Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
4.-10. novembris
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### 23. novembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 8. Starptautiskā konference Izmaiņas un risinājumi vides politikā ilgtspējīgai, klimatneitrālai ekonomikas attīstībai
zemeunvalsts.lv · 8 starptautiska konference izmainas un risinajumi vides poli…
zemeunvalsts.lv · 8 starptautiska konference izmainas un risinajumi vides poli…
### 30. novembrī LBTU aulā Meža nozares konference 2023
### Līdz 3. decembrim aicinām nobalsot par Eiropas Gada koku
eiropasgadakoks.lv · balsojums 1
eiropasgadakoks.lv · balsojums 1
### 15. novembrī seminārs “Ilgtspējība praksē: EUDR un CO₂ izmešu pārvaldība”
zemeunvalsts.lv
zemeunvalsts.lv
### 16. novembrī izzinoša pastaiga dabas liegumā “Augstroze”
### 25. novembrī pianista Andreja Osokina un aktiera Gundara Āboliņa literāri muzikāla kompozīcija "Sajūtu spēles" Jaunmoku pils Kolonnu zālē
Par oficiālo
Latviju 2023. gada pavasara otrajā pusē skāra ļoti spēcīgas ilgstošas salnas un sali, kam vasarā pievienojās arī ilgstošs sausums un karstums, dauzviet plosījās postoši negaisi ar spēcīgām lietavām un lielgraudu krusu. Diemžēl papildus nelabvēlīgajiem laikapstākļiem Eiropas, pasaules un Latvijas tirgū pasliktinājās situācija, nozīmīgi pazeminot cenas, par kurām Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji varēja realizēt izaudzēto un saražoto produkciju.
ZM informē, ka saskaņā ar 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”
Par svarīgo
Aicinām uzdāvināt šo vienu mēnesi Latvijai tā pa īstam. Latvijas zemei, Latvijas produktiem un Latvijas zemniekiem. Vai ir Tavos spēkos vienu mēnesi ēst Latvijas produktus? Citronus aizstāt ar cidonijām, banānus ar āboliem. Čia sēklas ar kaņepēm. Svešzemju batātes ar mūsu pašu riekstu ķirbjiem. Rīsus ar grūbām.
Par nozares un saistīto nozaru notikumiem
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) atzīta par 2023. gada trešo vērtīgāko uzņēmumu Latvijā, liecina "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais šī gada vērtīgāko uzņēmumu tops. LVM vērtība sasniegusi 2,206 miljardus eiro.
diena.lv · krauze uzdod parbaudit gerharda laika slegtu 7 miljonu eiro…
Sanāksmē ar Zemkopības ministriju zemnieki uzsvēra savu neapmierinātību ar daudzajām atskaitēm par paveikto uz lauka. Neapmierināti lauksaimnieki ir arī ar nepabeigto jauno sistēmu, kas apmēram 3000 saimniecībām liedz ievadīt vajadzīgos datus Eiropas sistēmā un saņemt maksājumus.
"Nespēju atrast, kur Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā ir minēts par vecu mežu izciršanu," sacīja Melnis, komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka klimata mērķu sasniegšanai Latvijā plānots veicināt vecu mežu izciršanu.
Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.
...sezona augļkopības nozarei bijusi izteikti nelabvēlīga. Vēlais un aukstais pavasaris ar gandrīz astoņu dienu ilgu salu maijā iznīcināja gandrīz visas augļkoku un ogulāju plantāciju ražas. Sala rezultātā Latvijā šogad gandrīz nav vietējo dzērveņu, melleņu, ķiršu, pavasara aveņu, plūmju, cidoniju un smiltsērkšķu.
Par vides jautājumiem
Mazupīte nebija atjaunota vairāk nekā 50 gadus, tajā bija augsts ūdens līmenis, kas traucēja meliorācijas sistēmu darbību. Negatīvu ietekmi uz ūdensnoteku radīja meliorācijas pasākumi, cilvēku veidotie akmens krāvumi, govju dzirdināšanas vietas, piesērējums, pielūžņojums, atkritumi, izkliedētais piesārņojums, bebru aizsprosti u.tml., kas ūdensnotekā nenodrošināja ekoloģisko kvalitāti, samazināja straujteču platību, ierobežoja ceļotājzivju migrāciju augšteces virzienā un samazināja potenciālo nārsta vietu platību.
