Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
22.-28. oktobris
Par gaidāmajiem un jau notiekošajiem pasākumiem
### ŠODIEN 28. oktobrī Meža fakultātes salidojums
### Līdz 1. novembrim turpināsies balsojums par Eiropas Gada koku Latvijā
Aicinām un atgādinām par iespēju izvēlēties koku ar košāko stāstu, nobalsot un pamudināt piedalīties radus, draugus, kolēģus!
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos“ 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē
Par LMSP un nozares atbalstu kolēģiem Ukrainā
Nogādāta jau 14. palīdzības kravalmsp.lv
Par valstiskām aktualitātēm
mfa.gov.lv · rigas konference 2022 paustas idejas ierosme nozimigam parma…
Konferences uzmanības lokā bija neprovocētā Krievijas agresija Ukrainā, noturība stratēģiskajā plānošanā un atbildīga vadība, transatlantiskā sadarbība, ekonomika sankciju laikā, globālie dati un kiberdrošība, sieviešu loma miera un drošības uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī Baltijas valstu un reģiona loma centienos apturēt karu Ukrainā un stiprināt modrību un noturību Eiropā, un reģiona loma, atjaunojot Ukrainas integrāciju Eiropā.
Konferences uzmanības lokā bija neprovocētā Krievijas agresija Ukrainā, noturība stratēģiskajā plānošanā un atbildīga vadība, transatlantiskā sadarbība, ekonomika sankciju laikā, globālie dati un kiberdrošība, sieviešu loma miera un drošības uzturēšanā un atjaunošanā, kā arī Baltijas valstu un reģiona loma centienos apturēt karu Ukrainā un stiprināt modrību un noturību Eiropā, un reģiona loma, atjaunojot Ukrainas integrāciju Eiropā.
Par nozares jautājumiem
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome saņēmusi neatkarīga eksperta – zvērinātu advokātu biroja EY LAW SIA, Ernst & Young Global Limited sistēmas dalībnieka, novērtējumu par LVM valdes nominācijas procesu, kurā atzīts, ka tas ir īstenots saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām.
Pirms 23 gadiem – 1999. gada 28. oktobrī – saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu tika dibināta a/s “Latvijas valsts meži” (LVM). Šo gadu laikā uzņēmums ir audzis, attīstījies un paplašinājis darbības jomas, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas valstij piederošajiem uzņēmumiem.
RTU pētījuma mērķis bija izvērtēt dārzkopības kūdras substrāta un biežāk izmantoto alternatīvu – kokosšķiedras un minerālvates substrātu – ietekmi uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un ekosistēmas kvalitāti.
Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.
Piebilde: ne vienam vien MF savulaik studējušam brauciens uz Moricsalu ir patīkamā atmiņā.
Meža fakultātes mežzinātnes studiju programmas 4. kursa studenti piedalījās LVMI Silava organizētā seminārā, kas notika unikālā vietā – Moricsalas rezervātā. Tā laikā studentiem bija iespēja gan apskatīt unikālo dabas objektu, gan arī iepazīties un novērtēt salā esošo mežaudžu veidošanās vēsturi un audzes veidojošo sugu sastāvu.
Meža fakultātes mežzinātnes studiju programmas 4. kursa studenti piedalījās LVMI Silava organizētā seminārā, kas notika unikālā vietā – Moricsalas rezervātā. Tā laikā studentiem bija iespēja gan apskatīt unikālo dabas objektu, gan arī iepazīties un novērtēt salā esošo mežaudžu veidošanās vēsturi un audzes veidojošo sugu sastāvu.
Mežizstrādes uzņēmums SIA “PK mežs”, piesaistot bankas “Citadele” aizdevumu, investēs divus miljonus eiro jaunu mežu iegādē un tehnikas atjaunošanā, informē bankā.
Plānots, ka 1,5 miljonus eiro uzņēmums tuvākajā laikā ieguldīs, paplašinot meža īpašumu portfeli Bauskas, Aizkraukles un Neretas teritorijās, savukārt atlikušie 500 000 eiro tiks novirzīti, lai iegādātos divas traktortehnikas vienības, kas paredzēta mežaudžu retināšanai.
Trešdien sabiedrību šokēja ziņa par simtgadīga, valsts nozīmes aizsargājama dižozola nociršanu. Tas auga Mārupē, Kantora ielā, burtiski iespiests starp divām jaunbūvēm ar ironisku nosaukumu “Dižozolu nami”. Lai gan pretējā ielas pusē atrodas Mārupes ģimnāzija, privātmājas un vairākstāvu dzīvokļu ēkas, neviens posta darbus nav pamanījis. Tikmēr Valsts policija ceturtdien sākusi krimināllietu par patvaļīgu koku ciršanu, bet iesaistītās institūcijas vaino cita citu, kā vairogu priekšā turot normatīvo aktu mudžekli.
Ievērojot Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumus, kā arī Rīgas domes un uzņēmuma padomes lemto, iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts SIA “Rīgas Meži” kokzāģētavas “Norupe” izvērtējuma iziešanai no apaļkoku pārstrādes biznesa veicējs. To darīs konsultants SIA “KPMG Baltics”, kas analizēs un noteiks uzņēmumam piederošās kokzāģētavas atbilstošākos nodalīšanas veidus no “Rīgas Mežiem”.
Par ekonomiku
Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien panākušas vienošanos, kas paredz, ka no 2035.gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, paziņojusi Čehija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.
Atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem ir viens no pasākumiem, lai panākti ES nospraustos mērķus klimata izmaiņu ierobežošanai un līdz 2030.gadam samazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, bet līdz 2050.gadam sasniegtu pilnīgu “klimata neitralitāti”.
Interesanti par politikā jau zināmo
satori.lv · kurs uzvareja velesanas
Krievijai nav pat nepieciešama konkrētu partiju vai politiķu ievēlēšana un tai sekojoši kaut kādi likumdošanas lēmumi. Pilnīgi pietiek, ja kādas “runājošās galvas” sabiedrībai “pilina smadzenēs” – turklāt ar labiem nodomiem, pēc pašu domām –, ka “ir tomēr jārēķinās ar realitāti”, ka neviens “kaimiņus neizvēlas” un līdzīgi. Turklāt trakākais ir tas, ka principā nekā nepareiza jau šajā pasaules skatījumā nav. Vienīgā problēma, ka šoreiz tā ir nepārprotami totalitāra un agresīva valsts (Krievija), kas prasmīgi izmanto pie puslīdz prognozējamas un komfortablas dzīves pieradušo rietumnieku cilvēciski pilnīgi saprotamo nepatiku pret “lieku stresu”. Formulēšu citādi: krupju norīšana vai, pieklājīgi izsakoties, piekāpšanās kompromisiem ir arī, teiksim, Latvijas attiecībās ar dārgajiem partneriem Rietumos. Tomēr ir atšķirība starp situāciju, kad kompromisa uzspiedējs grib banāli nopelnīt uz tava rēķina, atņemt tev tirgus daļu un piekopt līdzīgas nejaucības, un situāciju, kad mērķis ir tevi iznīcināt kā nāciju.
Respektīvi, Ungārija nav prokrieviski noskaņota, bet tajā pašā laikā Krievijas agresija Ukrainā nav padarījusi Ungāriju proukrainiskāk noskaņotu. Ungārija piekopj ļoti izteiktu nacionālu politiku, kas izpaužas gan tās iekšpolitikā, gan ārpolitikā, kas nereti nonāk pretrunā ar NATO un Eiropas Savienības solidaritāti un vienotību.
Par notikumiem ārzemēs
Netulkots, interesants materiāls par Arābijas pussalas dižprojektiem.