Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
4.-10. februāris
Par esošiem un gaidāmajiem notikumiem
### Balsojot par Eiropas Gada koku, aicinām atbalstīt Sējas ozolu: treeoftheyear.org · vote
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: signforhunting.com
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Par ar nozari saistītiem jautājumiem
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, aģentūru LETA informēja klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.
Paredzams, ka ar šīs programmas palīdzību mēs papildus trīs gadu laikā salabosim 150 kilometrus vietējās nozīmes ceļu. Tiem jābūt ceļiem, kuri savieno pagastu centrus ar novadu centriem, lai cilvēki varētu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu un bez problēmām braukt uz darbu, pie daktera, vest bērnus uz skolu, visur, kur vien ir nepieciešamība. Šobrīd, kā zināms, daudziem ir problēma izkļūt no savas dzīvesvietas, tādēļ mana prioritāte ir tieši šī ceļu tīkla sakārtošana.
Mūsu atbalsts Ukrainai ir atbalsts Rietumu sabiedrības modelim kā tādam, ar to saprotot brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības, Eiropas Savienības ietvaru, tehnoloģiju un produktu attīstības procesus, izglītību, zinātni, kultūru… Kad šīm vērtībām tiek brutāli, nežēlīgi uzbrukts, mūsu pienākums ir tās aizstāvēt. Paldies visiem partneriem, kuru organizētajos palīdzības projektos mums ir bijusi iespēja līdzdarboties. Mēs ticam, ka kopā varam šo ļaunumu uzvarēt.
Izsludināts konkurss uz SIA “Latvijas vēja parki” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA/-AS UN VALDES LOCEKĻA/-ES AMATIEM.
SIA “Latvijas vēja parki” valdes locekļiem ir pilna laika darba slodze. Valdes locekļi pieņem lēmumus, paraksta līgumus un cita veida dokumentus saskaņā ar kapitālsabiedrības statūtiem un valdes pilnvarojumu. Par valdes darba rezultātiem valdes locekļi atbild solidāri.
Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.
Par nozares jautājumiem
...zemkopības ministrs Didzis Šmits, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente Baiba Rivža parakstīja gadskārtējo sadarbības līgumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un pilnvērtīgu savstarpējo sadarbību.
Līgums par sadarbību ietver trīspusēju vienošanos par informācijas apmaiņu un sadarbību, apvienojot visu pārstāvēto nozaru zinātniekus un iesakot prioritāros pētniecības virzienus fundamentālajā un pielietojamajā zinātnē, nodrošinot sadarbību ar visa līmeņa izglītības mācību iestādēm un informējot par darba iespējām laukos un lauksaimniecībā, kā arī veicinot jauno zinātnieku izaugsmi ZM kompetences nozarēs, rīkojot seminārus un sniedzot iespēju doktorantūras studentiem ziņot par savu pētījumu rezultātiem LLMZA izmēģinājumu skatēs un LZA un LLMZA apvienotajās sēdēs.
Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.
Pilnveidojot mūsdienīgu un darba tirgum atbilstošu augstākās izglītības studiju programmu piedāvājumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) Meža fakultāte un SIA “Ziemeļlatvijas meži” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas sekmēs mijiedarbību starp akadēmisko un biznesa vidi nākamo nozares speciālistu sagatavošanā.
Vienlaikus iecerēts izcirst un aizvākt tā sauktos “invadētos kokus”, kuros nupat parādījušās mizgraužu iebrukuma pazīmes un to vietā uzstādīt feromonu slazdus kukaiņu izķeršanai. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji gan diskusijas laikā pauda bažas, ka šīs “ārkārtējās situācijas” aizsegā varētu notikt egļu izciršana arī aizsargājamās dabas teritorijās.
Par vides lietām
Jelgavas novada pašvaldībā uzsākta aktīva Sosnovska latvāņa apkarošana. Sosnovska latvānis ir invazīva augu suga. Invazīvas sugas ir tādas sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju.
Latvānis ir no 2 līdz 4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 m gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Ja tas izziedējis, “domājot”, ka savu misiju ir veicis un savairojies, latvānis pats atmirst. Tādēļ pēc appļaušanas, lai neatļautu latvāņiem izplatīties tālāk, nepieciešams nogriezt ziedkopas un tās sadedzināt. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ.
Dabas liegums Lubāna mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas aizņem 513 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojot 12 mazākus dabas liegumus. Līdz šim spēkā bija katram liegumam individuālie dabas aizsardzības noteikumi, taču nu tapis pirmais kopīgais dabas aizsardzības plāns visai Lubāna mitrāja teritorijai. Pašlaik notiek plāna sabiedriskā apspriešana, un vietējie iedzīvotāji pauduši satraukumu par tajā ietverto pasākumu negatīvu ietekmi uz viņu īpašumiem un dzīvesveidu.
Proti, Latvija nav sliktākā vieta, kur šajā klimatisko pārmaiņu laikmetā būt. Tā ka es aicinātu nesteigties ar pārcelšanos. Katrā ziņā nebūtu prātīgi mūsu apkārtējo vidi novest līdz kliņķim, domājot, ka tā jebkurā gadījumā applūdīs un būs jāpamet (Eiropas Investīciju bankas pētījumā latvieši ir vieni no visskeptiskākajiem ES iedzīvotāju vidū par to, kā pāreja uz zaļo ekonomiku ietekmēs viņu labklājību). Vēl kādu mirkli tā mums var noderēt. Skat, ārā pavasaris! Ja ne īstais, tad vismaz meteoroloģiskais.
Pelēkā vārna kādreiz esot ligzdojusi vien mežmalās, birztalās un augstajos purvos, bet nu tā ir kļuvusi par pilsētnieci, gluži kā liela daļa cilvēku, un ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās. Kā norādīja ornitoloģe, vārnas spējušas pielāgoties cilvēku radītājiem apstākļiem un lielā mērā kļuvušas par miskastniecēm.
Ornitoloģe uzsvēra: “Tās nav kolonijas, tās ir vienkārši nakšņošanas vietas. Lai nakšņotu, lai nodrošinātu kolektīvo aizsardzību pret kaut kādiem potenciālajiem ienaidniekiem, tad tās ir vārnas, tie ir kovārņi, kas vakaros sapulcējas lielos baros.”
Tagad – pēc diviem gadiem – pabeigts plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Tā veicēji atzina, ka kaitējums dabai un iedzīvotājiem netiks nodarīts.
Par citu svarīgo
Iniciators abu universitāšu apvienošanai ir pati Izglītības un zinātnes ministrija, mērķis – apvienojot ietaupīt, kāpināt DU kapacitāti un kopumā celt izglītības kvalitāti, sacīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.
“Mūsu risinājums ir tāds, ka mēs DU piedāvātu veidot vai nu kā LU iestādi, vai nu struktūrvienību, par to vēl varētu diskutēt,” norādīja Stepanovs.
Protams, ka viens no iemesliem, ko neslēpj ministrijā, ir bijis skandāls saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšanu. Daugavpiliešiem tas nav saprotams.
Valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos Ministra kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Atveseļošanās fonda investīciju maģistrālās veloceļu infrastruktūras attīstībai Rīgas metropoles areālā.
SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā un vienlaikus reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, t.sk. velotransportu. Velotransporta satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā. Rīgas metropoles areālā veloceļu infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri, jo trūkst vienota velotransporta satiksmes tīkla. Lai nodrošinātu zaļās mobilitātes pieejamību un radītu priekšnosacījumus pilsētas līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, ir nepieciešama vienota maģistrālā veloceļu infrastruktūra.
Latvijas politikas problēma ir tā, ka neskaidro prioritāšu dēļ reti kura joma tiek finansēta atbilstoši vajadzībām. Tomēr par valsts aktuālo finansiālo situāciju ir svarīgi ieviest skaidrību, lai kritiski izvērtētu katru apgalvojumu par naudas trūkumu.
Labāka situācija Eiropas enerģētikā ļauj nedaudz pozitīvāk raudzīties uz šo gadu arī ekonomikā kopumā. Eiropas uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos sāk nedaudz uzlaboties, un arī eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes vairs netiek samazinātas. Tomēr no recesijas Eiropā, visticamāk, neizdosies izvairīties un, piemēram, Zviedrijā jau pērnā gada nogalē ir sācies ekonomikas kritums.
Uz cilvēciskās traģēdijas Ukrainā fona rakstīt par kara ekonomiskajām sekām Latvijā šķiet otršķirīgi, tomēr nedrīkst piemirst, ka karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan.
“Dzīvojot šeit, laukos, gara acīm varu izstaigāt visas mājas – domāju, salikšu uz papīra,” tā pirms pusotra gada neapdzīvoto māju inventarizāciju sācis pārvaldnieks Pēteris Pētersons. Vispirms uzlicis uz papīra Kārķu pagasta namus, jo pats nāk no šīs puses, tur dzimis, audzis, mācījies pamatskolā un pēc studijām Rīgā atgriezies uz palikšanu, pārvaldnieka amatā jau strādājot desmit gadus. Uzskaite atklājusi, ka Kārķos tukšas un pamestas stāv 30 mājas.
Tāpat es ticu, ka prezidents ir pārliecināts, ka, tik augstu prioritizējot šādus jautājumus (“Par būtisko! Par vērtībām!”), viņš tieši dod savu kā intelektuāļa (es gan personīgi nezinu, ko šis jēdziens nozīmē) unikālo un optimālo pienesumu Latvijas valstij. Ķeza tā, ka sabiedrība ir ļoti sarežģīta un kaitinoši pretrunīga. Tas var nepatikt, bet tad vienmēr ir iespēja turēties no amatiem pa gabalu.
Ja pret balsojumu ir vēlme izturēties nopietnāk un nervozāk, tad, protams, nevar izvairīties no jautājuma – ko šī amatpersona Latvijas politiskajā hierarhijā vispār var ietekmēt? Šo jautājumu ar neatlaidību, kas, iespējams, pelnījusi labāku pielietojumu, esmu vairākkārtīgi uzdevis saviem viedajiem sarunu biedriem TV, pretī saņemot raitu uzskaitījumu: Valsts prezidents var sasaukt valdības sēdes, iesniegt parlamentā likumprojektus, “atmest” (līdz laikam!) parlamentam parlamenta saražoto. Īsi sakot, pilnvaras ir, viss esot atkarīgs tikai no posteņa ieņēmēja paša, tādēļ arī balsojumam ir nozīme.
Ja martā piepildīsies sliktākās prognozes un piena cena pietuvosies kritiskajai robežai, kas ir 25 centi par litru, arī Latvijas piena ražotāji ir gatavi plašiem protestiem, aģentūrai LETA paziņoja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
Asociācijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji ir gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai krīzē nonākusī piena nozare valdībā tiktu sadzirdēta.
Par politiski vēsturiskiem jautājumiem
Es tikai piedāvāju tēzi, ka cilvēki – jo īpaši, kā nu modīgi saka, paaugstinātas turbulences laikos – ir ļoti plastiski un labi pielāgojas.
Tas, starp citu, attiecas arī uz cilvēkiem, kuri uz sevi attiecina jēdzienu “latvietis”.
Daugavpils Universitāte ik gadu izdod krājumu “Vēsture: avoti un cilvēki”. Hronoloģiski pēdējā (XXV, 2022. gads) interesants ir Signes Irbes teksts par komjaunatni Latvijā 1945.-1949. gadā. Publikācijā minēta arī izslēgšana no organizācijas, un mani interesējošā aspektā zīmīgi ir iemesli.
Tātad no izslēgtajiem 243 cilvēkiem, 55 izslēgti par “darbību nacistiskās okupācijas laikā”, 36 kā “pretpadomju elementi”, 31 par sakariem ar nacionālajiem partizāniem vai dalību nacionālo partizānu grupās, 17 par baznīcas apmeklēšanu, 15 par sakariem ar “kulakiem” un tā tālāk.
Ja taisām tiesu Krievijai, tad pēc pilnas programmas par to, kas ir bijis pēdējos simt gadus! Ar šādu ierosinājumu vēsturnieks Gatis Krūmiņš nupat piedalījās Polijas un Latvijas valsts prezidentu rīkotajā diskusijā Rīgas pilī. Viņš bija pirmais, kurš ar arhīva dokumentiem ir pierādījis, ka padomju okupācijas gados no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm PSRS daudz vairāk tika ņēmusi nekā devusi.