Lai aizsargātu vērtīgās egļu mežaudzes un novērstu katastrofas draudus, kas saistīti ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanos, valdība otrdien, 28. martā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai. 

 

28. marta LTV1 raidījumā Panorāma sižets par izsludināto ārkārtējo situāciju, lai novērstu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus. Sižetā LVMI Silava meža entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks Agnis Šmits informē, kāpēc bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams un kā aizsargāt tās vērtīgās egļu audzes, kuras mizgrauži vēl nav apsēduši.

 

28. marta LTV1 raidījumā Rīta Panorāma sižets par Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošo pētnieku, habilitēto doktoru Māri Laiviņu, kuram Latvijas Zinātņu akadēmija šī gada 17. janvārī par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē piešķīra Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā.

 

Arī šogad Platones pagastā turpināsies pērn sāktie augsnes izpētes darbi, ko veiks Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki. Augsnes izpētes lauka darbi Platonē šogad sāksies 1. aprīlī un ilgst četras līdz sešas nedēļas. To laikā LU ĢZZF zinātnieki visā pagasta lauksaimniecības zemē veiks augsnes kartēšanu un – atsevišķos punktos – arī dziļrakumus.

 

 

 

 

30. martā, Ķegumā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un a/s “Latvenergo” organizēta starpinstitūciju sanāksme par plūdu riskiem un to pārvaldību un sistēmas darbības pilnveidi, vērtējot arī plūdu katastrofas draudus un institūciju rīcību š.g. janvārī Jēkabpils pilsētā un tās apkaimē.

 

 

Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 28. aprīlim pakalpojuma sniedzējiem izsniegs atļaujas organizētiem laivu braucieniem dabas parka “Dvietes paliene” applūstošajās teritorijās dabas lieguma zonā. Pēc atļaujas saņemšanas laivotāji bez gida varēs veikt apļveida maršrutu no Putnu salas Gulbjos līdz Skuķu ezeram. Savukārt maršruts no Dvietes tilta (autoceļš V-783) līdz autoceļa Bebrene-Zariņi-Dviete (V-710) tiltam izbraucams tikai pakalpojuma sniedzēja nodrošināta gida pavadībā.

 

Pamatojoties uz apstiprinātā Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) (platausis) sugu aizsardzības plāna priekšlikumu, ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” tiek veidota jauna īpaši aizsargājamā dabas teritorija – aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese-Odziena” (AAA “Koknese-Odziena”) platauša dzīvotņu aizsardzībai, kā arī vienlaikus citu ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu saglabāšanai. 

 

 

Lielā pergamentsēne Phlebiopsis gigantea aug uz atmirušiem skujkokiem. To plaši izmanto, lai kavētu citas sēnes, postošās sakņu piepes, izplatību un pasargātu augošus kokus no bojāejas. Rakstā parādīts, ka lielās pergamentsēnes augšanas un sporu veidošanas ātrumu būtiski ietekmē tas, vai  sēnes micēlijs ir iegūts no priedēm vai eglēm. Pētījuma rezultātus varēs izmantot meža aizsardzības metožu pilnveidošanā.

 

 

 

 

Ļoti iespējams, ka klimatisko izmaiņu ietekmē ar palu laiku turpmāk būs jārēķinās pat no decembra līdz aprīlim, tādēļ a/s “Latvenergo” Daugavas HES kaskāde tika sagatavota darbam paaugstinātas pieteces apstākļos un ir gatava arī prognozētajam lielajam ūdens pieplūdumam. Daugavas HES strādā ar pilnu pieejamo jaudu. Šobrīd ūdens pietece pārsniedz Ķeguma HES elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu, un ūdens straumes drošai novadīšanai ir atvērti vairāki stacijas aizvari, informēja uzņēmumā.

 

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm ūdens caurplūdums Daugavā pie Pļaviņām vēl vismaz līdz 10. aprīlim turēsies virs 2000 kubikmetriem sekundē, kas uzskatāms par augstu. Janvārī, februārī un marta pirmajā pusē šis rādītājs bija pārsvarā 600-1600 kubikmetru sekundē robežās. 

 

 

Izlietoto katalizatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecība Dienvidkurzemē varētu nerealizēties – pret to ir gan vietējie iedzīvotāji, gan pašvaldības domnieki. Lielākā neskaidrība ir par ietekmi uz vidi, ko atstās šī rūpnīca, turklāt ekspertu atzinums vēl nav saņemts. Tikmēr rūpnīcas pārstāvji saka – pašvaldībai līdz ar to var iet secen gan jaunas darbavietas, gan arī investīcijas.

 

Vides organizācijas apstrīdēja pērn septembrī Saeimas atbalstītā likuma, kas nosaka nacionāla interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, atbilstību Satversmes 115. pantam. Šis pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

 

 

 

 

Būtiskākais, ko vēlētos uzsvērt, ir tas, ka 90. gadu un 20./21. gadsimta mijas darbos dominējošais bija represiju aspekts, kas ir saprotams, runājot par staļinisma politiku, jo dažāda veida represijas – politiskas un nepolitiskas – bija galvenais sovjetizācijas instruments. Vairums publikāciju bija par pēckara jeb vēlīno staļinismu – par represijām, pretošanos (pārsvarā bruņoto), lauksaimniecības kolektivizāciju. Diezgan daudz publikāciju bija arī par kultūras darbinieku likteņiem un kultūras procesiem. Visai attīstīta pētniecības nozare Latvijā ir individuālās un kolektīvās atmiņas pētniecība. Darbs pie grāmatas bija diezgan ilgs, un tobrīd pieauga publikāciju skaits par citām tēmām, piemēram, nacionālkomunistu darbību, ekonomiku.