Eksperti uzsvēra, ka ir svarīgi nepārtraukt augsnes izpēti Latvijā, lai nodrošinātu pēctecību jau iegūtai informācijai un esošos datus varētu nākotnē izmantot. Tas nozīmē, ka pēc dažiem gadiem, atverot kādu no šodienas dokumentiem, ir jāsaprot, kādēļ tāds dokuments ir tapis un ko dati tajā nozīmē.
Valsts vides dienests (VVD) norāda – šogad lietotnē Vides SOS saņemti vairāk kā 3000 ziņojumu par dažāda veida pārkāpumiem pret vidi. Salīdzinot ar pagājuša gada trešo ceturksni, ziņojumu skaits audzis par 26%. Visaktīvāk lietotnē ziņo Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji par atkritumu izmešanu mežā.
Projekta mērķis ir stiprināt Latvijas dabas ekspertu kapacitāti brioloģijā.
Sākoties aktīvam lašveidīgo zivju – laši, foreles, taimiņi, alatas un sīgas – nārstam Latvijas upēs, pārvaldes valsts vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un lašveidīgo zivju ieguvei.
Brūno lāču ģimenēs četru mazuļu izaudzināšanas sekmes veicina labi barošanās apstākļi, kā arī pagaidām salīdzinoši zemā populācija un Latvijā brīvi pieejamā teritorija, atklāj Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Latvijā šobrīd dzīvo vismaz 70 brūno lāču Ursus arctos. Savvaļas lāči, kas ikdienā nav agresīvi un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku, tuvāko nedēļu laikā dosies ziemas guļā un modīsies tikai nākamajā pavasarī. Arī šobrīd novērojumu kamerās redzami pieauguši lāči kopā ar mazuļiem, kas vēl pirms ziemas miega uzņem barību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde aicina cilvēkus lieki netraucēt dzīvniekus.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bīda Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parku Elwind. Ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no mūsu dabas un kultūras. Pie Jūrkalnes plāno 300 metrus augstus vēja ģeneratorus. Tie atradīsies 15 km attālumā no krasta, kaut gan nepieciešami 50 km, lai tos neredzētu.
Pirms 10 gadiem uzbūvētā dabas taka Lielajā Ķemeru tīrelī ir novecojusi un laipas dēļi sāk trunēt. Dabas aizsardzības pārvaldē uzzinām, ka takas stāvokli regulāri apseko un bojājumus novērš, taču arvien aktuālāks kļūst jautājums – kur tam rast līdzekļus turpmāk? Finansiālie resursi izsīkst, taču, takai nolietojoties, remontdarbi vajadzīgi biežāk.
Lašupes iedalās vairākos veidos. Ir dabiskās, kur sastopami laši, kuri dabā paši nārsto un vairojas. Latvijā tādas ir Salaca, Vitrupe, Pēterupe, Irbe, Užava, Saka un Bārta. Tad ir lašupes Gauja, Daugava un Venta, kurās līdzās savvaļas lašiem tiek ielaisti arī zivjaudzētavās audzētie zivju mazuļi jeb smolti. Lašveidīgie nārstot dodas uz vietu, kur tie dzimuši, tātad arī uz mazākām upēm jeb lielo upju pietekām.
Par ekonomiku un šķēršļiem
Saskaņā ar projekta nosacījumiem bija paredzēts uzbūvēt rūpniecisko ēku un padarīt to publiski pieejamu vispārējai lietošanai uzņēmumiem, kuri darbojas jebkurā rūpniecības sektorā.
Līvāni, Valmiera un nu Valka – tiesībsargu viesošanos nu jau trešajā pašvaldībā līdzīgās lietās gan Valkas bijušais mērs, gan Eiropas prokurors dēve par sistemātisku problēmu. Katram gan atšķiras redzējums, kādu tieši. Noteikumi, kā atrast uzņēmumus, kas strādās par Eiropas fondu atbalstu uzceltajās ražošanas ēkās, ir mulsinoši vai tie tiek apzināti pārkāpti savtīgos nolūkos.
Par ekonomiku
Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 26 548 890 eiro. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Ēnu ekonomikas apkarošana Latvijā ir bijusi daudzu valdību darāmo darbu sarakstā. Bet kāpēc ar to nesokas, Krustpunktā lielajā intervijā vērtē ekonomists Arnis Sauka.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms jaunās valdības izveidošanas izvirzīja mērķi, ka Latvijai sešu gadu laikā jeb līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz vidējais Eiropas Savienības valstu labklājības līmenis. Taču ekonomisti spriež, ka tas nebūs viegli izdarāms, un reālāks termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu.
Iecerēts, ka Valsts Konkurētspējas komisija sniegs atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un izstrādās priekšlikumus valsts konkurētspējas stiprināšanai izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomās.
Niķeļa, vara, kā arī platīna grupas metālu atradnes Latvijā nav utopija, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Iepriekš uz šo metālu ieguves iespējām norādījis arī Kanādā dzīvojošais ģeologs, kompānijas Ginguro Exploration viceprezidents Andris Bite. Viņš, sadarbojoties ar speciālistiem Latvijas augstskolās, secinājis, ka ir vērts turpināt pētījumus šajā jomā.
Par satiksmi
Lietuviešu un igauņu dzelzceļa kompānijas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nākamgad plāno uzsākt pasažieru pārvadājumus maršrutos Viļņa–Rīga un Tartu–Rīga. Vēl gan pārvadātājiem jāsertificē ritošais sastāvs, kas brauks uz Latviju, jāuzstāda piemērotas saziņas sistēmas, kā arī jāsertificē personāls. Latvijas Satiksmes ministrijā (SM) norādīja, ka iniciatīvas par pasažieru vilcienu satiksmi no Viļņas un Tartu uz Rīgu ir atbalstāmas, jautājums vien ir par izmaksām.
Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību, palielinātu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta apkalpoto pasažieru skaitu un izveidotu videi draudzīgu, labi attīstītu transporta sistēmu, ir uzsākti projektēšanas darbi 7. tramvaja līnijas pagarinājumam no pašreizējā tramvaja galapunkta "Dole" līdz Maskavas–Višķu ielas krustojumam.
Kaut arī ir skaidrs, ka Eiropas platuma dzelzceļa trases “Rail Baltica” izbūve, salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, ir būtiski sadārdzinājusies, precīzi aprēķini par izmaksām būs pieejami vien nākamajā gadā, kad noslēgsies visu objektu projektēšana.
Turpmāk Brasas tiltu varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un automašīnas. Iepriekš pakāpeniski pa Brasas tiltu tika atjaunota tramvaju satiksme. No šodienas pār Brasas pārvadu atsāks kursēt arī 9. autobuss.
Gaisa tilts jeb tā dēvētais VEF tilts Rīgā nākotnē varētu būt bez bruģa un ar plašāku velosipēdu un gājēju ceļu, šodien izskanēja Ārtelpas un mobilitātes departamenta tiešsaistes pasākumā par Gaisa tilta pārbūves projekta izstrādi. Kā viens no paredzētajiem risinājumiem tika minēta paplašinātas ietves un veloceļš, kā arī kontakttīklu stabi, kas iznesti ārpus satiksmes telpas.
Par interesanto un dažādo
Jauns dalībnieku rekords a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajā vides izglītības programmā pamatskolām “Meža meistarklase” – šajā mācību gadā tajā darbosies 11 922 skolēni no 218 Latvijas skolām, bet mežu izzināt skolēniem palīdzēs dabaszinību vai vides izglītības pulciņu pedagogi.
Žogs ap Uzvaras parku ir noņemts. Tas atstāts vienīgi posmā gar Bāriņu ielu, lai pēc sestdien paredzētā koncerta apmeklētāji nedotos iekšā parkā pa tikko nolīdzināto zemi, kurā iesēta zāle. Būvnieki un dārznieki pēdējās dienās šeit strādā dienu un nakti. Garāmgājēji pagaidām skatās pa gabalu.
Suntažu staciju atklāja 1935. gadā. Kara laikā to nopostīja, bet drīz pēc kara atkal uzcēla jaunu – mazāku stacijas ēku. Taču 2009. gadā līdz ar sliežu nojaukšanu to slēdza.
Par ģeopolitiskiem jautājumiem
Es gribētu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus nepagurt savā atbalstā Ukrainai, jo Ukraina patiešām izcīna mūsu cīņu. Un, ja mēs negribam, lai pie mums arvien vairāk būtu kapu kopiņu un, nedod, Dievs, arī karadarbība šeit, tad, lūdzu, nepagurstam savā atbalstā Ukrainai un turpinām šo labo darbu.
Ja Annas Sakses ielas vietā būs Hermaņa Samsona iela, tad vienalga būs – "es dzīvoju Mežaparkā".
Vēl vērts pieminēt oktobrī Current Time TV klajā laisto materiālu par ungāriem Ukrainas Aizkarpatu reģionā. Interesanti, ka visi kā viens uzrunātie etniskie ungāri apliecina, ka jūtas piederīgi Ukrainai (tostarp tie, kuriem ir dubultā, Ungārijas pilsonība), ka vēl Ukrainai uzvaru karā, bet – Orbānu kritizēt atturas. Jo?
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |