Tas bija neaizmirstams vakars. Arēna Rīga bija simtiem cilvēku piepildīta. Uz skatuves Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijā pazīstami mākslinieki. Stāsts cauri gadu desmitiem. Uz ekrāna – izgaismots koks, kas ar saknēm ir ietiecies zemē un savus zarus izslējis pret debesīm. Dzīvības koks – a/s Latvijas Finieris pamatvērtību vēstnesis visiem 30 gadu jubilejas vakara dalībniekiem.

Nodrošināt pāreju uz atjaunojamu, ilgtspējīgi iegūtu resursu izmantošanu. Eiropas Zaļais kurss vairs nav tikai vārdi un tie atbalsojas arī Latvijā. Kā apliecinājums tam ir šī vakara raidījuma viesa ikdienas darbs – Latvijas Finiera attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

 

 

Apzinoties tautsaimniecībai un industriālajai būvniecībai nepieciešamo minerālo materiālu apjomu turpmākajos gados, “LVM Zemes dzīles” 2023. gadā plāno palielināt minerālo materiālu meklēšanas darbu apjomu vismaz par 50% vairāk nekā 2022. gadā un atvērt sešas jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas.      

 

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.

Ir atrasti noplēsti aļņu teļi. Vilki tur ir taisījuši dzīres, viss sapēdots. Var redzēt, ka bijis ļoti labs, liels medījums. Nu… Ja ķeras klāt aļņiem, jāsecina, ka vilku ir ļoti daudz.

jauns.lv · 541933 ne visu drikst nocirst atstajami ir ekologiskie koki

 

 

Lodes pagasta zemnieku saimniecībai “Kalntontes”, kam pieder viens no ražīgākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem Latvijā, ar tiesu darbiem beigusies vēlme izpirkt ilgstoši apsaimniekoto lauksaimniecības zemi.

 

Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav obligāti kaut kas ļoti pozitīvs. Dabas aizsardzībā vēlamā situācija būtu, ka vairums sugu populācijas ir stabilas, neiet ne uz augšu, ne leju, skaidro Ainārs Auniņš. Kad kādas sugas populācija iet uz augšu, viņa būtībā patērē resursus un, iespējams, tas ir iemesls citu sugu sarukumam. Negatīvajā aspektā jāskatās gan tās, kuras samazinās, gan tās, kuras palielinās. Izņēmums varētu būt situācija, ja kāda suga pirms tam ir samazinājusies un ir veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņas populāciju atjaunotu, tad tur pieaugums vērtējams pozitīvi.

 

 

Vai atceraties pērno pavasari, kad mēs aizrautīgi skaitījām, cik un kādas Rietumu kompānijas pamet Krieviju? Ir pagājis gads, un, kā liecina Šveices divu augstskolu kopīgs pētījums, kas tika publiskots janvāra beigās, tikai 8,5-10% no apmēram 1400 Eiropas Savienības, ASV un Japānas uzņēmumu, kuri 2022. gadā izplatīja preses relīzes par savu “aiziešanu”, ir patiešām no Krievijas tirgus aizgājuši, piemēram, pārdodot vai norakstot savus aktīvus šajā valstī. Kijivas Ekonomikas skolas līdzīgas ievirzes pētījums runā par vēl zemāku līmeni – tikai 6%.

 

Minēšu dažus piemērus. Pieļauju, ka daļa sabiedrības izjūt ļaunu prieku par partijas Saskaņa nedienām. Neiekļuva Saeimā, aizvadītajā nedēļā nu jau oficiāli zaudēja pārstāvniecību Daugavpilī (un, iespējams, pārskatāmā nākotnē arī Rēzeknē). Nu, forši. Nekad neesmu balsojis vai citādi simpatizējis Saskaņai, tomēr īsti neredzu iemeslu priekam, ja reālā iespēja ir tāda, ka no partijas aizgājušais Daugavpils mērs un viņa kolēģi izsakās par nepieciešamību veidot “jaunu reģionālu politisko spēku”. Respektīvi, ja noprotam, ka Andrejam Elksniņam un acīmredzot arī Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam Saskaņa liekas pārāk “rietumnieciska” un nepietiekami orientēta uz Krieviju atbalstošo Latvijas elektorāta daļu, tad varam arī nojaust, kāds “brīnums” būtu šis “jaunais reģionālais politiskais spēks” Latgalē.