Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
5.-11. novembris
Par nozares politikas jautājumiem
Lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma – 1,2 miljardus eiro lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Finansējums tika izmaksāts vairāk nekā 55 tūkst. lauksaimnieku. Vienlaikus vairāk nekā 700 milj. eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā. Zemkopības ministra vadībā izdevies panākt būtisku pieaugumu valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarei – kopumā četru gadu laikā 96,9 milj. eiro.
...laiks, kopš “Latvijas valsts mežu” (LVM) padome jūlija izskaņā mani apstiprināja par valdes priekšsēdētāju, ir bijis tiešām intensīvs. Uzņēmums ir ļoti liels un nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai, tas apsaimnieko ceturto daļu Latvijas teritorijas. Uzņēmuma biznesa procesi ir plaši, specifiski un komplicēti. Tāpēc kopā ar LVM valdi šajā laikā esam centušies šos uzņēmuma biznesa procesus detāli iepazīt.
Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā.
Turpinot attīstīt Meža valsts reģistra tiešsaistes pakalpojumus, Valsts meža dienests ir sagatavojis video pamācību meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par iesniegto meža inventarizācijas datu reģistrēšanu tiešsaistē. Pakalpojuma saņemšana attālināti, nevēršoties mežniecībā, ļaus īpašniekiem ietaupīt laiku un citus resursus, kā arī samazinās administratīvo slogu dokumentu apritē.
Pieprasījums pēc zāģmateriāliem, skaidu plāksnēm šobrīd ir ļoti zemā līmenī. Sākotnēji to ietekmēja pārprodukcija tirgū, kas izveidojās laikā, kad pircēji centās piepildīt noliktavas un paspēt nodrošināties ar produkciju, pirms stājās spēkā sankcijas Krievijas, Baltkrievijas koksnei. Šobrīd zemo pieprasījumu ietekmē būvniecības aktivitātes piebremzēšanās kredītu procentu likmju kāpuma dēļ, būvniecības izmaksu dārdzība un ekonomikas lejupslīdes gaidas...
Par rentabilitāti
Covid-19 pandēmija mainīja daudzu nozaru uzņemto līdzšinējo kursu. Kamēr daļai nozaru tā bija cīņa par izdzīvošanu, netrūka arī tādu, kuriem tas bija jaunu iespēju laiks.
Par nozari, šķeldu un siltumu
Jau tā augstos siltuma tarifus var nākties celt vēl tajās pašvaldībās, kurās izmanto šķeldu. No nākamā gada Eiropas Savienībā par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus. Tie galu galā gulsies uz iedzīvotāju pleciem tarifu pieauguma veidā. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības ir maz.
Zinot to, cik tagad visiem būs grūti un cik maksā siltums, es izdomāju, ka varu piedāvāt tādu tarifu, kāds bija pirms krīzes – salīdzinoši lēts. Ja es varu dot par 50 eiro, tad es to arī darīšu – dalīšos, ejot pretim siltuma patērētājam...
Pavasarī gan granulu ražotāji, gan pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi aicināja valdību enerģētikā izsludināt krīzes stāvokli un iesaistīties šķeldas cenu regulēšanā. Politiķi izšķīrās to nedarīt, bet Ekonomikas ministrija joprojām situāciju nevērtē kā krīzi un neredz iemeslu iejaukties tirgū. Bezdarbības sekas jau tagad ir redzamas granulu cenā, bet vēl vairāk būs redzamas iedzīvotāju apkures rēķinos ziemā. Lai šķeldas apkurei pietiktu, valdība atļāva cirst vairāk un tievākus kokus. Uz šķeldas cenu tas ietekmi nav atstājis, bet jau tagad dubultojies ciršanas atļauju skaits, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Par mizgrauzi Amatas krastos
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau aizvadītajā nedēļā izplatīja informāciju, ka takas posms no Kārļu tilta līdz Zvārtas iezim apmeklētājiem ir slēgts mežistrādes darbu dēļ. Tikmēr cilvēki, kas tomēr turp devās, bija sašutuši, ka koki nocirsti pārāk tuvu Amatas krastam.
Kā precizē Valsts meža dienestā, zemes īpašniekam dota atļauja veikt sanitāro kailcirti, lai apturētu astoņzobu mizgrauža raisīto egļu bojāeju. “Mizgrauža skartie, nokaltušie koki var būt bīstami meža apmeklētājiem, tādēļ arī tie tiek nocirsti,” skaidroja Valsts Meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka.
Par iecienītiem sporta veidiem, arī plēšanos un strīdēšanos
### Liepājas universitāte
Izšķiršanās bija starp LU un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Sanākušie vienbalsīgi nolēma atbalstīt pirmo variantu un pievienoties LU, vēsta portāls. Vaicāts, ko tas mainīs LiepU dzīvē, Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa atzina, ka ir ļoti sarežģīti prognozēt, kādas izmaiņas būs, cik straujas un kādas būs sekas.
Nesaskaņas un šķelšanās Liepājas Universitātes vadībā pēc lēmumiem par to, kurai no Rīgas universitātēm tā varētu pievienoties. Universitātes Senāts un Satversmes sapulce lēmusi, ka Liepājas Universitāte pievienosies Latvijas Universitātei, pret to iebilst vēl viena augstākā lēmējinstitūcija – Universitātes padome.
### Valdība
Kariņš izdarīja to, ko partneri uztvēra kā viltīgu manevru: viņš publiski nosauca partijām piedāvātās ministrijas vēl pirms to piekrišanas. Tādējādi AS un NA būtu jāskaidrojas par to, kāpēc viņiem esot kaut kādi iebildumi un kāpēc piedāvājums esot slikts.
Tikmēr JV vadītājs uzskata, ka viņa piedāvātais valdības modelis esot ļoti korekts. “Tas piedāvājums ir tāds, ka jebkurš cilvēks... es arī aicinu jūs paņemt tīro matemātiku, paskatīties uz to, kas ir pārdalāms. Manuprāt, ir ļoti grūti sadalīt taisnīgāk, nekā tas šobrīd ir piedāvāts. Es pats esmu jau ilgāku laiku centies visādi sadalīt. Šis ir tas, kur atkārtoti un atkārtoti esmu nonācis pie šī risinājuma. Man liekas, ka tas ir taisns un taisnīgs,” klāstīja Kariņš.
Publiskajā telpā parādījies video, kurš norāda uz “Vienotības” interesēm a/s “Latvijas Valsts Meži”
### Profesionalitāte
Latvijas Bankas rīkoto zinātnisko konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kura bija gatava arī sniegt ekskluzīvu interviju LTV. Diemžēl par pašas K. Lagardas izteikumiem ir ļoti maz komentāru, jo viņas teikto pilnībā aizēnoja šausmīgais sinhronais tulkojums un gluži pašsaprotams sašutums par to.
### Sabiedrība
SKDS septembrī veiktā aptauja: 53% uzskata, ka “pasaulē pastāv kāda slepena organizāciju vai cilvēku grupa, kurai ir ietekme uz visiem pasaules procesiem un kura kontrolē daudzu pasaules valstu valdību darbu”.
Nepiekrīt šim apgalvojumam 27% respondentu, savukārt vēl 20% atbildējuši “grūti pateikt", kas manā subjektīvajā interpretācijā vairāk sliecas lielākās grupas virzienā – “īsti nezinu, bet…”
Par interesantām norisēm
jauns.lv · 528718 valsts aizsargajamo kulturas piemineklu saraksta plan…
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu nākotnē papildinās septiņpadsmit jaunatklāti pilskalni vairākos Latvijas novados. Kā valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi iekļaušanai sarakstā virzīti Kaļķu, Vanagu, Svātiunes, Slobodas, Cucuru, Kurjanovas, Ļūbasta pilskalni un Stulbenes pilskalns ar dambi.
Nolaistajam Vidzemes jeb Matīsa tirgum Rīgas dome plāno veltīt 40 tūkstošus eiro kvartāla attīstības koncepcijai. Tas ļaus saprast, kāda veida labiekārtojumi un aktivitātes tirgū ir nepieciešami, lai vieta atkal kļūtu patīkama.
Joprojām nav skaidrs, ko un kā darīt ar Stūra māju.
Aktuālais karikatūrās