Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

 

Ar programmas palīdzību iecerēts atbalstīt un veicināt veco un neefektīvo apkures iekārtu (biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu) nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Programmas īstenošanas laikā tiks sniegta iespēja arī atjaunot, pārbūvēt vai izbūvēt apkures sistēmas un uzstādīt saules paneļus.

 

Latvijā piensaimniecība turpina saskarties ar nopietnām grūtībām, un piena ražotāju dzīvotspēja ir apdraudēta, piedzīvojot strauju piena iepirkuma cenas kritumu gada pirmajos mēnešos.

 

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos...

 

Lai diversificētu enerģijas ģenerācijas portfeli, sasniegtu Eiropas Savienības (ES) mēroga dekarbonizācijas mērķus un nodrošinātu ilgtermiņa vērtību akcionāriem, Latvenergo ir izvirzījusi mērķus zaļās enerģijas ražošanas jaudu kāpināšanā, izmantojot arī aktīvu apvienošanās un iegādes stratēģiju, norāda kompānijā.

 

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas Baltpool dati.

 

Kazahstānas kravu plūsma caur Klaipēdas ostu šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā četrkāršojās un sasniedza 63 100 tonnu, tomēr Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika atzīst, ka Lietuvas stingrā politika starptautisko sankciju ievērošanā liedz tai izmantot Vidusāzijas valsts potenciālu, un ieguvēja no tā esot Latvija.

 

 

1. jūnijā publiskoti Times Higher Education universitāšu Ietekmes reitinga (THE Impact ranking 2023) rezultāti, kurā starp pasaules vadošajām universitātēm nosauktas vairākas Latvijas universitātes, tostarp jau ceturto gadu arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kas starptautiskajā vidē zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies. 

 

Biznesa augstskolas “Turība” Satversmes sapulce 24. maijā rektora amatā vienbalsīgi ievēlēja augstskolas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, informēja augstskolā. 

 

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) vasarā – jūlijā un augustā – organizē jauno studentu uzņemšanu. No 18. līdz 24. jūlijam ikvienam ir iespēja klātienē pretendēt uz kādu no studiju vietām visās pamatstudiju un maģistra studiju programmās, savukārt doktora studiju programmās uzņemšana notiks no 21. līdz 30. augustam. 

 

 

Latvijas Dabas tūrisma ētikas kodeksu izstrādā Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu garās distances pārgājienu maršrutu “Jūrtaka” un “Mežtaka” attīstīšanai Latvijā un kaimiņvalstīs. Kodeksa projekts top ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, visu piekrastes pašvaldību, kā arī Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvjiem.

 

Klimats mainās. Arī Latvijā vasarās arvien biežāk novērojam karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pat naktī ir virs 20 grādiem pēc Celsija, pēcpusdienās pat pārsniedzot 30 grādus. Laikapstākļi ir kļuvuši nepastāvīgāki arī ziemā, kad dažos gados noturīga sega Latvijas teritorijā nav izveidojusies. Pavisam nesen, 2020. gadā, Latvijas rietumu piekrastē ziema faktiski neiestājās – Rucavā un Liepājā sniega sega biezāka par vienu centimetru fiksēta attiecīgi četras un trīs stundas. Šīs kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra bija par 5,7 grādiem augstāka nekā klimatiskā norma (vidēji periodā no 1981. līdz 2010. gadam). Mainās arī nokrišņu režīms, kam ir būtiska nozīme uz kopējo ūdens aprites ciklu.

 

...projektā LIVE LAKE divu gadu laikā veicināta 10 Kurzemes ezeru, vienas ūdenstilpnes un trīs Ziemeļlietuvas ezeru dabas vērtību saglabāšana. Ļoti būtisks projekta ieguldījums ir dabas lieguma Tosmares ezers dabas aizsardzības plāna izstrāde, jo dokumentā izplānota teritorijas attīstība, izmantošana un aizsardzība turpmākajiem 10 gadiem, tādējādi gan nodrošinot teritorijas iesaisti Liepājas pilsētas tūrisma plūsmā, gan nosakot atjaunojamās pļavas un purvus. 

 

Ummja ezers ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers visas Latvijas un Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens jeb oligotrofajiem ezeriem, kurā sastopama vienīgā lobēliju dzimtas suga Latvijā – Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ezeru indikatorsuga. Augs ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā jeb izzūdošo sugu kategorijā. 

 

2. jūnijā, noslēdzies vairāk nekā trīs nedēļas ilgušais SIA “Rīgas meži” Vasaras puķu dobju stādīšanas maratons – agrā pēcpusdienā iedēstīti beidzamie ziedaugi jaunizveidotajā dobē Ata Kronvalda parkā. Tās dizaina autore ir māksliniece Elita Patmalniece, ziedus dobei piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā to veidojuši daļas “Dārzi un parki” darbinieki.

 

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

 

 

 

EFSA ik gadu sniedz ziņojumu, kurā novērtē AAL atlieku līmeņus pārtikas produktos Eiropas tirgū. 2021.gada ES ziņojumā par AAL atliekām pārtikā sniegts pārskats par ES dalībvalstīs, Islandē un Norvēģijā veikto pesticīdu atlieku kontroli. Latvijā ES koordinētās daudzgadu kontroles programmas ietvaros analizēti 237 paraugi, no tiem 20,25% Latvijas izcelsmes, 54,43% ES izcelsmes un 25,32% trešo valstu izcelsmes paraugi. Maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa pārsniegumi pārsniegums konstatēts 2,53% citās valstīs ražotajā pārtikā.

 

 

Saeimā ārkārtīgā steigā tiek grozīts Dabas resursu nodokļa likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sev par milzīgu pārsteigumu atklājusi, ka tagad spēkā esošais likuma burts praktiski aizliedz saules paneļu un tiem piekārtoto elektrības akumulatoru uzstādīšanu Latvijā. Līdz šim paneļus varēja uzstādīt tikai tāpēc, ka valsts iestādes ar VARAM priekšgalā bija par likumā rakstīto vienkārši aizmirsušas. Gan saules paneļus uzstādījušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, gan saules paneļu izplatītājiem tagad atliek tikai cerēt, ka valsts tomēr nesāks no tiem piedzīt dabas resursu nodokli (DRN). Valsts iestādes atzīst, ka speciāli noteikušas nodokļa likmes nesamaksājami augstas.