Nedēļas apskats
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
19.-25. augusts
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Līdz 31. augustam meklējam koku ar stāstu!
### 26. augustā Tomātu svētki Brenguļos
### 2. septembrī Turaidas muzejrezervāta Mežaparkā brīvdabas pasākums “Ozoli dižojas Turaidā”
### Līdz 11. septembrim var izvirzīt pretendentus Meža nozares Gada balvai “Zelta čiekurs”
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
Par valstiski svarīgiem jautājumiem
Latvija atbalsta Ukrainu. 2023. gada augusts
ltrk.lv
Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzskata, ka jaunās valdības galvenajai prioritātei jābūt daudz straujākai ekonomikas izaugsmei.
Problēma valstiskā līmenī ir tā, ka nevienam īsti nav skaidrs, cik tad mēs tuvākajā laikā uzbūvēsim jaunas elektrības ražošanas jaudas. Sistēmu operatori – Augstsprieguma tīkls un Sadales tīkls – pārsvarā pieiet no pozīcijas, ka uzbūvēs visu, kam ir rezervētas jaudas. “Tādēļ arī izskan tādi komentāri, ka elektrības cena drīz būs nulle, viss būs skaisti un nevienam nevajadzēs neko maksāt. Protams, tā nebūs!” Pirmkārt, visu neuzbūvēs. Otrkārt, elektrības cena nulles līmenī arī ilgstoši nevar būt, jo tad vienkārši daļa ražošanas jaudu tiks slēgtas ārā. “Tādēļ, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijai tomēr būtu jāveido ciešāka komunikācija ar projektu attīstītājiem un jāsaprot, cik daudz projektu reāli tiks būvēti, lai varētu novērtēt, vai šīs jaudas Latvijai ir vai nav pietiekamas.”
Augsti patogēnā putnu gripa (turpmāk – APPG) ir akūta, ļoti lipīga dažādu sugu putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. APPG raksturīga ar augstu putnu mirstību. Inficēti putni izdala APPG vīrusu ar ķermeņa izdalījumiem (siekalām, izkārnījumiem un gļotām). Vīruss kādu laiku var saglabāt inficēšanās spēju, atradoties apkārtējā vidē, t. sk. ūdeņos, augsnē un uz virsmām. Mājputni parasti inficējas nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, uzturoties piesārņotā vidē, ēdot inficētu barību vai kontaktējoties ar inficētiem vides objektiem, t. sk., ūdeni.
Leader pieeja, kuras nosaukums, tulkojot no franču valodas, nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”, ES darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Latvijā pieejas īstenošana tika uzsākta 2000. gadā, aprises visas Latvijas mērogā tā ieguva 2007. gadā. Leader/SVVA pieeju pamatā ir septiņi viens otru papildinoši principi, viens no būtiskākajiem – “no apakšas uz augšu”, kas dod iespēju iniciatīvu uzņemties vietējiem iedzīvotājiem.
Par nozares jautājumiem
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) 2023. gada pirmajā pusgadā iestādījusi par 321 hektāru vairāk jauna meža, nekā šajā periodā bija plānots. Kopumā līdz jūnija beigām LVM atjaunojuši un ieaudzējuši mežus 12,9 tūkstošu hektāru platībā, kas ir par 2,5% vairāk no šogad pirmajā pusgadā plānotā meža atjaunošanas un ieaudzēšanas apjoma.
Pēc sankciju ieviešanas Krievijas bērza saplākšņa imports Turcijā ir būtiski pieaudzis, kā arī auguši ir no Turcijas importētā bērza saplākšņa apjomi ES. Savukārt pieejamie eksporta dati par darījumiem starp Kazahstānu un ES uzrāda, ka kāpj arī Kazahstānas bērza saplākšņa eksports uz ES.
2023. gada apbūves tiesību izsolē vēja parku attīstībai valsts meža zemēs LVM piedāvā 38 teritorijas jeb izsoles daļas 157 777 hektāru platībā, kurā vispirms 5 gadu laikā tiek veikta izpēte visā izsoles platībā, taču reālā vēja elektrostaciju apbūve pēc izpētes ir paredzama aptuveni 500 hektāru platībā.
Stiga RM ir viens no vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem Latvijā. Tā īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš sarunā ar Delfi Bizness atklāj, ka jau no 12 gadu vecuma vasaras pavadījis, strādājot fizisku darbu gateros, savukārt viņa ceļš biznesā sākās pēc 1. ģimnāzijas absolvēšanas, kad tika izvirzīts mērķis nopelnīt miljonu.
Rendas pagasta Bukmeķos darbojas Latvijā lielākais aukstumizturīgo valriekstu šķirņu dārzs – SIA Westlake Baltijas klimatā izmēģina dažādas šķirnes. Aukstumizturīgo valriekstu stādi nāk no Moldovas. Tie ir noturīgi pret skarbākiem laika apstākļiem, piemēram, salnām. Eduards Ostrobrods, kuram uzņēmējdarbībā ir starptautiska pieredze, vēlas ar zināšanām dalīties un valriekstu audzēšanu attīstīt Latvijas mērogā. Viņš arī raksta grāmatu un ir gatavs šos kokus dāvināt.
Par satiksmi un ceļiem
Limbažu novada dome un VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) gatavos pieteikumu Militārās mobilitātes līdzfinansējuma programmā, lai piesaistītu līdzekļus Salacgrīvas tilta remontam, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Baiba Gulbe.
“Pašreiz ar pašvaldību ir panākta vienošanās, ka tā kopā ar LVC sagatavo pieteikumu Militārās mobilitātes uzsaukumam, savukārt ministrija meklē valsts budžeta līdzfinansējumu,” sacīja B. Gulbe.
Dotajā brīdī, no aizsardzības nozares skatupunkta Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi, kas radās pēdējās Latvijas nelegālās okupācijas un kolonizācijas laikā – dzelzceļa infrastruktūras nesavienojamība ar Rietumeiropas partneriem, kur galvenais sliežu platums ir 1435 milimetri, kā arī savienojamība ar Krieviju un Baltkrieviju, kas, tāpat kā citas Baltijas valstis, izmanto 1520 milimetru platuma sliedes.
Lielāka kavēšanās Latvijai var izmaksāt dārgi, jo pastāv risks zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Naudu vilcienu iegādei Latvija paredzēja no iepriekšējā fondu plānošanas perioda, kura projektiem jābūt pabeigtiem līdz 2023. gada beigām. Citādi nauda paliek neapgūta, un finansējums jāmeklē vai nu pašu budžetos, vai jāpārdala no nākamā perioda Eiropas programmām.
Lietuva vēlētos, lai pasažieru vilciens Viļņa–Rīga kursētu caur Šauļiem, jo tad maršruts būtu ātrāks un noslogotāks. Vienlaikus Lietuvai interesē arī pasažieru vilcienu satiksme ar Daugavpili, no kuras var aizbraukt uz Rīgu.
Jelgavas virziena dzelzceļa līnijā diviem jauniem pieturas punktiem piešķirti nosaukumi Bērnu slimnīca un Baloži, bet Siguldas dzelzceļa līnijas 9.kilometrā pieturai piešķirts nosaukums Šmerlis. Bolderājas dzelzceļa līnijas 3. un 9.kilometrā ieviesti pieturas punkti Iļģuciems un Bolderāja, bet Saulkrastu līnijas 9.kilometrā kā nākamā aiz Sarkandaugavas būs pietura Dauderi.
Rīgā aptuveni divu kilometru garumā aktīvi turpina pārbūvēt 5. tramvaja līniju posmā no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciema galapunktam. Savukārt 7. tramvaja līnijā sliedes pārbūvē visā posmā.
