### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:

 

Lai gan Zemkopības ministrija jau ir paredzējusi virkni atvieglojumu lauksaimniekiem sausuma negatīvo seku pārvarēšanai, tomēr darba grupas eksperti vienprātīgi atzina, ka ar to nav gana. Tālab jau tuvākajā laikā, ņemot vērā visus argumentus, arī uzklausot un izanalizējot pašu lauksaimnieku priekšlikumus šīs vasaras sarežģītās situācijas seku mazināšanai, tiks sagatavoti priekšlikumi vairākiem katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kurus iesniegs apspriešanai Krīzes vadības padomē.

 

2023. gada 27. jūnijā Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts, kura ietvaros pašvaldībām pieejams finansējums inovatīvu risinājumu attīstīšanai, lai uzlabotu pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto. Plānotais kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – 15,52 milj. eiro. 

 

 

Valdība otrdien, 27. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus meža aizsardzības noteikumos, nosakot, ka lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, saimnieciskās darbības ierobežojumus un īstenojamos pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, turpmāk pieņems Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors.

 

29. jūnijā aplikāciju veikalos publicēta lietotnes “Mednis” 1.4.0 versija, kurai ir uzlabota veiktspēja un novērsta virkne funkcionalitātes kļūdu –, piemēram, “Android” sistēmas restarti atmiņas problēmu dēļ, fotoattēlu uzņemšanas kļūdas un dažas problēmas ar autorizāciju.

 

Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienesta ģenerāldirektors no 2023. gada 1. jūlija līdz 1. septembrim izsludina mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.

 

Mežam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā meža ainavā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā un citu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā. Eiropā veci meži ir reti sastopami, tomēr lielā daļā Eiropas, arī Latvijā, ir novērojama mežaudžu novecošanās tendence, kā rezultātā ir izveidojies nozīmīgs biomasas un līdz ar to oglekļa uzkrājums, kas tuvojas piesātinājuma līmenim. Līdztekus darbam Eiropas Savienības (ES) Klimata politikas ietvarā, vecu mežu loma bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā uzsvērta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. 

 

LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis skaidro: “Līdzīgi kā mazais ērglis, arī klinšu ērglis parasti audzina tikai vienu jauno putnu. Jaunie ērgļi tiek gredzenoti ar krāsainiem alumīnija gredzeniem, kas ļauj no attāluma noteikt putnu izcelsmi.”

 

 

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2023. gada 26. jūnija sēdes lēmumu izsludina projektu konkursu aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai”. Konkursa mērķis ir sniegt finanšu atbalstu projektiem, lai radītu praktiski izmantojamus rezultātus vides aizsardzības politikas veidošanā un/vai īstenošanā.

 

Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi cilvēku interese par Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietni www.invazivs.lv, kurā gan apkopota informācija par Latvijā sastopamajām bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām un to ierobežošanu, gan ir iespēja par dabā novērotājām invazīvajām sugām ziņot ekspertiem. 

 

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, ar kuriem “noteikti pamatoti izņēmuma gadījumi, kuros pieļaujama aizsargājamo koku nociršana (novākšana) arī, kad tas ir nepieciešams dažādas valsts nozīmes infrastruktūras būvniecībai”.

 

Netipiski ilgs sausums, bieži karstuma viļņi vai tropiskās naktis – šādas klimatam neraksturīgas pārmaiņas visvairāk ir novērojamas pēdējās desmitgadēs. Nu jau vairāk nekā 90% zinātnieku ir vienisprātis par to, ka ietekmi uz klimatu ir radījusi cilvēku saimnieciskā darbība.

 

Daudzu augkopju bieds – racējcircenis jeb zemesvēzis, jeb ķirelis – atzīts par nopietnu kaitēkli. Šīs sugas kukaiņu dzīves lielākā daļa aizrit pazemes alu labirintā. Virs zemes zemesvēži parādās reti. Tomēr ir kāds putns, kam ļoti labi izdodas uzmeklēt šo kaitēkli – tas ir pupuķis.

 

un

DAP skaidroja, ka pērn vairāk nekā 150 gadu senie dendroloģiskie stādījumi Popē, Ventspils novadā, apsekoti un sakopti. Par turpmāko stādījumu ilgmūžību arī parakstīts līgums ar Ventspils novada pašvaldību, kas paredz neveikt darbības, kas apdraud alejas koku augtspēju.

 

Projekts “Par tīrām upēm”.

 

 

Labības audzētāji jau prognozē, ka sausums varētu būt samazinājis gaidāmo ražu pat uz pusi, sausums ietekmējis arī lopbarības gatavošanu. Sausums daudzviet ietekmējis arī kartupeļus, bet audzētāji vēl neceļ paniku, jo sezona ir tikai pirmajā pusē, un spriež, ka gluži bez kartupeļiem šogad nepaliksim, bet kāda būs raža, būs atkarīgs no laikapstākļiem turpmāk.

 

Lauksaimniecības un klimata tehnoloģiju uzņēmums eAgronom paziņojis par 5,5 miljonu ASV dolāru liela finansējuma piesaisti, lai turpinātu atbalstīt saimniecību pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi.

 

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no plānotās ražas, lēš Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome. Ilgstošā sausuma radītie postījumi ir visā Latvijā, bet daļā valsts nokrišņu trūkums turpinās. Latvija vēlas panākt atkāpes no Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, lai atvieglotu lopbarības iegūšanu.

 

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti. Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Dundaga” nolēmusi no jūlija apturēt piena produktu ražošanu, sacīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš.

 

 

Ugāles pagastā depozīta pieņemšana pārtraukta jau vairākas dienas, jo prusaki Tamro taromātā esot sagrauzuši kādu detaļu, kas nu jāgaida līdz aparāts tiks salabots. Līdzīga problēma ar mazajiem Tamro esot arī citviet. “Man joprojām nav saprotams, kāpēc atkritumi (smakojošās pudeles), kuros savairojas dažādi kaitēkļi, ir jāpieņem pārtikas veikalā, kur tur pat līdzās ir izliktas preces. Pārtikas veterinārais dienests regulāri mums sastāda soda protokolus, kas mums jāapmaksā, lai nenāktos slēgt veikalu,” citēta SIA Ebro pārstāve Sandra Akmeņlauka.

 

 

Pilnīgi piekrītu par biznesa darījumiem – patiesībā te daudz kas uzlabojams, jo dzelzs priekškara vietā te nereti ir drāšu žogs. Savukārt par priekškaru cilvēku apziņā man ir jautājumi – es labprāt dzirdētu kādu precīzāku atšifrējumu tam, kas ir “krievu pasaule”, pret kuru šis priekškars ceļams. It kā jau uzskaitīt nav grūti, tomēr rodas neskaidrība, vai šādas bīstamas/nepatīkamas noslieces ir raksturīgas specifiski Krievijai un vai paši Rietumi ir pret tām imūni – nemaz nerunājot par Indiju un Ķīnu. 

 

...viens no maniem pirmajiem pārsteigumiem bija, cik īstenībā cilvēku attiecības ar valodu un stāstiem ir sarežģītas. Un to, kā, piemēram, cilvēks lasa, ietekmē pilnīgi viss, kas ar viņu dzīvē ir noticis. Jo, pētot to, kā cilvēki lasa, es parasti izceļu divas kategorijas – motivāciju un interpretāciju. Ir cilvēka motivācija lasīt, un motivācija lasīt konkrētas grāmatas. 

 

Pirmā replika par Krievijā notiekošo kā retorisks jautājums: bet ko jūs gribējāt, izdalot tik daudz ieroču cilvēkiem, kuri, formulēsim tā, diezgan vienaldzīgi izturas pret normatīvajiem aktiem un oficiālo varu vispār?

 

Mums bieži vien Latvijā ir sajūta, ka Baltijas valstu jautājums nevienu īsti neinteresēja, ka tur nekā svarīga nebija. Vai arī, tieši pretēji, cilvēki uzskata, ka mēs Padomju Savienību sagrāvām tieši Latvijā. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu: no vienas puses, tas bija starptautisks jautājums, no otras – visas Baltijas valstis kopā deva pienesumu Padomju Savienības sabrukumā, nevis viena Latvija.