Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
5.-11. augusts
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Meklējam koku ar stāstu!
### 11. augustā Maizes svētki Vārmes muižā
zemeunvalsts.lv · 11 augusta maizes svetki varmes muiza
zemeunvalsts.lv · 11 augusta maizes svetki varmes muiza
### 18. augustā izzinoša pastaiga dabas liegumā “Ovīši”
### Līdz 21. augustam izstāde “Poēma par pienu” Tirzas vecajā pienotavā
### 26. augustā Tomātu svētki Brenguļos
valmierasnovads.lv · tomatu svetki brengulos
valmierasnovads.lv · tomatu svetki brengulos
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
majaskafejnicas.lv
majaskafejnicas.lv
Par vētru un tās sekām
7. augusta krusas un vēja bojājumos visvairāk ir cietusi Zemgales virsmežniecības teritorija. Samērā lieli postījumi konstatēti arī Vidzemes reģionā, kur plosījās spēcīgs vējš ar lietu. Joprojām notiek mežaudžu bojājumu apzināšana visā Latvijas teritorijā, ko traucē ar kokiem aizgāztie ceļi.
10. augustā Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojās par atbalsta pasākumiem vētras seku likvidācijai dzīvojamām mājām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kas tapa pēc sarunām ar vētras skarto pašvaldību priekšsēdētājiem iekļauti nosacījumi par atbalstu, kādu pašvaldības, pieņemot attiecīgu lēmumu, sniegs iedzīvotājiem mājokļu atjaunošanai vienreizēja finansējuma vai remonta (atjaunošanas) darbu izpildes veidā. Atbalstu varēs piešķirt gan individuāo dzīvojamo māju gan daudzdzīvokļu māju jumtu un logu atjaunošanas darbiem.
Vētra 7. augustā visvairāk skārusi LVM Zemgales reģionu, tur pagaidām fiksēti kopumā 22 000 kubikmetri vienlaidus gāztu vai lauztu koku un 8 000 kubikmetri atsevišķi vai nelielās grupās bojātu koku. Zemgalē lielgraudu krusas laikā cietušas arī jaunaudzes, šo postījumu apmērs vēl tiek apzināts. Savukārt naktī uz 8. augustu būtiski postījumi nodarīti arī citos reģionos, piemēram, Austrumvidzemē fiksēti postījumi 22 000 kubikmetru apjomā, bet Rietumvidzemē – 8 000 kubikmetru apjomā. Vismazāk vētra skārusi LVM Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Vidusdaugavas reģionus.
Apsekojot teritoriju, esam konstatējuši, ka lielākie vētras postījumi ir kritušie koki, jo infrastruktūras bojājumi kopumā nav būtiski. No ēkām nedaudz bojāts jumts Informācijas centram un inventāra nomas ēkai. Tāpat jumts un arī margas bojātas gājēju tiltam pār ceļu, taču visas šīs būves ir ekspluatācijai drošas. Apmeklētāju iecienītā rūķu pilsēta “Čiekure” stihiju pārcietusi bez bojājumiem un arī mazajiem koka namiņiem un skulptūrām Rūķu ciemā būtiski bojājumi nav konstatēti. Visvairāk cietusi teritorija, kur izvietoti sadarbības partneru objekti – Tērvetes Tarzāna un Tīklu parks.
Pirmdien Kurzemē un valsts centrālajā daļā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Savukārt pēcpusdienā un vakarpusē brīdina par pērkona negaisu Latvijas centrālajos un austrumu rajonos.
Latvijas Televīzija novēroja, ka pašvaldības pārstāvji apbraukā saimniecības un arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka ir apbraukājis daļu no padomes biedru saimniecībām.
zz.lv · dobeles darzkopibas instituta vetras laika izgaztas apmeram…
Ābeļu dārzā rosās institūta darbinieki, kuri lasa un sver augļus, pēc tam tos atkal izberot turpat zemē, novēroja aģentūra LETA. Grāvīte skaidroja, ka, lai arī daļu augļu institūts arī pārdod, tad negatavos, sasistos, saplaisājušos vai citādi laikapstākļu bojātos augļus vairs nekur nevar likt, turklāt vairums vēl nav nogatavojušies. Dārzā daudz plūmju, aprikožu, bumbieru un ābolu ir vēja norauti un atrodas metriem tālu no kokiem.
Dobeles novada Kroņauce, Bukaiši, Augstkalne, Zelmeņi, Žagare kaimiņos – tās ir vētras un krusas skartās vietas, kur otrdienas vakarā “Zemgales Ziņas” pētīja pirmdien notikušās dabas katastrofas sekas.
Dobeles novada vētras skartajos ciemos priecājas, ka nav jāuztraucas par būvgružu konteineru sagādi un aizvešanu. Dienu pēc vētras sešās vietās novadā izvietoti konteineri, kur iedzīvotāji bez maksas var nodot vētras laikā izpostīto māju būvgružus un arī bīstamā šīfera jumtus.
Par valstiskiem jautājumiem
Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) nolēmis veidot jaunu koalīciju pēc tam, kad pašreizēji koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts – noraidīja viņa priekšlikumu mainīt ministrus un parakstīt memorandu par prioritārajiem darbiem līdz šī gada beigām.
...valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojumu par valsts pētījumu programmu “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” 2023.-2025. gadam, kas nosaka ZM nozaru – lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un meža nozares – valsts pētījumu programmas mērķus un uzdevumus, īstenošanas periodu un izmaksas. Pētījumu programmas kopējais finansējums trīs gadu periodam ir 5 milj.eiro (2023. gadā – 1 milj.eiro, turpmāk pa 2.milj. eiro gadā).
Liekas, prezidents vienīgais valstī strādā. Iepretī kuslajai, vārdzelīgajai un bezrūpīgajai citu amatpersonu darba kārtībai valsts pirmā persona tiekas ar ministriem, viesojas reģionos, šodien uz robežas, rīt jau apmeklē policiju, pa vidu pagūdams mierināt vētrā cietušos, ka palīdzība jau ir ceļā. Mazdrusku atelsies, viņš nonirs Dzintarjūras dziļumos un brīvdienā pārlidos visu zemi gaisa balonā, peilēdams kārtējās nekārtības.
Par nozarē svarīgo
Neapšaubot ikviena Eiroparlamenta deputāta kā sabiedrības spoguļa kompetenci un augsto pozīciju, kas nekad nebūs sasniedzama Latvijas zinātniekiem, šāda intonācija, pat neprasot un negaidot iedziļināšanos detaļās, ir visai pārsteidzoša. Iespējams, meža darbiniekiem tā pat ir nomācoša. Ne tikai tādēļ, ka Latvijas meža zinātnes ietvarā dažādi kritēriji, pēc kuriem tiek vai ir tikusi noteikta Latvijas meža bioloģiskā vērtība, nekad pat nav apspriesti. Iespējams, esam bijuši pārliecināti, ka ikviena dzīva mežaudze, tostarp jaunaudze, ir un būs bioloģiska un cita veida liela vērtība mūsu valstij.
Saistībā ar 7. augusta vētras un krusas nodarītajiem postījumiem mežaudzēm, Valsts meža dienests informē par nosacījumiem, kādā meža īpašnieki var veikt koku ciršanu nopostītajās teritorijās.
Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?
Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.
Pašlaik “Rīgas meži”, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un sekojot labas pārvaldības principiem, aktīvi meklē atbilstošākos risinājumus trijiem, gadiem nerisinātiem un ar uzņēmuma darbību saistītiem jautājumiem – staltbriežu ganāmpulks vides izglītības centrā Tīnūžos, nekustamais īpašums Biķernieku ielā 70 un nekustamais īpašums Mangaļsalā (abi atrodas Rīgā).
Šogad novērota līdz šim lielākā egļu astoņzobu mizgraužu pirmās paaudzes vaboļu lidošanas aktivitāte, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums “Par ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanu un turpmāko rīcību” Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.
...īslaicīgu un ātri pārejošu ietekmi šie postījumi drīzāk atstāj uz mežizstrādes tirgu, palielinot darba apjomu mežizstrādātājiem, taču, ņemot vērā, ka mizgrauža ārkārtas situācijas dēļ Latvijā mežizstrāde joprojām nedarbojas ar pilnu jaudu, mežizstrādes uzņēmumiem ir pieejami resursi, lai lauzto un gāzto koksni pietiekami ātri izstrādātu.
Par ekonomiku
Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 pp), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022. gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%.
“Mēs ticam zinātnei. Mēs ticam, ka jaunas zināšanas mūs virza uz veselīgāku, labklājīgāku un gudrāku nākotni. Mēs ticam, ka pirms 160 gadiem, 1862. gadā, dibinātajā RTU nekad nezudīs izzināšanas kāre un jaunatklājumu prieks. Mēs ticam, ka pēc daudziem simtiem gadu mūsu universitāte būs viena no vadošajām tehnoloģiju universitātēm ne tikai Baltijā, bet arī plašākā reģionā. Un ceram, ka tās paaudzes, kas atvērs šo laika kapsulu, ar daudz modernākām tehnoloģijām spēs pārbaudīt šajā kapsulā ievietoto materiālu stabilitāti un pārliecināsies par mūsu pētījumu ilgmūžību,” teikts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vēstījumā nākamajām paaudzēm, sākot Baltijas Biomateriālu ekselences centra ēkas būvniecību studentu pilsētiņā Ķīpsalā.
