Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
27. augusts - 2. septembris
Par notikumiem
### Ogres tehnikuma kolēģu rīkotie Medus svētki Vecbebros 3. septembrī
### Konkurss Eiropas Gada koks tiek pagarināts līdz 4. septembrim
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos“ 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē.
Lai nodrošinātu pieprasījumu pēc minerālajiem materiāliem un to maisījumiem, “Latvijas valsts meži” (LVM) biznesa virziens “LVM Zemes dzīles” izsludina atklātu konkursu “Derīgo izrakteņu ieguves vietu sagatavošanas darbi Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos”, kura ietvaros paredzēts atvērt piecas jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas un veikt paplašināšanas darbus vienā no atradnēm. Interesenti aicināti iesniegt piedāvājumus Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) līdz 2022. gada 19. septembrim plkst. 11.00.
Par valstiskiem jautājumiem
Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un mežsaimniekus piedalīties reģionālo konferenču ciklā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Latvijā no 2023. gada.
2022. gada 30. augustā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotās Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VPP). VPP ir vides aizsardzības nozares vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka principus, uz kuriem jābalsta apstākļiem piemērota un moderna vides politikas attīstība Latvijā.
No 1. septembra Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) turpina savu darbību kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Šādu lēmumu šī gada 18. maijā pieņēma universitātes Konvents, un tas augusta beigās nostiprināts universitātes Satversmes grozījumos. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes saīsinātais nosaukums ir LBTU. Starptautiskajā vidē universitāte turpinās izmantot nosaukumu “Latvia University of Life Sciences and Technologies”.
Par interesanto un nozīmīgo
Ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.
Taču 13. Saeima ieies vēsturē arī ar to, ka tā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas nebija izdevies vairākus sasaukumus. Paredzams, ka septembrī parlaments nobalsos arī par jauno Pašvaldību likumu un tad spēku zaudēs pašlaik spēkā esošais likums, kas pieņemts 90. gadu vidū.
Vienā no pirmajiem ziņojumiem par pašvaldību reformas ieguvumiem ministrs A. T. Plešs minēja to, ka ir būtiski samazinājies vietējo deputātu skaits (no 1614 uz 758), kas esot ļāvis ietaupīt 10 miljonus eiro. Tas izraisīja pretreakciju un arī šaubas par minētā skaitļa patiesumu, jo nelielos novados deputāti, kuri nebija amatos, par sēžu apmeklēšanu saņēma nelielas summas un strādāja citā pamatdarbā.
Iedzīvotāju pirktspēja mazinās un ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki.
Eiro izteiksmē mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieauga par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju.
Patēriņa pieaugums pašlaik ievērojami apsteidz ienākumu pieaugumu.
Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.
Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.
“Rīgas Mežos” 2022.gada pirmais pusgads bijis veiksmīgs – neto apgrozījums sasniedza 10,95 miljonus eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 21% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Teju pusi jeb 49% “Rīgas Mežu” apgrozījuma veidoja apaļkoku pārdošana – liecina uzņēmuma sešu mēnešu operatīvais finanšu pārskats.
2021. gada monitoringa dati liecina, ka Latvijā dzīvo ap 60–70 lāču. Pēdējos trīs gados novērotas pazīmes, ka Latvijā lāči arī vairojas. Visvairāk tie uzturas Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, tāpēc tur sēņot un ogot ieteicams doties divatā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks, doktors Jānis Ozoliņš.
Katru gadu Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un Dabas aizsardzības pārvalde veic lāču monitoringu. Tā metodēs ietilpst gan ģenētisko materiālu, DNS saturošu paraugu ievākšana un analīze, gan dati no kamerām, gan gadījuma ziņas, kad lāčus filmējuši mednieki, iedzīvotāji.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”
Latvijas Republikas Senāts ar 30. augusta lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību ir atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2021. gada lēmumu, ar kuru iestāde sodīja divus meliorācijas uzņēmumus – SIA "Valkas meliorācija" un SIA "Agromeliorators" – par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) organizētajos iepirkumos.
...lai darījums varētu notikt, bija jāsaņem visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraugu atļaujas. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugiem, kas atļāva šādu darījumu, Lietuvas Konkurences padome nule kā dobelniekiem atteikusi atļauju pirkt “Baltic Mill”.
Lietuvas konkurences uzraugs secinājis, ka “Dobeles dzirnavnieks” un “Baltic Mill” “ir tuvi un nozīmīgi konkurenti” miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, “kas jau ir koncentrēts”, un tādējādi “šo kompāniju konkurence ir nozīmīga”.
Secināts, ka apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošā tirgus daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji.
Šis raksts ir mazliet ārpus kopējā konteksta, tomēr ļoti zīmīgs - ciktāl un kas kam rūp. Visu dokumentos neierakstīsi...
Mārupes novada pašvaldības Tīraines ciemata iedzīvotāji ceļ trauksmi, jo drīzumā ne tikai Tīraines ciemata daudzdzīvokļu mājas, bet viss Tīraines ciemats var tikt atslēgts no elektrotīkla nevienam nepiederošas infrastruktūras dēļ. Šis nav vienīgais novada ciemats, kur izveidojusies šāda situācija.
Zināms arī, ka Mārupes novada Skultes ciemā aptuveni 250 iedzīvotāju saņēmuši paziņojumus, ka no nākamā gada jūlija viņiem vairs netiks nodrošināta elektrība.
Aktuālas karikatūras