24.-30. septembris
Par notiekošajiem un gaidāmajiem pasākumiem
### Šodien, 30. septembrī Mežzinātnes pēcpusdiena LVMI "Silava"
### Rīt, 1. oktobrī, Saeimas vēlēšanas!!!!!
### 1. oktobrī rudens vēstneša – ābola godināšana Dobelē
### Turpinās balsojums par Eiropas Gada koku Latvijā.
Aicinām un atgādinām par iespēju izvēlēties koku ar košāko stāstu, nobalsot un pamudināt piedalīties radus, draugus, kolēģus!
### 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) aulā paredzēta ikgadējā meža nozares iekšējā konference. Sākums pl. 10, būs ziņojumi par meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātēm starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.
Konference ir Meža nozares uzņēmumu un organizāciju iekšējs pasākums, kurā ierobežotā daudzumā piedalīsies arī valsts pārvaldes pārstāvji un “nozares draugi“.
### No 20. līdz 22. oktobrim Daugavpilī 11. starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference (ICBR 2022).
### 28. oktobrī Meža fakultātes salidojums
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos“ 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē
Par nozarē aktuālo
Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtēja nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.
Šogad, salīdzinot ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājušies pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" tēriņi par atkritumu nodošanu.
Lai mežus attīrītu no riepām, pudelēm un citas drazas, uzņēmums iztērējis jau teju 110 000 eiro, par ko būtu varējis iestādīt vairāk nekā 400 000 jaunu priedīšu.
Tāpēc sadarbībā ar Valsts vides dienestu nākamajā nedēļā "Rīgas meži" rīkos kampaņu "#TīriRīgasMeži #VidesSOS!", lai samazinātu vides piesārņojumu.
Dokumentu mērķis ir sadarbības veidošana un attīstība starp parakstītāju pārstāvētajām organizācijām, lai sekmētu iesaistītajiem būtiskus darbības virzienus – Eiropas Zaļā kursa un klimata mērķu sasniegšanu; videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu; augstākās izglītības, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstību, kā arī sasaisti ar darba tirgu mežsaimniecības, vides un urbānajās jomās; sabiedrības un partneru iesaisti un izglītošanu.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība vienmēr ir iestājusies par Latvijas neatkarību, gan politisko, gan veidojot pašpietiekamu tautsaimniecību, kur tieši meža nozarei ir svarīga loma, lai atteiktos no Krievijas gāzes ietekmes. Tādēļ pārvērtējot situāciju, LMĪB memoranda parakstīšanu ar Latvijas Krievu savienību atzīst par kļūdu un atsauc savu parakstu no šī dokumenta. Tāpat vēlamies pateikt paldies aktīviem sabiedrības locekļiem, kuri mums tieši norādīja uz nepieciešamību esošajā situācijā ievērot īpaši augstu pašorganizēšanās un atbildības slieksni un ceram, ka politisko spēku pārstāvji šos uzstādījumus un atbildības līmeni arī paši ievēros nākamās Saeimas darbības laikā.
Eiropas Parlamentā ar 453 balsīm par, 57 pret un 123 atturoties pieņemta nostāja likumdošanas sarunām par regulu, kuras mērķis ir ierobežot ES izraisītu atmežošanu pasaulē. Aplēsts, ka ES patēriņš atbildīgs par aptuveni 10% no pasaules atmežošanas, vairāk nekā divas trešdaļas no tā veido palmu eļļa un soja.
Uzņēmumiem būs pienākums pārbaudīt, vai to ievestās preces nav ražotas uz atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem. Tas sniegs pircējiem garantijas, ka viņi ar savu maku neveicina mežu, tostarp neaizstājamu tropu mežu, iznīcināšanu. Deputāti arī vēlas, lai uzņēmumi pārbaudītu, vai preces ražotas, nepārkāpjot cilvēktiesības un ievērojot pamatiedzīvotāju tiesības.
Rudenī, atrodoties mežā un ūdenstilpju tuvumā, aizvien biežāk var gadīties sastapt mednieku vai dzirdēt šāviena troksni. Valsts meža dienests apkopojis ieteikumus, ko darīt šādās reizēs, un kādus piesardzības pasākumus ievērot, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām.
Īsi par Latvijas Finiera kolēģu līdzdalību ūpja pētniecībā.
Dažāda veida saimnieciskās darbības ietekme uz dabas vērtībām, tai skaitā putniem pastiprinās un pastiprināsies arī saistībā ar enerģētisko krīzi. Lai panāktu līdzsvaru starp ekonomiskajām un dabas aizsardzības interesēm, ir svarīgi vispusīgi paredzēt iespējamās ietekmes un novērtēt to būtiskumu, kā arī paredzēt mehānismus ietekmes samazināšanai. Lai veicinātu vienādu izpratni starp ekspertiem un institūcijām, šādi semināri nepieciešami gan lai visas puses būtu informētas par jaunākajām datos balstītajām atziņām, gan arī lai diskusijās izkristalizētos labās prakses piemēri. Vienas dienas laikā nav iespējams izdiskutēt un atrisināt visus problēmjautājumus, kas tika apskatīti prezentācijās un diskusijās, un ir skaidrs, ka šādas diskusijas nepieciešams rīkot biežāk.
Gaujas Nacionālā parka noteikumu pastiprināšana kļūst par aizvien lielāku nastu – tajā skaitā arī tiem, kuri nebūt nav pret dabas aizsardzību... Nupat jau, kā izskatās, nevarēšu neko vairs savā mežā darīt. Pamazām iekoptā teritorija pārvērtīsies par kukaiņu noēstu koku postažu un necaurejamu apokaliptisku šķēršļu joslu.
Šodien beidzas sabiedriskā apspriešana šiem noteikumiem un es vēl nosūtīšu savu iebildumu vēstuli, taču maz ticams, ka tas ko mainīs. Teiciens – tevis iestādītie koki būs raža nākamajām paaudzēm vairs nav spēkā – jo ražas nebūs. Tā sapūs kritalu kaudzēs.
Par saistītajās nozarēs aktuālo
Briselē (Beļģijā) Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķestutis Navickis (Kęstutis Navickas) un Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse (Urmas Kruuse) tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai augstākajā ES līmenī aktualizētu jautājumu par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumu, kas paredz lauksaimniekiem no 2023. gada ievērojamu lauksaimniecības teritoriju atvēlēt ilggadīgo zālāju audzēšanai, nevis aktīvai saimniekošanai, piemēram, labības audzēšanai.
Proti, visiem zināms, ka evolūcijā sākotnēji bija zivis, tad rāpuļi un finālā lidojoši dzīvnieki – putni. Putnu evolūcija prasīja miljoniem gadu, tāpēc, zivi metot gaisā, tā nesāks lidot, bet, ja to mētās pārāk ilgi, tā zemē nokritīs beigta. Neviens Latvijā negrib, lai tā notiktu ar mūsu nacionālo lepnumu – lauksaimniecību.
Viena no lietām, kā es uzskatu un kā es arī esmu audzināts, ka ir jāiemāca strādāt. Jo es dzīvoju pēc principa, ka cilvēka viens no galvenajiem uzdevumiem ir strādāt dzīvē. Vienalga, vai tas ir intelektuāls, fizisks, vai kāds darbs, bet ir kaut kas visu laiku jādara. Tā man liekas, iespējams, ka daudzi uzskata pilnīgi savādāk, ka cilvēks ir paredzēts priekam un atpūtai un jāstrādā tik daudz tikai, lai pietiktu būt paēdušam un tur dzīvot, bet es savādāk uzskatu.
