Kooperatīvs aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

 

 

7. decembrī, svinīgajā ceremonijā, klātesot Valsts prezidentam, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lielajā aulā tika apbalvoti Meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti. Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

 

Lai palielinātu valstij piederošās meža platības un nodrošinātu to turpmāku atbildīgu apsaimniekošanu, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) turpina iepirkt zemi no privātām un juridiskām personām. Pārdodot zemi LVM, vērtīgais zemes resurss paliek valsts īpašumā, sekmējot tautsaimniecības attīstību un paplašinot meža pieejamību rekreācijai iedzīvotājiem un tūristiem.

 

Saimniekojot Latvijas mežos, tirgojot koksni un to pārstrādājot, ir jāņem vērā starptautiski likumi. Atmežošanas regulas mērķis ir nodrošināt, ka konkrēti produkti ir izsekojami, ir ražoti/audzēti, neizraisot atmežošanu vai meža degradāciju ne ES, ne trešajās valstīs. Tomēr ne viss ir tik gludi, kā varētu vēlēties, jo jaunās prasības, par kuru ieviešanas niansēm vēl viss nav skaidrs, radīs papildu slogu ļoti daudziem.

 

Jaunais veikals atrodas Polijas pilsētā Ļubļinā. Šī gada laika PATA grupa Polijā ir atvērusi jau trīs specializētos kokmateriālu veikalus – martā tika atvērts veikals Olštinā, savukārt septembrī Glivicē.

 

Ar pētījumu “Modelēšanas instrumenti oglekļa aprites un siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtēšanai serdes trupes bojātās lapu koku audzēs” iepazīstina LVMI “Silava” zinātniskais asistents Kārlis Bičkovskis.

 

Četru semināru ciklā, kas oktobrī un novembrī norisinājās Latvijas vēsturiskajos novados, apsprieda Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas šodienai un nākotnei svarīgu tematu: Latvijas lauksaimniecības augsnes kartēšanu un kūdraugsnes izplatību.

 

Tuvojoties brīvdienām, kad, visticamāk, daudzi plāno lūkoties pēc Ziemassvētku zaļās rotas, SIA “Rīgas meži” aicina necirst eglītes Rīgas un Pierīgas mežos! Vienlaikus uzņēmums piedāvā savas plašās teritorijas atpūtai, pastaigām, ziemas baudīšanai!

 

Pirms meža kopšanas “Rīgas meži” iepazīstināja sabiedrību ar darbu mērķiem un gaitu, kā arī uzklausīja iedzīvotāju un speciālistu viedokļus un priekšlikumus. Tā rezultātā noteikta vēl viena teritorija “Reljefs” (113.kvartālā) – tā tiks atsegta no ārpuses, veidojot ainavu un izzāģējot apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Kopšanu paredzēts veikt līdz 2024.gada pavasarim (izņemot putnu ligzdošanas laiku). 

 

Sākoties ziemas sezonai, Valsts meža dienests atgādina par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas nosacījumiem. Uzstādot medījamo dzīvnieku barotavas, jāņem vērā vairāki ierobežojumi, kā arī jānodrošina pareiza barības izvietošana, lai sekmējot mežacūku medības, neveicinātu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.

 

 

 

 

Sākotnēji mierināts, ka zaudējums esot vien nieka 10 kubikmetru koksnes, taču izrādījies daudz ļaunāk. “Strēlnieku” saimnieku acīm pavēries prāvs izcirtums, kur saskaitīti aptuveni 70 celmu un aprēķināts, ka nozāģēti 75 kubikmetru koksnes. Artūrs ar speciālistu palīdzību aprēķinājis – zaudējums naudas izteiksmē mērāms aptuveni 20 000 eiro apmērā.

 

 

Diemžēl, ja ir liela ēnu ekonomika, ir sarežģīti piesaistīt ārvalstu investīcijas, ir sarežģīti dabūt finansējumu uzņēmējdarbībai. Tas ir sarežģīti arī no tā, cik tad reāli naudas mums ir Valsts kasē, lai tā nauda ekonomikā reāli būtu un cilvēku vidējā labklājība augtu

 

 

Galvenā problēma Latvijas mežu apsaimniekošanā ir tā, ka gan mežu nozare, gan atbildīgā Zemkopības ministrija uz mežu skatās kā uz ilgākas aprites lauksaimniecības kultūru. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, norādot, ka šāds skatījums būtu fundamentāli jāmaina. Viņš uzsvēra, ka mežu izciršana notiek pārāk intensīvi. Mežu apsaimniekošanā mums nevajadzētu ņemt piemēru no Skandināvijas valstīm.