Par medībām
Mednieku festivāls “Minhauzens” ir kļuvis par populāru tradīciju mednieku vidū. Pirmo reizi tas notika 1999. gadā un tiek rīkots katru gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē dažādās Latvijas vietās. Šogad sapulcējās teju 60 komandas.
Šā gada 12. augustā sākas ūdensputnu medību sezona. Valsts meža dienests aicina iepazīties ar medību nosacījumiem noteiktās teritorijās, medību drošības un biodrošības prasībām saistībā ar augsti patogēno putnu gripu, kā arī svina skrošu munīcijas lietošanas aizliegumu.
Par vides jautājumiem
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – dižkoks ir aizsargājama dabas vērtība, kura atrodas valsts aizsardzībā, tāpēc uz to attiecas īpaši nosacījumi arī gadījumā, ja dižkoks ir cietis no vētras postošās ietekmes un ir nepieciešami koka sakopšanas darbi seku novēršanai.
Valdība jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamiem objektiem nereti ir nozīmīga loma plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas dabai un videi, kā arī tiktu īstenotas atbilstoši jaunākajām zināšanām.
Pieaugot pieprasījumam pēc dažādu pasākumu un aktivitāšu rīkošanas dabā, tostarp, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi informatīvus ceļvežus jeb infografikas, kas aktivitāšu organizatoriem palīdzēs orientēties nepieciešamo saskaņojumu un atļauju saņemšanā.
Lāči Latvijā ir atgriezušies uz palikšanu, uzsver lāču pētnieks Jānis Ozoliņš. Pieaugot lāču populācijai, cilvēki arvien biežāk varētu sastapties ar lielo ķepaini, taču runāt par medību atļaušanu nevarēs vēl ilgi, lēš zinātnieki. Tikmēr Vidzemē, Brenguļu pagasta Pūpolu ciematā, iedzīvotāji stāsta, ka lāču pēdas parādījušās piemājas dārziņos.
Par enerģētisko neatkarību
Nesen šī vide uzburbuļoja, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar Vēja enerģijas asociāciju un atlasītām vides nevalstiskajām organizācijām rīkoja informatīvās sanāksmes Pāvilostā un Jūrkalnē. Pēc tam attālinātā formātā notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, un nākamais plānotais solis ir ietekmes uz vidi novērtējums ELWIND vēja atkrastes parkam E4 laukumā, kas atrodas 15 km un 17 km attālumā no Pāvilostas un Jūrkalnes. Sabiedrības interese, maigi izsakoties, visos pasākumos bija augsta un attieksme pret vēja parkiem – galēji kritiska.
Par pārmaiņām Daugavpils Universitātē
Daugavpils Universitātē līdz šim bija Dabaszinātņu un matemātikas, Sociālo zinātņu, Mūzikas un mākslu, Humanitāro, Izglītības un vadības fakultātes. No 1. augusta palikušas vien divas – Dabas zinātņu un veselības aprūpes fakultāte un Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte.
Dažādi par interesanto un interesanti par dažādo
Nesen Spānijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums ir visnotaļ interesanta tēma, tomēr tālākais teksts nebūs par to. Vēlēšanu kontekstā atcerējos par to, cik kvēli daļa Latvijas sabiedrības jūsmoja un atbalstīja katalāņu neatkarības centienus. Ir pagājuši nieka pieci gadi, un – cik daudz ir to, kuri šo tēmu vispār atceras?
Piņķerīgā procesā gada garumā, sazinoties ar Krievijā dzīvojošo īpašnieku, pa vidu divas reizes gandrīz pārdomājot, latviešu uzņēmējs Jānis Dubinskis ir kļuvis par jauno Zentenes muižas saimnieku.
2023. gada 17. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (PTF), Jelgavā, Rīgas ielā 22A notiks Maizes diena. Tajā LBTU pārtikas tehnologu sadarbības partneri – graudu pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumu – pārstāvji, nozares eksperti un interesi pulcēsies vienuviet, lai pārrunātu nozares aktualitātes un bagātinātos praktiskajās nodarbībās.
 |
 |
 |
 |