Stādaudzētavas “Dimzas” īpašnieks un Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš skaidro, ka pēdējie divi gadi bijuši pamatīgu izaicinājumu laiks. Kaut arī klimats šogad bija labvēlīgs stādu audzētājiem, tomēr karš Ukrainā iezīmējis pieprasījuma izmaiņas vairākos segmentos neprognozējamā veidā.
Šis ir kārtējais gads, kad nākas pielāgoties, bet šoreiz – sortimentā. Andrejs Vītoliņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāj, ka, neskatoties uz turbulencēm, stādu sortiments nav kļuvis mazāks. Redzams, ka krīzes laikā vairāk tirgo mazākus augus, nevis dižstādus.
Dabas resursi pieder mums visiem, bet tos klaji izmantot pamanījušies vien daži. Kam tad galu galā ir izdevīgi skaļi nerunāt par visu, kas saistīts ar mazajām hidroelektrostacijām, vasaras karstumā neeksistējošo ūdens līdzsvaru tajās un neesošajiem zivju ceļiem uz upēm, no kurām lielākajā daļā ienāk laši? Šoreiz parunājos ar vienu no pieredzes bagātākajiem zivju pētniekiem Latvijā Kasparu Abersonu no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta.
Zemkopības ministrija, ražotāji un tirgotāji, PVN samazināšanas gadījumā, ir gatavi parakstīt savstarpēju vienošanos – godīgs samazinātā PVN ieviesējs. Neviens nav ieinteresēts zaudēt klientu, tā ir zaudēta nauda un ar to riskēt nevēlas. Mums jau ir pieredze, samazinot nodokļus Latvijai tipiskajiem augļiem un dārzeņiem, zinām, ka ir godīgi tirgotāji un cilvēki izvēlēsies to pārdevēju, kur būs redzams šis reālais PVN samazinājums. Jo dārgākas kļūst ikdienas preces – elektrība, gāze, malka, degviela, jo vairāk tiek salīdzināti tirgotāji, kur un par kādu summu iespējams iegādāties, tiek meklēti veidi kā ietaupīt, bet jāēd ir visiem, bet vai visi to varēs atļauties.
Par citu interesanto un nozīmīgo
Baļķi no sava vietējā viena hektāru lielā meža, salmi mājai no iepretim esošās savas pļavas, bet māls mājas iekšējo sienu apdarei no Ānes – tādā veidā Krišjānis Lange no Jelgavas novada Jaunsvirlaukas uzrasējis un uzbūvējis savu energoefektīvo aptuveni 200 kvadrātmetrus lielo divstāvu salmu māju. Vēsturnieks idejas smēlies gan brīvdabas muzejos, gan Dānijā kādā eko ciematā.
Lai atdotu pili Cēsu novada domei, vajadzīgs atsevišķs likums.
Mūsu biedrībā ir pārstāvji no zemes gabalu īpašniekiem, kuri jūtas apdraudēti, bet viņi tiek turēti neziņā, kur tad tas gāzes vads īstenībā ies. Līdz ar to viņi nevar prasīt nekādu kompensāciju par savu īpašumtiesību aizskārumu.
Partiju programmu "zaļums" no vienas puses un reālās iespējas politiskos solījumus realizēt – no otras. Kā vēlētājam identificēt jēdzīgo partiju programmās, nošķirot no tukšiem salmiem?
Vairākas partijas, kas startē 14. Saeimas vēlēšanās, savās vēlēšanu programmās piesauc Eiropas zaļo kursu, klimatneitralitāti, ilgtspējīgu attīstību, bet kopumā rodas iespaids, ka svarīgākas ir īstermiņa sociālās problēmas. Tā, izvērtējot partiju programmas, secina eksperti no dabas aizsardzības organizācijām.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gandrīz divus mēnešus nepamanīja, ka Nodokļu un muitas policijas lietvedībā atrodas krimināllieta, kas ierosināta, pārkāpjot noteiktās procedūras.
Aktuālas karikatūras



