Intervija ar zemkopības ministru Didzi Šmitu.

 

...būs ļoti jāpacīnās par Latvijas interesēm, lai mēs varam turpmāk izmantot mūsu laukus un mežus tam, kam esam pieraduši izmantot...

 

Ministrs esot plānojis šādu praksi izbeigt līdz ar 2024. gada budžetu, bet nu ar premjeru esot nolemts to izbeigt jau tagad.

 

Par to, kādēļ attālinās Rail Baltica projekta pabeigšana, cik ilgi kavēsies jauno pasažieru vilcienu ieviešana, par airBaltic un Latvijas dzelzceļa vadības dzīrēm mēra laikā un citām nozares problēmām satiksmes ministru Jāni Vitenbergu iztaujā Agnese Margēviča.

 

 

 

Šobrīd ir precīzi nevar prognozēt, kad varētu notikt “Rīgas mežu” iziešana no apaļkoku pārstrādes biznesa. Eksperti secinājuši, ka tas nebūs ātrāk kā 2024. gadā.

 

Uzņēmējs Andris Ramoliņš uzdāvinājis Tukuma novadam multifunkcionālu velotrasi.

 

 

 

 

Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta zemnieku saimniecībai “Kurmīši” šogad aprit 28 gadi. Ivars un Sandra Geibas audzē ārstniecības augus un nodarbojas ar biškopību, tagad viņiem pievienojies arī dēls Miķelis. Viņš ir agronoms un algotu darbu Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālajā nodaļā apvieno ar darbu zemnieku saimniecībā. 

 

Jebkurā gadījumā secinājums, redzot Rietumu ekskluzīvo atbalstu Ukrainai, veidojas tāds: ekonomika varbūt arī ir globāla, tomēr krīzes cilvēki arvien vairāk centīsies risināt (vai būs spiesti tā darīt) katrs savā reģionā. Tēlaini izsakoties, Eiropai primāras būs Eiropas problēmas, savukārt, piemēram, Etiopijai (Somālijai, Dienvidsudānai utt.) jārēķinās, ka Eiropas skatījumā “tā ir Āfrikas iekšējā lieta”, kas pašiem konkrētā reģiona cilvēkiem arī jārisina. 

 

Pirmkārt, ieilgusī mīcīšanās ap konkrēto personāžu un viņa izveidoto režīmu kā kaut ko teju vai unikālu – sliktā nozīmē – ignorē to, ka tikpat traģisks liktenis sagaidīja arī Igauniju un Lietuvu. Savukārt iebildumam, ka arī Igaunijā un Lietuvā politiskie režīmi tolaik bija – lietojot mūsdienu terminoloģiju – autoritāri (vieglāka versija, smagāka versija – tas jau ir cits jautājums), pretī var likt atgādinājumu, ka no agresijas (nacistiskās Vācijas izpildījumā) nepasargāja arī demokrātiskie režīmi Čehoslovākijā vai Dānijā. 

 

Pilnīgu Latvijas elektroenerģijas sistēmas pašpietiekamību ar papildu hidroelektrostacijām (HES) un vēl citām jaudām vēlas realizēt kustība “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā”. Tā ceturtdien prezentēja savas idejas plašākai sabiedrībai. 

 

Nosakot klimatu un enerģētiku par prioritārām jomām, 14 ministrijām ir pievienojusies vēl viena – Klimata un enerģētikas ministrija. Nozaru pārstāvji piesardzīgi pozitīvi vērtē jaunas augstākā līmeņa izpildinstitūcijas izveidi, akcentējot, ka līdz ar to ir saglabājusies problēma – klimata jautājumu nodalīšana no vides un dabas jomas.