 

 

Ko un kā mēs stāstām par klimata pārmaiņām? Ko un kā citi – politiķi, dabas draugi, uzņēmēji un lauksaimnieki – stāsta mums? Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku pētījumā “No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā” atklājies, ka tas, ko stāsta politiķi, sabiedrībai nav ne saprotams, ne svarīgs, un otrādi – politiskajā komunikācijā maz parādās sabiedrību interesējoši klimata pārmaiņu aspekti, piemēram, fakts, ka 45% Latvijas sabiedrības rūp vides un dabas saglabāšana. 

 

 

 

Decembrī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Natura 2000 teritorijā dabas parkā “Engures ezers” uzsāks darbus, lai uzlabotu Latvijas piejūrai raksturīgā Eiropas Savienības nozīmes biotopa Mežainās piejūras kāpas stāvokli. Darbi notiks divos poligonos 33 hektāru kopplatībā.

 

delfi.lv · sovasar adazu poligona apgredzenoti septini zalo varnu mazuli

“Kopumā Pierīgā 2023. gada vasarā bija zināmas 12 apdzīvotas zaļo vārnu ligzdas – 11 no tām atradās būros, bet viena – dabiskā koka dobumā. Astoņas no tām bija sekmīgas. Tajās apgredzenoti 28 zaļo vārnu mazuļi, no kuriem septiņi – Ādažu poligona teritorijā,” stāsta ornitologs Edmunds Račinskis, piebilstot, ka kopumā 17 gadu laikā Ādažu poligonā apgredzenoti 120 zaļo vārnu mazuļi. Lai arī zaļā vārna vēl pagājušā gadsimta vidū Latvijā bija parasta suga, šobrīd tā Latvijas teritorijā sastopama tikai Pierīgas mežos, kur ligzdo tikai ap desmit pāru zaļo vārnu.

 

Vairāki jelgavnieki beidzamajā nedēļā sūdzas, ka pilsētas centrā dzelzceļa stacijas rajonā ir redzējuši lapsu, kas nebaidās no cilvēkiem un varētu būt inficēta ar trakumsērgu. Kāds jelgavnieks sociālajos tīklos raksta, ka Zemgales prospektā pie pilsētas bibliotēkas pāri ielai slājusi lapsa. “Esmu tādus eksemplārus jau redzējis, un man uzreiz top skaidrs – dzīvnieks ir slims ar trakumsērgu. Turklāt jau diezgan smagā formā. Un tas nav labi,” ar lielu pārliecību raksta aculiecinieks.

 

 

Stiprinot radošuma saistību ar meža augošo lomu Latvijā, jau septīto gadu pēc kārtas piešķirta “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā”. 1500 eiro lielo stipendiju turpmākai mākslinieciskā talanta attīstīšanai šogad ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura programmas Glezniecības apakšnozares 1. kursa studente Herta Balode par darbu “Pāreja”.

 

Lai padziļinātu dabaszinātņu, ķīmijas un fizikas skolotāju izpratni par koksni un sniegtu idejas praktiskiem darbiem mācību stundu laikā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kopā ar sadarbības partneriem no meža un izglītības nozares aizvadītajā mēnesī rīkoja tālākizglītības kursus pedagogiem par jaunu metodisko līdzekli “Koksnes eksperimenti 5.-12. klasei”.

 

Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā, kas būvēta vēl padomju laikos, ir ļoti būtiska celtne Rīgas pilsētas ainavā un vienlaikus arī valsts nozīmes stratēģiskais objekts, bet, no otras puses,– arī milzu grabaža, kas, gadiem ritot, arvien vairāk kļūst par simbolu politiķu nespējai pieņemt lēmumus. Ēkas atjaunošana prasītu vismaz 66 miljonus eiro. 

 

Pēc četriem gadiem eksperiments ar vēstures (ne)mācīšanu vidusskolā ir beidzies. Pa šiem gadiem skolas solu ir pametuši jaunieši, kas vidusskolā vēsturi mācījās minimāli vai pat nemācījās vispār. Vēstures skolotāji, kuri pirmie sāka celt trauksmi par projekta “Skola 2030” sistēmu, kur vidusskolā vēsture vairs nav kā atsevišķs priekšmets, ir panākuši, ka no nākamā gada 1. septembra tā atgriežas programmā. 

 

 

Pagaidām tam, ko opozīcija sauc par skandālu ap atklājumu, ka Krišjāņa Kariņa premjerēšanas laikā, izrādās, ieviesta valsts budžetam dārgi izmaksājusī prakse darba lidojumos izmantot privātos, ne regulāros reisus, ir tikai viens visai droši prognozējams iznākums, kas ietekmēs tikko vēl teju kanonizētā Kariņa vietu pašas Jaunās Vienotības (JV) hierarhijā un attiecīgi pretendentu secībā uz starptautiskiem amatiem.

 

Vēlēšanu rezultāti vairākās Eiropas Savienības valstīs liecina par politiskā kursa maiņu. Starptautiskās politikas eksperti šīs pārmaiņas skaidro gan ar vietējiem faktoriem, gan ar sabiedrības reakciju uz globālām problēmām.