Par ekonomiku
Rakstā par jautājumu, kas nez vai ir nodokļu izmaiņu darba grupu redzeslokā, jo tam nav būtiska ietekme uz budžeta ieņēmumiem – summas ir salīdzinoši mazas, bet šoreiz runa ir par taisnīgumu nodokļu piemērošanā un nevienlīdzības mazināšanu jeb konkrēti par nodokļu atlaidēm Latvijai ļoti svarīgai nozarei – lauksaimniecībai.
Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.
Kāds cits ieraksts: “Kā kaut kur parādās kāds investors, tā atrodas cilvēki, kuri saka: ja gribat kaut ko būvēt, tad galvenais, ne mana īpašuma tuvumā, būvējiet kaut kur tuksnesī, kur neviena cilvēka 50 km rādiusā nav. Un tā vienmēr.”
Migrācijas radītie izaicinājumi lauku teritorijās, būtiski samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir kompleksa sociāla problēma, kuras risināšanā nepieciešams iesaistīt izglītotus speciālistus, kas ne vien spēj administrēt procesus pašvaldībās, bet arī tos vadīt un uzlabot, uzlūkojot ikvienu teritoriju kā vienotu sistēmu.
Šobrīd mums ir divas rupjmaizes krāsnis, viena no tām tiešām jau ir tehniski nogurusi. Mehāniķi ir malači, ka joprojām to uztur, un viss notiek, taču ilgtspējīgs spēlētājs tā nav, tāpēc mēs jau gadus sešus skatāmies, kādas būtu iespējas, ko lietas labā darīt. Šobrīd tapis projekts, ka tiks būvēta konveijera tipa, tuneļa tipa krāsns, bet ar klona virsmu.
Par vides jautājumiem
Šobrīd vairākos Latvijas reģionos sēņu raža jau ir laba, taču mežos nav novērojama liela sēņu sugu dažādība. Mikoloģe Inita Dāniele norādīja, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu sēņotāju grozos un par kuru bieži jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas.
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests un Valsts meža dienests ir atzinuši, ka pārlieku liela zirgu koncentrācija vienā vietā, kā tas ir šajā gadījumā, ievērojami un iespējams, arī neatgriezeniski degradē vidi. “Rīgas meži”, sadarbībā ar kompetentajām institūcijām, secinājuši, ka vide un teritorija, kurā patlaban atrodas zirgi, ir izpostīta, radīti kaitējumi dabas vērtībām.
Sākotnēji briežu dārzā tika izvietoti 20 staltbrieži, taču pašlaik to skaits ir dubultojies, neraugoties uz to, ka aptuveni 20 dzīvnieki jau iepriekš tika pārvietoti uz citu teritoriju. RD Deputāti komitejas sēdē vēlējās pārliecināties, ka uzņēmums meklē risinājumus briežu pārvietošanai, nevis nogalināšanai.
Jānis Ģērmanis apliecināja, ka tika rīkotas vairākas izsoles briežu pārvietošanai, kurās nav pieteicies neviens pretendents. Līdz ar to jāmeklē citi risinājumi.
Vēlamies atgādināt, ka staltbriežu populācijas selekcija un ganāmpulka uzturēšana neatbilst “Rīgas mežu” darbības mērķiem.
Par interesanto, dažādo un...
Gulbenes novada Lizuma pagasta uzņēmējam Jānim Pūcītim augusta pirmās divas nedēļas aizrit labības laukā, tikai viņa vācamā raža ir nevis graudi, bet gan salmi, jo Jānis Pūcītis ir viens no retajiem salmu jumtu meistariem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Par pieprasījumu meistars nesūdzas, tiesa gan, tas nav Latvijā, jo pamatā darbs ir Zviedrijā.
Manuprāt, latvietis ir ļoti stiprs, kad viņš jūt spēcīgu aizmuguri. Tagad, kad visi it kā ir pret Krieviju un pret Putinu un tā tālāk, kad lielais vairākums ir ar šādu nostāju, tu ne ar ko neriskē, ja šim vairākumam piebiedrojies. Bet, ja pēkšņi pēc kādiem pieciem gadiem situācija būs nedaudz atšķirīga, es domāju, ka ne viens vien latvietis varētu mierīgi nostāties citā pozīcijā. Man šķiet, ka šeit arī izpaužas šī latviešu tieksme vienmēr būt kopā ar lielo pūli, ar vairākumu, neizcelties. Ir ļoti viegli būt principiālam, kad visi visapkārt tev piekrīt.
Šķiet, tā publikas daļa, kas vispār interesējas par politiku, ir tā aizrāvusies ar JV virzītās premjera amata kandidātes Evikas Siliņas apspriešanu un vērtēšanu, ka palaida garām NA līdera Raivja Dzintara ierakstu NA feisbuka lapā 17. augustā, ko vismaz es sapratu kā skaidru noraidījumu. Ņemot vērā, ka civiliedzīvotājiem nav pienākuma lasīt politiķu ierakstus sociālajās platformās, citēšu: “Uzskatu, ka Nacionālajai apvienībai nav jāstiprina iespējamā Vienotības, Progresīvo un ZZS valdība.”
Vai tiešām jautājumā par Rīgas pašvaldības tālāko darbu svarīgākie jautājumi ir vicemēru skaits un divi Par deputāti? Spriežot pēc informatīvās telpas – jā. Jo paši politiķi rada šādu tematisko dienaskārtību, un mēs, žargonā sakot, pavelkamies līdzi. Es par Rīgu zinu maz, tādēļ man diezgan liels atklājums bija pagājušā gada nogalē iznākusī grāmata “Dzīve līdzās ostai”. Lūk, tie ir jautājumi – atšķirības starp ostas iespējamo un reālo (arī prognozējamo) noslodzi, vides drošību, īpašumattiecībām un tā tālāk. Politiķiem, protams, izdevīgi komentēt vienam otra izteikumus, nevis izteikties par virtuvi, patiešām sāpīgiem jautājumiem.
Rīgas Apgabaltiesas Civillietu kolēģija publiskojusi spriedumu, kurā norāda, ka “īkšķis uz augšu” var kalpot kā rakstiska vai jebkāda cita vienošanās. Šāds spriedums pieņemts pēc tam, kad tikusi izskatīta lieta, kurā darbinieks iesniedzis sūdzību sakarā ar atlaišanu no darba. Par pašu lietu nav daudz, ko teikt, taču vienā no punktiem norādīts, ka darba devējs biznesa komunikācijas lietotnē Slack informējis darbiniekus par to, ka attiecīgajā dienā būs jāstrādā no biroja.
Meloņu un arbūzu audzēšana Latvijā joprojām ir netradicionāla nodarbošanās, bet audzētāju kļūst aizvien vairāk. Arī pieprasījums pēc vietējās produkcijas ir liels.
Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē šajās nedēļās ir pazemināts ūdens līmenis, lai varētu veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu. Šis laiks ir interesants dabas tūrisma entuziastiem, jo pazeminātā ūdens līmeņa dēļ skatam paveras ainavas, kas ikdienā slēpjas zem ūdens. Atsegtos Daugavas un tās pieteku krastus var vērot arī Aizkraukles un Jēkabpils novadā.
Kuļot labību un apstrādājot zemi, var iekrist 80 gadus senā pagātnē. Burtiski. Kāda zemnieka tīrums atklājis unikālu kara laika liecību. Otrā pasaules kara bunkuru, kas ir ļoti labi saglabājies. Tā atrašanas vieta pagaidām tiek turēta noslēpumā.
Šis tīrums kopts jau daudzus jo daudzus gadus. Te pāri gājusi meliorācija, augušas bietes, sēti graudi. Līdz nupat, traktoram strādājot, zem riteņiem pēkšņi pavērās zeme.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |