanījis arī īpaši aizsargājamo vakarlēpi. Jūnija otrajā pusē, kad daudzu putnu sugu ligzdās jau ir mazuļi vai tie jau ir sasnieguši lidot spēju, vakarlēpis, kuru dēvē arī par lēli, vēl perē vienu līdz divas olas.
Par 2022. gadā veiktajiem būtiskākajiem atklājumiem putnu sugu vidū stāsta LVM vecākais vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis, par augu, ķērpju, sūnu un sēņu sugu atklājumiem stāsta LVM vides eksperte Ilze Kukāre, bet par bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu sugu atklājumiem stāsta LVM vides plānošanas speciālists un biologs Mārtiņš Kalniņš.
...vides plānošanas speciāliste Sandra Līckrastiņa vērtē, ka gladiolu skaits pļavā varētu būt ap tūkstoti. Gladiolas krāšņi zied arī citā, netālu esošajā palieņu pļavā Eglonas upes malā. Vienlaikus speciāliste atgādina, ka augs ir īpaši aizsargājams un tā plūkšana nav pieļaujama.
Uzzinot par iespējamo mājas apogu novērojumu, pārliecināties par Latvijā reto ligzdotāju 8.jūlijā devās LOB darbinieks, putnu uzskaišu veicējs Edgars Smislovs, kurš dokumentāli fiksēja mājas apoga ligzdvietu, secinot, ka mājas apogu pāris tajā jau aprūpē savus mazuļus.
Par interesanto un svarīgo
Nominācijā “Sieviete būvniecības veicinātāja” galveno balvu un laureātes statusu ieguva LBTU rektore Irina Pilvere par ieguldījumu būvniecības projektu pasūtīšanā un atbalstīšanā, it īpaši izceļot viņas nopelnus Jelgavas pils un daudzu citu universitātes ēku atjaunošanā.
Sabiedriskā transporta padome nolēmusi no 31. jūlija ieviest pasažieru vilcienu reisus no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ katru dienu, Delfi Bizness informēja Satiksmes ministrijā. Vilciens no rīta kursēs virzienā uz Rīgu, bet vakarā – uz Liepāju. Iedzīvotāju pastiprinātā pieprasījuma dēļ svētdienās šis maršruts tiks izpildīts divas reizes.
Lielā daļā elektorāta nemirstoša ir cerība uz labo, proti, ka uz vietām pašvaldībā tautas priekšstāvji būs kaut kā sakarīgāki nekā Saeimā un valdībā, kas, protams, ir mīļi un pat aizkustinoši, tomēr šis priekšstats ignorē cilvēka dabas nemainīgumu. Ja runājam par cilvēka dabu un subjektīviem faktoriem – skaidrs, ka Mārtiņa Staķa izstāšanās no Attīstībai/Par! 2022. gada martā bijušajiem politiskajiem partneriem atstāja tik rūgtas mieles, ka gan jau viņi nesēdēja rokas klēpī salikuši – tādas lietas neaizmirst, jo Staķis viņu rindās iesoļoja lielajā politikā. Formulējot citādi: nedomāju, ka tieši Vilnis Ķirsis (JV) bija galvenais Staķa oponents un stūmējs izejas virzienā – lai gan tāds iespaids var rasties, spriežot pēc informatīvās telpas.
Lai cik bieži NATO dalībvalstu elites saka, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai 2022. gada februārī ir tām atvēris acis un ka nu tik visi pret aizsardzības jomu izturēsies daudz nopietnāk, patiesībā nekā tāda nav. The Economist 8. jūlija numurā publicēts izteiksmīgs teksts par to, ka vārdi un darbi atšķiras – ja neskaita ASV, Poliju un Baltijas valstis.
Aktuālas karikatūras
 |
 |